Mednieka ētikas kodekss paredz, ka mednieks izrāda cieņu pret dabu un medījumu, nomedījot dzīvnieku iespējami ātri un nesāpīgi, neradot medījamajam dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas, kā arī izmanto tikai ētiskus un likumīgus medību rīkus un aprīkojumu. Tāpat, ja medījamais dzīvnieks tiek ievainots, mednieks dara visu iespējamo, lai to atrastu un pēc iespējas ātrāk izbeigtu dzīvnieka ciešanas, t. sk. izmantojot apmācītu medību suni. Tomēr ne vienmēr dažādu apsvērumu dēļ tas izdodas.
Kāds žurnāla lasītājs atsūtīja foto. Taču tā nav viņa nomedīta trofeja. Tas ir uz ceļa atrasts bojāgājis briedis, kas miris no šauta ievainojuma. Kāds raidījis neveiksmīgu šāvienu un nav sameklējis dzīvnieku. Ir grūti pateikt, kas tieši noticis un kādēļ dzīvnieks pēc šāviena nav atrasts. Varbūt mednieks bija pārliecināts, ka nav trāpījis, varbūt bija citi iemesli, kādēļ dzīvnieks netika meklēts. Bet atgādinām, ka katrs šāviens ir atbildība, un ir jādara viss iespējamais, lai šādu situāciju būtu pēs iespējas mazāk!
Video. Par medību suņiem un asinspēdu. “Šauj garām!” #49 epizode
Praktiski padomi. Pirmais asinspēdas meklēšanas treniņš
Lasi jaunāko žurnāla Medības pielikumu: Medību trofejas.
Staltbriežu balsis riestā: padomi un metodes. “Šauj garām!” #6 extra
