Bijusī ziema bija praktiski bez sniega un sala, līdz ar to stirnām ļoti labvēlīga. Kā piedzīvojām pirms gadiem desmit, kārtīga ziema ir lielākais stirnu drauds mūsu apstākļos. Divas smagas ziemas pēc kārtas, un dažviet stirnu skaits samazinājās pat par 60%, tā lēsa Valsts meža dienests.
Šogad daudzi mednieki ziņo par nomedītiem āzīšiem ar maziem, neattīstītiem, vēl jūlija vidū nenotīrītiem radziņiem. Āža ragi liecina ne tikai par dzīvnieka ģenētisko materiālu, bet arī par tā veselības stāvokli. Daudzi mednieki ievērojuši – lielākoties tiem dzīvniekiem, kuriem ir maziņi, neattīstīti radziņi, ir arī novērotas veselības problēmas, piemēram, parazīti, neveselas plaušas, citas ligas. Ir pat bijis tā, ka radziņi ir tik mazi, ka mednieks domā, ka lūkojas uz stirnu kazu līdz mirklim, kad kaza pagriežas un pēkšņi tai uzradušies sēklinieki. Brīžiem pat šķiet gluži neiespējami – kā bija iespējams atšķirt kazu no āža, jo radziņi tik mazi, ka drīzāk atgādina nelielas pumpiņas uz galvas, nevis ragus.
Vai šogad mednieki drīzāk izvēlas selektīvos dzīvniekus, vai tās ir siltās ziemas sekas? Tas ir labs jautājums, uz kuru viennozīmīgas atbildes nav, bet visdrīzāk, ka abi šie faktori kopā ņemti.
Stāsts
Bija iespēja doties viesmedībās uz platībām, kur cenšas izmedīt tieši selektīvos pēc principa, ja ragi līdz ausīm, bez žuburiem, maziņi, pūkaini – indivīds medījams. Pēc vairāku gadu šādas prakses mednieki sākuši ievērot, ka parādās arvien vairāk āžu ar skaistiem ragiem. Tā nu, sēžot tornī un vērojot pļavu, šķita neiespējami sagaidīt kādu kārtīgu necilnieku – parasti, kad gribi medīt nesmukos, tad rādās tikai skaistie. Tomēr, kad lēnām sāka biezēt krēsla, apmēram 200 metru attālumā no torņa parādījās izteikti rudais siluets. Attālums pietiekami liels, lai bez stresa un satraukuma dzīvnieku novērotu. Pirmā doma – kaza, lai gan kaut kas liek to apšaubīt. Seja tipiski kā āzim. Ja pietiekami daudz vēro stirnas, jau pa gabalu var pēc ķermeņa aprises un sejas pateikt – kaza vai āzis. Tomēr gribas tā par visiem 100% pārliecināties, ka āzis, un ragi parasti ir viens no visprecīzākajiem rādītājiem. Parasti… Mēdz būt arī kazas ar ragiem, daba ir izcila savā daudzveidībā!
Krēslā ar binokli par visiem simts neizdodas pārliecināties – it kā mazi radziņi ir, tādus kā ragu siluetus var nojaust, kad dzīvnieks pagriezis galvu sāņus. Vēl pēdējās gaismas paliekās ar fotokameru iespējams piefiksēt dzīvnieku. Mazie radziņi spīd kā divas svecītes – āzītis drīzāk izskatās pēc nešpetna velnēna. Uz āžu svilpi tas vispār nereaģē. Uz mirkli paceļ galvu, bet griežas prom un drīz jau būs krūmos. Šāviens sanāk tāls, bet trāpījums ir precīzs.
Vēlāk, medniekmājā veicot dzīvnieka pirmapstrādi, tam tika konstatēti parazīti. Parasti bez laboratorijas apstiprinājuma grūti viennozīmīgi pateikt, kas tie tādi, bet tādi kā balti bumbuļi bija redzami ap zarnām, savukārt izteikti parazītu perēkļi atradās aknās. Kā norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants, šādos gadījumos ir svarīgi dzīvnieku iekšas nepamest mežā. Tas radītu papildu infekcijas draudus citiem dzīvniekiem un neļaus populācijai atveseļoties.
Ko darīt, ja dzīvniekam konstatēta kāda saslimšana?
– Iekšējos orgānus mežā nepamest
– Vislabāk tos aizvest uz speciālajiem konteineriem, kas izvietoti, lai palīdzētu apkarot ĀCM
– Var iekšējos orgānus aprakt vai sadedzināt
– Jēlas aknas ar parazītiem suņiem nedrīkst dot
– Gaļu ieteicams kārtīgi termiski apstrādāt
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
Par āžiem, pūkainiem ragiem un snaiperiem. “Šauj garām!” #77 epizode
