Dabā nekas nav vienkārši balsts un melns, tāpat nekas arī nav lieks, jo katram augam, organismam ir sava vieta un arī sava nozīme, lai gan ne vienmēr mums, cilvēkiem, tas var šķist loģiski. Mēģinot atrisināt kādu dabas radītu problēmu, mēs visbiežāk radām jaunas – iepriekš neparedzētas – problēmas. Viens pavisam vienkāršs piemērs. Izskaužot trakumsērgu, kas kalpo kā dabisks – it īpaši lapsu un jenotsuņu – populācijas kontroles mehānisms, rodas neparedzētas sekas – pārmērīgi pieaug lapsu un jenotsuņu skaits, kas savukārt ietekmē putnu, zaķu un arī stirnu populācijas un rada arī citas epidēmijas, piemēram, strauji izplatās kašķis, ar ko sirgst lūši, vilki, mežacūkas, kā arī mājas mīluļi. Trakumsērga ir briesmīga un 100% nāvējoša slimība, un ir labi, ka mums izdevies to apkarot, bet daudzi mednieki stāsta par novērotām izmaiņām dabas procesos. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka cilvēks nav nodalīts no dabas procesiem, mēs esam tās daļa un to spējam ietekmēt. Mainoties ainavai, attīstoties lauksaimniecībai, saskaramies ar citām problēmām – neparedzētu un grūti kontrolējamu pārnadžu populācijas pieaugumu, attiecīgi palielinātiem postījumiem. Piedevām vēl – par to jau rakstījām un runājām iepriekš – cilvēka apzināta vai neapzināta rīcība var radīt neparedzamas sekas, piemēram, rapšu sējumi rada papildu postījumu riskus tuvumā esošajās jaunaudzēs, jo briežiem pēc sulīgās barības uzņemšanas ir nepieciešamas šķiedrvielas, ko nodrošina kociņu miza.
Taču šoreiz runa nav par to, bet gan par pagājušajā gadā Zviedrijā veikto pētījumu par mežacūku barošanās vietām: “Kā savvaļas cūku populācijas ietekmē vietējās ainavas un ekosistēmas”.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
Medības ir slikts hobijs un arī slikts darbs. “Šauj garām!” #270 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
