Nelaimes gadījums noticis 15. oktobrī Kuldīgas rajona Pelču pagastā dzinējmedību laikā. Vienā no mastiem pāri ceļam skrējuši brieži un mednieks, nepārliecinoties par drošiem leņķiem un trajektoriju, raidījis šāvienu pa mednieku līniju.
Kate Šterna
Valsts meža dienesta (VMD) vecākais inspektors medību jautājumos Dainis Neilands pastāstīja par vakardienas notikumiem: “Vietā, kur stāvējuši cietušais un vainīgais, ceļš met līkumu. Sākumā tāds kā vēders ieiet mastā, bet pēc tam ir līkums. Mednieki arī bija salikti ne sevišķi pareizi. Ja dzīvnieks iznāk ārā no meža, mednieki parasti uzreiz nespiež sprūda mēlīti. Viņi novērtē dzīvnieku, un, kad tie ir gatavi šaut, medījums parasti jau ir ceļam otrajā pusē. Šajā gadījumā mednieku izvietojums bija tāds, ka ceļu šķērsojušā dzīvnieka un cietušā pozīcija no šāvēja vietas sakrita precīzi. Vai viņš nepārliecinājās par drošību pirms šāviena, vai arī azarts ņēma virsroku, nav skaidrs. Nelaimes gadījums ir noticis, un pie vainas ir neuzmanība, proti, rupjš drošības prasību pārkāpums. Ikvienam medību vadītājam ir kārtīgi jāpārdomā mednieku izvietojums uz līnijas, lai neradītu situācijas, kas mudina uz nepārdomātu šāvienu vai rada draudus citu medību dalībnieku drošībai,” tā Dainis Neilands.
Kluba vadība rīkojās atbildīgi, nekavējoties izsaucot policiju un VMD inspektoru. Uz vietas cietušajam tika sniegta pirmā palīdzība, lai apturētu asiņošanu un palīdzētu sagaidīt ātrās palīdzības mediķus.
“Līdz dzīvniekiem bija apmēram 30, bet līdz cietušajam gandrīz simts metru. Šāvējs atradās tupus pozīcijā. Iespējams, ka ozola zars nedaudz izmainīja šāviena trajektoriju, taču runa nav par horizontālā, bet gan par vertikālā leņķa izmaiņām. Tik un tā šāviens bija precīzi pa mednieku līniju,” atklāja inspektors.
Cietušais mednieks tika nogādāts slimnīcā, kur viņam veikta operācija. Skarti mīkstie audi kreisajā sānā zem ribām un augšdelma muskuļi. Lode palika rokā. Policija veiks notikušā izmeklēšanu un procesuālās darbības no savas puses, bet VMD uzsāks administratīvo lietu par medību noteikumu pārkāpumu.
Ko VMD darīs, lai uzsvērtu drošības jautājumu un izskaidrotu nelaimes gadījumu Kuldīgas rajonā?
Nelaimes gadījums rosinājis pārdomas par drošību dzinējmedībās. Izskan dažādi ierosinājumi, kā uzlabot esošo situāciju un likt medniekiem nopietnāk uztvert drošības prasības.
Kāds Kurzemes puses mednieks vaicāja, vai nebūtu lietderīgi, ja Valsts meža dienests (VMD) sagatavotu šī un arī citu nelaimes gadījumu izklāstu, varbūt pat ar notikušā shēmu platību karti, un nosūtītu to visiem medību tiesību lietotājiem.
“VMD taču sūta informāciju klubiem par limitiem, vilku medībām un citiem jautājumiem. Tieši tādā pašā veidā, kolektīvajā vēstulē varētu sūtīt nelaimes gadījumu paskaidrojumus. Tad klubu vadītājiem būtu iespēja dokumentu nolasīt medniekiem pirms dzinējmedībām, vienlaikus ar drošības tehnikas instruktāžu,” sacīja mednieks un uzsvēra, ka šāds skaidrojums varētu palīdzēt uzlabot mednieku izpratni par drošības prasībām un akcentētu to nozīmi.
“Agrāk mēs to darījām. Pēc katra kaut cik nopietna nelaimes gadījuma mēs sūtījām vēstules visiem klubiem. Un tam nebija jēgas. Atbildes uz šādām vēstulēm saņēmām parasti tikai no dažiem klubu vadītājiem. Pieļauju, ka lielākā daļa pat nenodeva šo informāciju saviem biedriem. Diemžēl šādā veidā mēs nevaram sasniegt katru mednieku individuāli. Līdz ar to vēstulēm ar nelaimes gadījumu aprakstu un drošības prasību atgādinājumiem lielas jēgas nav,” atklāja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
VMD Medību daļas vadītājs norādīja, ka arī šajā gadījumā skaidrojuma vēstule, kurā dienests atgādinās arī par drošības prasībām un to ievērošanas nepieciešamību, tiks izsūtīta. “Es gan domāju, ka daudz lielāka nozīme ir tieši publikācijām medijos. Diemžēl šādi gadījumi mums nedara godu, bet nerunāt par to nevar. Cerams, ka raksti par nelaimes gadījumiem ikvienam liks padomāt un pārdomāt paša attieksmi un uzvedību. Iespējams, tādā veidā mēs mazināsim nelaimes gadījumu skaitu medībās,” sacīja VMD pārstāvis.
Uz jautājumu, ko vēl var darīt, atbilžu var būt gana daudz. Daži mednieki ir pārliecināti, ka jāievieš prasība dzinējmedībās medīt tikai no paaugstinājuma, citi uzskata, ka vajadzīga regulāra medību vadītāju pāratestācija, vēl dzirdēts ierosinājums drošības prasības izcelt atsevišķā Medību noteikumu sadaļā un likt nopietnākus sodus visiem iesaistītajiem. “Medību vadītājs var kļūdīties, izvietojot medniekus, medību situācija var attīstīties neprognozējami, tomēr neatkarīgi no apstākļiem, tas ir mednieks, kurš izlemj nospiest sprūda mēlīti, un viņš ir galvenais atbildīgais. Līdz ar to tieši medniekam ir jāizvērtē šaušanas sektori un situācija, pirms pieņemt lēmumu raidīt šāvienu,” pabeidzot sarunu, sacīja Valters Lūsis.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Nelaimes gadījumu analīze. Laidze, 2019. gads
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
