6.5×55 tautā sauc arī par zviedru mauzeri. Un šķiet, ka pēdējā laikā šis kalibrs kļūst arvien populārāks tieši tādēļ, ka tas ietilpst veco labo vidējo kalibru kategorijā. Un jāņem vērā, ka šis kalibrs tapis laikā, kad lodes lidojuma ātrumam nebija izšķirošas nozīmes.
Zviedru mauzeris ietilpst tajā pašā kategorijā kā ne īpaši labu slavu dažādos starpvalstu konfliktos guvušais 7×57 Mauser. 6,5 mm lode nodrošina lieliskus ballistiskos rādītājus, tai ir augsts ballistiskais koeficients, nodrošinot teju vai ideālu trajektorijas, vēja novirzes, lidojuma enerģijas un medību rādītāju kombināciju. Mēģinot sasniegt šī 19. gadsimta kalibra rādītājus, mūsdienu ražotāji ir radījuši .260 Rem, 6.5 Creedmoor un 6.5×47 Lapua kalibrus. Ar visiem šiem jaunajiem kalibriem mēģināts atdarināt to, ko jau sniedz 6.5×55, bet ar īsāku čaulīti un efektīvāku dizainu. Taču, ja runā par rādītājiem medību situācijās, nav nekā, kas atšķirtu veco kalibru no jaunajiem.
6,5 mm lodi sāka izmantot tik ļoti tālajā 1886. gadā, kad virkne Eiropas valstu metās eksperimentos ar jaunām lodēm un patronām militārām vajadzībām. Pēc Zviedrijas un Norvēģijas apvienotā projekta īstenošanas radās jauns kalibrs, ko Norvēģija pieņēma kā 6.5×55 1894. gadā. Taču, ejot laikam, norvēģu piedalīšanos kalibra tapšanā, par nožēlu, pamanījās aizmirst, jo mūsdienās šo kalibru visbiežāk pazīst kā 6.5×55 zviedru mauzeri, ko savām vajadzībām izmantoja Zviedrijas armija. Šis kalibrs ir viens no visveiksmīgākajiem starp t. s. pirmās paaudzes bezdūmu pulvera militārajiem kalibriem, piemēram, 6.5×54 Mannlicher-SchÖnauer, 6.5×53 Dutch Mannlicher vai 6.5×50 Arisaka. Ārējo čaulītes formu veidoja, lai radītu patronu, ko īpaši ekstremālos apstākļos droši var pārlādēt vītņstobra ieročos ar aizslēgu, kā arī automātiskajos ieročos. Tas tika radīts armijas vajadzībām, bet ieguva popularitāti starp civilajiem lietotājiem.
6.5×55 kalibram ir mazāks lodes diametrs un arī atsitiens salīdzinājumā ar citiem tā laika kalibriem, piemēram, .30-60 Springfield.
Līdzīgi kā ar visiem militārajiem kalibriem, arī 6.5×55 munīcija un ieroči bija viegli pieejami, tādēļ to izvēlējās daudzi mednieki visā Eiropā. Liela daļa tipisko Eiropas kalibru nav spējuši iekarot ASV, bet to nevar sacīt par 6.5×55, lai gan tā izmantošanu ievērojami samazināja jaunā .260 Rem kalibra ieviešana.
Zviedru mauzeris ir piemērots kalibrs medībām Latvijā, to visbiežāk lieto patronām ar 120 – 140 greinu (7,8 – 9 grami) lādējumu, 90 greinu (5,8 grami) lode būs lieliski piemērota lapsu medībām. Šis kalibrs ir izslavēts ar savu ne visai spēcīgo un samērā patīkamo atsitienu, kā arī lodes lidojuma trajektoriju.
Tie, kas šo kalibru lieto, slikti par to neizsakās, tomēr nevajag iedomāties, ka tās ir kādas brīnumzāles visām dzīves situācijām. Tas ir pieticīgs kalibrs, un, lai gan tā trajektorija ir pieņemama, nevajadzētu iedomāties, ka tas var sacensties ar ātrākiem un modernākiem kalibriem. Kalibra precizitāte ir izslavēta, ar to var nomedīt arī staltbriedi un alni. Kalibrs derēs arī lielākās Āfrikas antilopes nomedīšanai. Ja 9 gramu Hornady A-Max lode, kuras ātrums ir 820 m/s, piešauta 150 metros, 100 metros tā celsies par 2,5 cm, savukārt 200 metros tā kritīsies ne vairāk kā par 3 cm. 300 metros kritums jau būs lielāks – ap 25 cm.
Eiropā Blaser, CZ, Sauer&Sohn, Steyr un Mauser Jagdwaffen GmbH piedāvā 6.5×55 kalibra ieročus, tāpat kā somu SAKO/Tikka, tomēr munīcijas ražotāji, piemēram, Norma, Lapua, Hornady, ražo šī kalibra munīciju, kas domāta lietošanai tikai modernos ieročos, kuri paredzēti, lai izturētu augstākus spiedienus.
Šos mūsdienu munīcijas ražotāju produktus nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot, lai šautu ar veciem militārām vajadzībām ražotiem ieročiem.
Tā kā 6,5 mm lodei ir samērā augsts ballistiskais koeficients, šo kalibru veiksmīgi izmanto arī tālšaušanas sacensībās, šaujot attālumos līdz 1000 metriem. 6.5×55 kalibru līdz 1975. gadam plaši izmantoja arī biatlona sacensībās, tad to nomainīja ar .22 LR kalibru. Skandināvijas tālšaušanas sportisti ļoti veiksmīgi šo kalibru izmanto kombinācijā ar Sauer 200 STR sacensību karabīni. Tādēļ nav brīnums, ka Skandināvijā arī ierindas mednieki ārkārtīgi bieži izvēlas tieši šo kalibru, it īpaši medībās ar kombinētajiem ieročiem.
Uzziņai: kas ir greins (grain)?
Interesanti, ka mērvienība greins (gr), ko plaši izmanto lodes svara apzīmēšanai, nozīmē tieši to, ko angļu valodas vārds grain – graudus. Greins iekļaujas tradicionālajā angļu svara vērtēšanas sistēmā, kuras pamatā bija viena miežu grauda svars. Kopš 1959. gada 1. jūlija greins tika definēts kā masas mērvienība jeb 64,79891 miligrami. Vienā gramā ir apmēram 15,43236 greini. Šo mērvienību izmantoja arī juvelieri, mērot pērles un dimantus. Medniekiem visplašāk pazīstamais apzīmējums ir lodes svars. Šo mērvienību attiecina arī uz bultu svaru. 1 g = 15,43236 gr.
Ja ēdams, tad medījams – Erlends Sebris. “Šauj garām!” #197 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
