“Sargiet mājdzīvniekus Smārdē! Smārdes medību kolektīvs informē, ka Smārdes ciematam pietuvojušies vilki,” sociālā tīklā Facebook raksta Smārdes pagasta pārvalde, Tukuma novadā.
“Reibeņu mežā atstātie postījumi un pēdas sniegā liecina, ka trīs vilki saplosījuši divas stirnas. Vilki diennakts tumšajā pusē par savu medījumu var izvēlēties arī mājdzīvniekus. Tādēļ labāk naktīs būtu mājdzīvniekus turēt slēgtās telpās,” brīdina Smārdes medību kolektīvs.
Smārdes pagasta pārvalde raksta, ka, cilvēkam dabā sastopoties ar vilku, jāņem vērā, ka vilks no cilvēka baidās tikpat ļoti, cik cilvēks no vilka, bet vērš uzmanību, ka to nevar attiecināt uz pavisam maziem bērniem.
“Vilkus patlaban Smārdē mednieki medīt nevar līdz vēlam rudenim. Tāpat vilkus medīt ir iespējams tikai sniegotos laikapstākļos, kad iespējams izsekot zvēru pēdām,” skaidrots ierakstā.
Lai suns vilkam nekļūst par gardu kumosu. Ieteikumi, kā pasargāt savu mīluli no vilku uzbrukumiem
https://youtube.com/live/I3hrRaykMY0
Pašlaik Latvijā ir atļauts nomedīt ne vairāk par 300 vilkiem gadā. Pēdējo trīs medību sezonu laikā Valsts meža dienests (VMD) ir noteicis maksimāli pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu – 300 indivīdu, kas ir izpildīts pilnībā.
Arī 2024./2025. gada medību sezonā VMD noteiktais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, 300 vilki, ir izpildīts un VMD nav tiesiska pamata to palielināt.
Nedēļas sākumā VMD atkārtoti aicināja ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm
Pazīmju fotogrāfiju un GPS koordināšu nosūtīšanai visērtāk ir izmantot lietotni Mednis, kas bez maksas ir lejupielādējama gan Android, gan Apple iOS viedtālruņos. Šī lietotne ir savienota ar Meža valsts reģistra informācijas sistēmu, tādēļ informācijas ticamības nolūkā lietotājiem ir nepieciešams autorizēties.
Lai nosūtītu vilku klātbūtnes pazīmes, lietotnē Mednis jāatver sadaļa Novērojumi un jāatļauj lietotnei uzņemt fotogrāfijas. GPS koordināšu fiksēšanai viedtālrunī nepieciešams ieslēgt atrašanās vietas noteikšanas funkciju un vēlams aktivizēt mobilo datu pieeju.
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norāda, ka “papildus informācija par vilku klātbūtni pēc vilku medību sezonas beigām dod iespēju objektīvāk novērtēt medību ietekmi uz šo dzīvnieku izplatību. Tas arī ļaus sniegt argumentētas atbildes par to, vai vilki Latvijā ir pārmērīgi savairojušies vai gluži pretēji – nav izplatīti”.
2025. gadā līdz 24. februārim dienests pārbaudījis informāciju par septiņiem vilku uzbrukumiem, kuros nogalinātas piecas aitas, četri suņi un teļš. Pieci uzbrukumi fiksēti Balvu novadā, viens – Jēkabpils novadā un viens – Augšdaugavas novadā.
Saskaņā ar ES direktīvu prasībām, kas jāievēro arī Latvijai, vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos.
Vilki nogalina suņus, bet mednieki kļuvuši par ķīlniekiem. Armands Krauze “Šauj garām!” #272 epizode
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
