Pagājušā gada jūlijā Guntis P. (redakcijai uzvārds zināms) Rugāju novadā devās pieteiktās individuālajās medībās, vēstīts žurnālā “Medības”.
Medības bija veiksmīgas – tika nomedītas divas mežacūkas, izlietotas derīgas medību atļaujas, veiktas citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.
Tikai viens bet. Austrumlatgales virsmežniecībā par konkrētajām medībām tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, jo mednieks uz medību brīdi nebija iegādājies sezonas karti…
Vēlas sodīt pēc pilnas programmas
Rezultāts – tika ieslēgta pilnā programma par nelikumīgām medībām un medniekam tika piespriests administratīvais sods, konfiscēts medību ierocis un noteikts, ka nelikumīgo medību dēļ jāatlīdzina valstij nodarītie zaudējumi 3440 eiro apmērā.
Tā kā mednieks savu vainu atzina, taču uzskatīja, ka nodarījumu nav veicis tīši, bet aiz neuzmanības, viņš iesniedza sūdzību iestādei, taču Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Austrumlatgales virsmežniecības lēmumu atstāja negrozītu. Mednieks vērsās pēc palīdzības tiesā.
Atceļ lēmumu par zaudējumu piedziņu
Tiesa atzina, ka mednieks sodāms administratīvi par izdarīto pārkāpumu, taču atcēla lēmumu par zaudējumu piedziņu, jo uzskata, ka no Medību likuma neizriet, ka ar katru medības reglamentējošā normatīvā aktā noteikto prasību pārkāpumu valstij tiek radīts materiāls zaudējums.
Tiesa secināja, ka Valsts meža dienesta rīcība par jebkuru Medību likuma 24. pantā noteikto pārkāpumu aprēķināt zaudējumus un uzlikt par pienākumu vainīgajam tos atlīdzināt ir nepareiza un neatbilst likuma jēgai.
Mantisks zaudējums būtu radies, ja mežacūkas būtu nomedītas bez medību atļaujas un neizpildot pārskatu par to izlietošanu.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Šis tiesas spriedums liek izvērtēt ierēdņu un citu amatpersonu attieksmi, šajā gadījumā pret medniekiem.
Uzskatu, ka bez tiesas procesa varēja arī iztikt, ja vien Valsts meža dienesta darbiniekiem nebūtu ieraduma staigāt pa vienu un to pašu taciņu, uz kuras taisnība vienmēr ir tikai viņiem.
Šis spriedums uzskatāmi pierāda, ka Medību likuma 24. pants ir absolūti nepareizs. Iespējams, savā laikā tas ir objektīvu iemeslu dēļ radīts tāds, kāds tas ir, ka jebkurš mazākais pārkāpums mežā ir nelikumīgas medības.
Taču šobrīd gan mednieku sabiedrība ir mainījusies, gan sabiedrība kopumā, un šis pants ir ļoti rūpīgi pārskatāms.”
Ne visi gadījumi pēc būtības ir nelikumīgas medības
“Manā skatījumā tas jāsadala trijās daļās. Ir jānodala tie gadījumi, kad medības patiešām ir nelikumīgas, – tā ir atrašanās ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci medību platībās, kur konkrētais mednieks nedrīkst medīt, kur šādai darbībai nav saskaņojuma. Dzīvnieku nomedīšana bez nomedīšanas atļaujas – savilcēja, medīšana nesezonas laikā. Tur jautājumi nerodas,” skaidro Haralds Barviks.
“Savukārt neatļautu medību rīku izmantošana nebūtu jāuzskata par nelikumīgām medībām tādā izpratnē, kā tas noteikts šobrīd. Lūk, šis ir tas, kur visvairāk putras. Neatļauti rīki ir neatļauti rīki. Piemēram, ir nomedīts briedis, taču ierocim bijis nakts redzamības tēmēklis.
Kur ir nelikumīgas medības, ja mednieks ir savās medību platībās, ir briežu medību sezona un viņš izmantojis derīgu medību atļauju? Tas ir uztveres jautājums! Protams, var būt diskusija par ētiku, kaut ko citu.
Šeit, manā redzējumā, ir piemērojams sods par nepareizu medību rīku vai nepareizu medību metožu izmantošanu. Iespējamie pārkāpumi un par to paredzētais sods, protams, ir konkrēti atrunājami. Nelikumīgas medības būtu tad, ja cilvēks nav mednieks, viņam nav ieroču glabāšanas atļaujas, principā – malumednieks.
Atsevišķi būtu jāizceļ drošības tehnikas jautājumi. Tā ir nokāpšana no torņa ar pielādētu ieroci, pārvietošanās ar pielādētu ieroci diennakts tumšajā laikā un tamlīdzīgi, kas saistās tieši ar ieroča izmantošanu.
