Par to, ka aizliedzot dzinējmedības un liedzot medniekiem mājsēdes laikā doties medībās, pastāv postījumu palielināšanās risks, brīdināja žurnāls Medības. Tagad šķiet, ka dažādu apstākļu sakritības dēļ postījumu apmērs, kā ziņo apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (BTA), ir pieaudzis dramatiski.
Aukstā un sniegiem bagātā ziema, vēlais pavasaris un meža zvēru aktivitātes atnesuši rūpju pilnas dienas lauksaimniekiem – liela daļa sējumu ir nopostīti. BTA jau saņēmusi par 73% vairāk atlīdzības pieteikumus nekā iepriekšējā pavasarī, un izmaksājamo kompensāciju summa sasniedz miljons eiro.
Līdz aprīļa vidum zemnieki iesnieguši jau 180 atlīdzību pieteikumus, kuru vidējā atlīdzības summa ir ap 8 tūkstošiem eiro.
Savukārt lielākā līdz šim aprēķinātā atlīdzība sasniegusi pat 30 tūkstošus eiro.
Cietušas galvenokārt ziemāju kultūras – kvieši, mieži, rudzi, rapsis un tritikāle, un postījumi aptvēruši visu valsts teritoriju. Zemgalē tie bijuši nopietnāki un tur daļu kultūru nāksies pārsēt.
«Jaunā lauku darbu sezona lauksaimniekiem iesākusies visnotaļ skarbi, jo nāksies daļu laukus pārsēt. Laika apstākļi laukus nudien nav saudzējuši. Daļa sējumu apsaluši, citi izsutuši zem biezās sniega segas vai nonīkuši, sniegam uzkrītot uz nesasalušas zemes, kad augi vēl nav laidušies ziemas miegā. Ir arī kāda tikai šim gadam raksturīga tendence – ārkārtīgi plaši meža zvēru nodarītie postījumi sējumiem. Pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ šoziem mednieki nevarēja veikt darbu ierastajā apjomā, tādēļ dzīvnieki mežā savairojušies un bezbailīgi siro pa laukiem,» postījumu cēloņus skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
BTA ir Latvijas tirgus līderis sējumu apdrošināšanā, un uzņēmums jau vairākus gadus zemniekiem piedāvā apdrošināt labību, pākšaugus un eļļas augus. BTA arī ir pirmais apdrošinātājs Latvijā, kas piedāvā iespēju apdrošināties pret meža zvēru un putnu nodarītajiem postījumiem, kā arī trešās personas prettiesisku rīcību, zibens spērienu un uguns risku.
Pēdējos gados dažādas dabas stihijas kļūst par arvien lielāku apdraudējumu ražai, bet, ņemot vērā to, ka lauksaimniekiem radīta iespēja apdrošināt sējumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un tam atvēlēts arī finansējums no Eiropas Savienības un valsts budžeta, Zemkopības ministrija kompensācijas no valsts budžeta šogad nav paredzējusi, tādējādi virzot lauksaimniecības kultūru aizsardzību apdrošināšanas virzienā.
