Staltbriedis ir trešā nozīmīgākā lielo medījamo dzīvnieku suga Eiropā ar vienu miljonu nomedīto dzīvnieku gadā 29 valstīs (no 34 šajā ziņojumā iekļautajām). Lielākais nomedīto staltbriežu skaits ir Spānijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā – katrā no šīm valstīm tiek nomedīti 100 000 līdz 130 000 dzīvnieku. Citas valstis var iedalīt grupās, kurās nomedīto skaits ir no 50 000 līdz 90 000 (sešas valstis) un līdz 35 000 dzīvnieku (20 valstis).
Tāpat kā stirnas un mežacūkas arī staltbrieži ir plaši izplatīti visā Eiropā, un to skaits un areāls turpina pieaugt (Milner u. c., 2006).
Iepriekšējs publicēto datu pārskats par 1984. gadu un šā gadsimta sākumu norādīja uz populācijas pieaugumu no 1,1 miljona līdz 1,7 miljoniem dzīvnieku, kā arī uz nomedīšanas pieaugumu no 275 000 līdz 429 000 (Burbaiteė & Csányi, 2010). Šis ziņojums parāda, ka nomedījumu skaits turpina pieaugt – tas pēdējo divu gadu desmitu laikā gandrīz dubultojies no mazāk nekā 500 000 dzīvnieku 2000. gadu sākumā līdz aptuveni vienam miljonam 2023. gadā.
Staltbrieži Eiropā tiek pakļauti rūpīgi izstrādātiem apsaimniekošanas plāniem, kas spēlē būtisku lomu, lai uzturētu līdzsvaru starp populācijas apjomu un biotopu kvalitāti. Pārāk lielas staltbriežu populācijas var būtiski ietekmēt meža ekosistēmas un mežsaimniecību, radot kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un vietējai ekonomikai.
Perspektīva un apsaimniekošanas jautājumi
Zinātniskie pētījumi snieguši detalizētu ieskatu staltbriežu izplatībā un ģenētiskajā struktūrā visā Eiropā.
Iepriekšējā pētījumā (Van Beeck Calkoen u. c., 2023), kurā tika analizēti 492 izpētes punkti 28 Eiropas valstīs, novērtēti faktori, kas ietekmē staltbriežu blīvumu. Rezultāti liecināja, ka medības un zemes izmantošanas veids ietekmē staltbriežu populācijas būtiskāk nekā lielie plēsēji, piemēram, vilki, lūši vai brūnie lāči. Lai gan lielie plēsēji var samazināt staltbriežu blīvumu, to ietekme ir daudz mazāka ainavās, kur dominē cilvēka klātbūtne.
Eiropā staltbriežiem var būt raksturīga t. s. ģenētiskā sašaurināšanās (genetic bottleneck), īpaši populācijās, kas ir izolētas, atjaunotas no neliela dzīvnieku skaita vai intensīvi apsaimniekotas. Tas var novest pie samazinātas ģenētiskās daudzveidības, padarot populācijas uzņēmīgākas pret slimībām, vides izmaiņām un pazeminātu vairošanās veiksmi.
Staltbriedis tiek uzskatīts par atslēgas sugu mežu ekosistēmās. Tas nozīmē, ka šī suga ir būtiska ekosistēmas veselībai, sniedzot daudzveidīgus ekosistēmas pakalpojumus – piemēram, sēklu izplatīšanu, atklāto teritoriju uzturēšanu un citus. Tomēr staltbriežu barošanās paradumi var būtiski ietekmēt veģetācijas sastāvu, dodot priekšroku noteiktām augu sugām un līdz ar to mainot meža struktūru un bioloģisko daudzveidību.
Secinājums: Latvija nav izņēmums un nav arī rekords
Šobrīd publiskajā telpā dzirdami skaļi apgalvojumi, ka Latvijā staltbriežu populācija esot sasniegusi tādus apmērus, ka situācija robežojas ar katastrofu. Tiek aicināts strauji un būtiski – pat uz pusi – samazināt šo sugu skaitu. Tomēr dati, kas apkopoti FACE Pārnadžu nomedīšanas ziņojumā 2025, liecina par ko citu.
Latvija ne tuvu nav starp valstīm ar lielāko staltbriežu populāciju vai nomedīšanas apjomiem. Patiesībā daudzviet Eiropā dzīvnieku blīvums ir krietni lielāks, un valstis ar daudz lielākām populācijām spēj sekmīgi līdzpastāvēt ar šo sugu, neizsludinot kara stāvokli. Nav pamata aizbildināties ar to, ka viņi tur maksājot vairāk par medību platībām vai ka apstākļi ir citādi – šie ir dati, kas liek paskatīties uz situāciju racionāli.
Vēl svarīgi atcerēties, ka staltbriedis ir Bernes konvencijas aizsargājama suga. Tas nozīmē, ka jebkādai populācijas regulācijai jābūt pamatotai, līdzsvarotai un vērstai uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nevis emociju vadītai masveida iznīcināšanai.
Jā, tur, kur staltbrieži tiešām rada postījumus, tie ir jāmedī. Bet tas jādara, balstoties uz reāliem datiem, nevis pārspīlētiem pieņēmumiem. Šis ziņojums to skaidri parāda, un mums pienākas izvēlēties prātīgu ceļu.
Latgaļu īpatnības ar ātrajiem un divām ugunsdzēsēju mašīnām. “Šauj garām!” #295 epizode
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
