Noteiktos apstākļos Šlēsvigas-Holšteinas medniekiem ir atļauts šaut kaķus — un pēdējā laikā viņi to darījuši tūkstošiem reižu. Par spīti tam, ka šāda rīcība daudziem šķiet, maigi izsakoties, nepieņemama, visticamāk, arī turpmāk mednieki to drīkstēs darīt un nekāda aizlieguma nebūs, vēsta izdevums Der Spiegel.
Noteiktos apstākļos medniekiem Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē ir atļauts šaut kaķus, un pagājušajā gadā viņi to ir darījuši 2580 reizes. Par to liecina NDR rīcībā nonākušais jaunākais valsts medību pārskata ziņojums. Saskaņā ar šo ziņojumu no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam Dithmarschen rajonā kopumā tika nošautas 512 kaķenes. Nordfrīzlandes rajonā tajā pašā laika posmā tika nošauti pat 660 kaķi, kas ir lielākais skaits pavalstī. Jaunus skaitļus valsts mednieku asociācija publicēs gada beigās.
Saskaņā ar likumu mednieki drīkst nogalināt kaķus, kas atrodas vairāk nekā 200 metru attālumā no tuvākās mājas. Elēna Klota no Vācijas Dzīvnieku aizsardzības asociācijas kritizē šo regulējumu un aicina aizliegt medniekiem šaut mājdzīvniekus. “Mēs to nevaram pieļaut,” viņa sacīja NDR.
Savukārt valsts mednieku asociācija skaidri norāda, ka runa nav par mājdzīvniekiem, kas dzīvo kopā ar cilvēkiem. Mednieki vienmēr gādās, lai, ja vien iespējams, netiktu nošautas mājas kaķenes. Tomēr Šlēsvigā-Holšteinā ir daudz brīvi klaiņojošu kaķu, kas nekontrolēti vairojas – saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem to ir aptuveni 75 000. “Un tie apdraud bioloģisko daudzveidību,” NDR sacīja Renē Hartvigs no Šlēsvigas-Holšteinas Valsts mednieku asociācijas.
Martins Rimmlers no Dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas savienības kopumā atbalsta šo argumentu un uzsver, ka brīvi klaiņojoši kaķi var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. “Attiecībā uz visu Vāciju var teikt, ka savvaļas, t. i., brīvi klaiņojoši kaķi katru gadu nomedī miljoniem putnu. Un tas noteikti apdraud bioloģisko daudzveidību,” viņš stāsta NDR.
Citās federālajās zemēs, piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Bādenē-Virtembergā, klaiņojošo kaķu nogalināšana jau ir aizliegta. Arī Lejassaksijā tiek apspriesti grozījumi medību likumā, lai aizliegtu kaķu nogalināšanu. Šlēsvigas-Holšteinas Lauksaimniecības ministrija pašlaik neplāno nekādas izmaiņas likumā par bezsaimnieka kaķu medībām. Arguments ir tāds, ka šie dzīvnieki varētu negatīvi ietekmēt savvaļas dzīvnieku populācijas.
Uzziņai
Kā izrādās un ko apliecina arī jaunākie pētījumi, kaķis ir ne tikai slepkavnieks, bet arī cilvēkam bīstamas slimības izplatītājs.
Agrāk Latvijā klaiņojošus kaķus, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām, varēja likvidēt arī mednieki. Nu jau vairākus gadus šī norma no Medību likuma ir dzēsta. Atliek vien mudināt pašvaldības klaiņojošos kaķus izķert. Šeit prātā nāk kāda vācu mednieka stāsts. Kādā Vācijas pavalstī vietējā pašvaldība pēkšņi aizliedza medniekiem likvidēt klaiņojošos kaķus. Mednieki nolēma kaķus ķert ar dzīvķeramajām lamatām un pēc tam tos vest uz vietējo patversmi. Pēc dažiem mēnešiem patversme vērsās pie pašvaldības, lūdzot ierobežojumus atcelt, jo kaķu bija tik daudz, ka patversme vairs netika galā ar to pieplūdumu. Latvijā šāda iniciatīva nekad nav uzsākta.
