Saskaņā ar jaunāko informāciju Somijas parlaments otrdien, 16. decembrī, apstiprināja Medību likuma grozījumus, kas Somijā ļaus veikt vilku, lāču un lūšu medības. Sākotnējā priekšlikumā bija paredzēta tikai vilku populācijas pārvaldība, taču vēlāk likumprojekts tika papildināts arī ar normām, kas mīkstina medību nosacījumus vēl divām lielo plēsēju sugām — lāčiem un lūšiem, jo Somijā šie dzīvnieki kļuvuši par būtisku problēmu.
Par pieņemto lēmumu preses konferencē paziņoja Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministre Sari Esaja, nosaucot šo soli par vēsturisku. Pēc Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētājas teiktā, valdība nopietni uztver sabiedrības pieaugošās bažas par vilkiem un citiem lielajiem plēsējiem.
Grozījumi paredz atcelt vilku aizsardzību visa gada garumā, kas Somijā bija spēkā kopš 1973. gada, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus. Parlamenta apstiprinātais likums ļauj uzsākt vilku medības no 2026. gada 1. janvāra. Medības notiks līdz noteiktā limita sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 10. februārim.
Lāču medību sezona Somijā tradicionāli norit no 20. augusta līdz 31. oktobrim, savukārt lūšus paredzēts medīt janvārī un februārī.
Ministre uzsver vilku radītās problēmas un nodarīto kaitējumu
Pēc Sari Esajas teiktā, mērķis ir izveidot jaunu, ilgtermiņa risinājumu vilku populācijas pārvaldībai, kurā ilgtspējīgas vilku medības palīdzētu mazināt šo dzīvnieku radītos postījumus un problēmas. Vilki reizēm uzbrūk mājlopiem un mājdzīvniekiem, tomēr Somijā kopš 19. gadsimta nav reģistrēts neviens cilvēka nāves gadījums vilku uzbrukuma dēļ.
Saskaņā ar populāciju novērtējumiem Somijā pašlaik fiksēts rekordliels lielo plēsēju skaits. Kā liecina Vides aģentūras novembrī publiskotie dati, vilku skaits sasniedzis aptuveni 570 īpatņus. Lūšu populācija, pēc veiktajiem aprēķiniem, veido ap 3500 īpatņu, savukārt lāču skaits ap 2500 īpatņu. Somijā dzīvnieku populācijas tiek vērtētas, izmantojot DNS analīzes, un zinātnieki prognozē to turpmāku būtisku pieaugumu.
Eiropas Savienība mīkstina vilku aizsardzības statusu
Pagājušā gada maijā Eiropas Parlaments nobalsoja par izmaiņām ES Biotopu direktīvā, pārklasificējot vilku no stingri aizsargājamas sugas uz aizsargājamu sugu. Aizsargājamas sugas ir atļauts medīt, ievērojot noteiktus nosacījumus, savukārt stingri aizsargājamas sugas drīkst medīt tikai izņēmuma gadījumos, ja konkrētais dzīvnieks rada reālus draudus. (Informācijas avots: šeit)
Izmaiņas lūšu un lāču medībās
Izskatot Medību likuma grozījumus Somijā, pieņemts lēmums mainīt ne tikai vilku, bet arī lūšu un lāču medību regulējumu. Šie lēmumi balstīti uz populāciju pieaugumu un arvien biežāk fiksētiem konfliktiem ar cilvēku saimniecisko darbību.
Attiecībā uz lāču medībām paredzēts atteikties no sarežģītām izņēmuma atļauju procedūrām un pāriet uz skaidrāku, kvotās balstītu populācijas pārvaldības modeli. Tas nodrošinās lielāku prognozējamību un ļaus efektīvāk reaģēt uz lāču skaita pieaugumu.
Arī lūšu medībās plānots stiprināt sistemātisku regulējumu. Individuālu lēmumu vietā tiks piemērotas noteiktas kvotas un skaidri sezonālie rāmji, integrējot lūšu medības kopējā populācijas pārvaldības sistēmā.
Valdības pārstāvji uzsver, ka šīs izmaiņas nenozīmē intensīvu medīšanu, bet gan ir vērstas uz ilgtermiņa, zinātniski pamatotu lielo plēsēju populāciju pārvaldību.
Kāpēc šie lēmumi ir nepieciešami
Apkopojot lēmumus par vilkiem, lūšiem un lāčiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības ministre Sari Esaja vairākkārt uzsvērusi, ka Somija nonākusi situācijā, kurā līdzšinējais lielo plēsēju aizsardzības modelis vairs neatbilst realitātei. Pēc ministres teiktā, vilku, lūšu un lāču populācijas daudzos reģionos ir stabilas vai augošas, savukārt to ietekme uz lauku iedzīvotājiem, lopkopību un ikdienas drošības sajūtu kļūst arvien jūtamāka.
Ministre skaidroja, ka līdz šim piemērotās izņēmuma atļauju procedūras bijušas fragmentāras un nepietiekamas, tāpēc valsts mērķis ir pāriet uz skaidru, ilgtermiņa un prognozējamu populāciju pārvaldības sistēmu. Ilgtspējīgas, kvotās balstītas vilku, lūšu un lāču medības, pēc viņas domām, ļauj mazināt konfliktus, vienlaikus saglabājot šo sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli un balstoties zinātniskos datos.
Runājot par vilkiem, Sari Esaja uzsvēra, ka to skaita pieaugums atsevišķās teritorijās rada nopietnas sociālas problēmas, tādēļ valstij jāņem vērā ne tikai bioloģiskie kritēriji, bet arī cilvēku drošība un uzticēšanās valsts institūcijām. Attiecībā uz lūšiem un lāčiem ministre akcentēja nepieciešamību vienkāršot regulējumu un nodrošināt, lai lēmumi tiktu pieņemti savlaicīgi, nevis tikai reaģējot pēc konfliktsituācijām.
Nevajag laizīt pīles un kāpēc Āfrikas cūku mēris ir tikai Latvijā? “Šauj garām!” #314 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