Šādus gadījumus kvalificēt, medniekam esot legālās medībās savās medību platībās, kā nelikumīgas medības nedrīkst nekādā gadījumā. Protams, ir jābūt sodam, taču nedrīkst būt runa par medību rīku konfiskāciju un tamlīdzīgām lietām.
Medību aprīkojums šobrīd maksā ļoti lielu naudu, un, ja sods ir vairāki desmiti vai pat simts eiro, lai būtu, taču rīku konfiskācija maksā tūkstoš un vairāk eiro. Kāda iemesla dēļ nepieciešams tik bargs sods? Personas pārkāpums neatbilst soda smagumam.
Civilizētā pasaulē normāls ir uzstādījums, ka par nodarījumu ir jāsaņem sods atbilstoši nodarījuma smagumam un bīstamībai. Šobrīd Medību likuma 24. pantā viss salikts kopā vienā maisā!”
Ir arī arhaismi
Turpinot sarunu, Haralds Barviks skaidro: “Protams, ir arī muļķības, kas būtu jāizsviež no likuma pavisam. Piemēram, putnu līme. Es nezinu tādas lietošanas gadījumus. Atceros, bērnībā biju lasījis, ka to var izvārīt no kolofonija un kaut kādas eļļas.
Tas ir arhaisms, un neredzu iemeslu to saglabāt likumā. Ja kāds ko tādu izgudros un lietos, tas būs ekskluzīvs un vēstures cienīgs gadījums. Tomēr šo aizliegumu paredz direktīvas, ja šo normu izsviedīsim, var sekot process no Eiropas.
Tāpat kā nelikumīgas medības nebūtu kvalificējama savvaļas dzīvnieku turēšana bez Valsts meža dienesta atļaujas. Atvainojos, arī arhaisms. Šobrīd ir ļoti daudz briežu dārzu, kur tiek turēti dažādi savvaļas dzīvnieki.
Dzīvnieki tiek dāvināti, turēti priekam, piemēram, dambrieži. To kvalificēt kā nelikumīgas medības, sastādot protokolu ar visām no tā izrietošajām sekām? Ar dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanas pieskatīšanu lai nodarbojas Pārtikas un veterinārais dienests!
Tā ir tāda pati lauksaimniecība kā aitu, kazu un govju turēšana.
Šobrīd darbojas princips – cilvēks iziet no mājas un jau par kaut ko ir vainīgs! Tas ir padomju laiku princips, kad bija uzrakstīts likums un neviens to necentās ievērot, taču vajadzības gadījumā visus nekavējoties varēja saukt pie atbildības.
Šāda kārtība nedrīkst saglabāties!”
Zaudējumu nebija
“Runājot par konkrētu tiesas spriedumu, tas ir adekvāts tajā sadaļā, ka cilvēks valstij zaudējumus nav radījis,” spriež Haralds Barviks. “Jā, persona kādu iemeslu dēļ bija aizmirsusi iegādāties mednieka sezonas karti.
Taču uz pārkāpuma konstatēšanas brīdi šis pārkāpums tika novērsts. Cilvēks aizgāja un sezonas karti iegādājās.
Valstij zaudējumus viņš nekādus nevarēja radīt, jo izmantoja derīgas atļaujas un tās pareizi norakstīja, tika veiktas visas nepieciešamās analīzes.
Limita ietvaros viss bija izdarīts pareizi.
Valsts meža dienesta darbinieku piespriestais sods bija vienkārši nekaunība, nihilisms un ņirgāšanās par sabiedrību. Diemžēl es zinu daudzus gadījumus, kad šāda prakse ir lietota un cilvēks ir sodīts.
Ne visi ir pietiekami uzņēmīgi, lai meklētu palīdzību tiesā.
Arī šajā gadījumā, ja Latvijas Mednieku asociācija nebūtu iesniegusi savu redzējumu, iznākums nebūtu tāds, kāds tas tagad ir, jo arī tiesas darbiniekiem ne vienmēr ir izpratne par lietas būtību.
Ne Latvijas Mednieku asociācija, ne es personīgi neatbalstu pārkāpējus, kuri izdarījuši sodāmas lietas. Tomēr ir jāizvērtē un jāsaprot, kuros gadījumos sods ir atbilstošs un kuros ne.”
Uzziņai
Medību likuma 24. pants:
Par nelikumīgām medībām atzīst:
1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;
2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;
4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;
5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;
6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18. pantā un 29. panta sestās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;
9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) putnu līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,
b) skaņu ierakstus,
c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,
d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,
e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,
f) lāzertipa tēmēkļus,
g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
i) arbaletus, lokus,
j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,
k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,
l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,
m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;
10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,
b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,
c) sprāgstvielas, patšāvējus,
d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,
e) gāzes vai dūmus;
11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;
12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. pants. Medību noteikumu pārkāpšana:
Par medību noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas, vai savvaļā dzīvojošu medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par nelikumīgām medībām – uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