Jautājums – kādēļ tad mājas kaķis ir tik bīstams? Izrādās, ka mednieka nodarīto kaitējumu ūdensputniem, šaujot ar svina munīciju, ar kaķu nedarbiem nemaz nevar salīdzināt. Piemēram, mājas kaķi Austrālijā nogalina ap 230 miljonus vietējo putnu un zīdītāju, Lielbritānijā kaķu nogalēto putnu skaits tiek lēsts 55 miljonu apmērā, ASV – pat četru miljardu putnu un zīdītāju apmērā. Nevis kopā, bet gan gada laikā.
Latvijā šādu pētījumu nav, nevar arī paļauties uz mūsu valsts statistiku.
Dīvainā kārtā vismaz Latvijā pret kaķu īpašniekiem dabas draugi nevēršas nekādā veidā, lai censtos ierobežot kaķu nodarītos draudus bioloģiskajai daudzveidībai.
Mājas kaķi ir efektīvi plēsēji, un pat labi paēduši kaķi bieži medī instinktu vadīti. Upuri var būt dažādi savvaļas dzīvnieki:
Putni: Kaķi medī dziedātājputnus, zemē ligzdojošos putnus un viņu mazuļus.
Zīdītāji: Mazie zīdītāji, piemēram, peles, ciršļi un sikspārņi, ir bieži kaķu upuri.
Rāpuļi un abinieki: Vardes, ķirzakas un pat mazi čūskas bieži kļūst par kaķu medījuma mērķiem.
Kukaiņi: Daži kaķi ķer tauriņus, spāres vai citus kukaiņus.
Kaķi var būtiski samazināt konkrētu dzīvnieku populācijas, it īpaši izolētās vai ekoloģiski jutīgās teritorijās:
Sugu izmiršana: Uz salām un slēgtās ekosistēmās kaķi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem cēloņiem vairākām putnu un mazo zīdītāju sugu izmiršanai.
Ekosistēmu līdzsvars: Samazinot vienu sugu populāciju, kaķi netieši ietekmē citu sugu izplatību un veselību.
Kaķi var pārnēsāt slimības, kas apdraud savvaļas dzīvniekus un cilvēkus:
Toksoplazmoze: Šo slimību izraisa vienšūnas parazīts Toxoplasma gondii, kuru kaķi izplata caur izkārnījumiem. Toksoplazmoze var būt letāla arī letāla. Ar to var inficēties cilvēks, savvaļas un mājas dzīvnieki un putni.
Citas slimības: Kaķi var pārnēsāt arī trakumsērgu, kaķu leikēmijas vīrusu un citas infekcijas, kas var ietekmēt savvaļas dzīvniekus.
Kaķi var radīt stresu vai savainojumus dzīvniekiem, kurus viņi noskata par upuri:
Stresa izraisītas sekas: Putni vai citi dzīvnieki var pamest ligzdas, ja kaķi tos traucē.
Netieša nāve: Dzīvnieki, kas izbēg no kaķa nagiem, var gūt nāvējošas traumas vai kļūt par citu plēsēju upuri.
Lai samazinātu kaķu negatīvo ietekmi uz savvaļas faunu, ieteicams:
– Turēt kaķus mājās, it īpaši putnu ligzdošanas laikā;
– Lietot kaķiem kaklasiksnas ar zvaniņu, lai tādējādi brīdinātu potenciālos upurus;
– Sterilizēt kaķus, lai novērstu nekontrolētu populācijas pieaugumu;
– Izglītot sabiedrību par kaķu ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem.
Mājas kaķu ietekme uz savvaļas faunu ir globāla problēma, un tai nepieciešama sabalansēta pieeja, kas respektē gan kaķu, gan savvaļas dzīvnieku vajadzības.
Lūšus novēro arvien biežāk, bet vai vilki kļūst bezbailīgi? Aculiecinieku video
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
