Saeima ceturtdien, 11.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Medību likumā, kas paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības.
Turpmāk medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.
Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.
Tāpat paplašinātas stirnu un mežacūku medību platības. Tām turpmāk jābūt ne mazāk kā 350 hektārus lielām līdz šim noteikto 200 hektāru vietā.
Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus.
Papildu esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās varēs izmantot siltumu uztverošus tēmēkļus diennakts tumšajā laikā.
Likums stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī.
Ar grozījumiem Medību likumā var iepazīties šeit!
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis notikušo komentēja, sakot: “Likums šodien tika pieņemts. Stājas spēkā ar 01.04.2022., bet norma par iecirkņu zem 350 ha likvidēšanu no 01.04.2023. Ļoti ceru, ka vismaz līdz tam laikam nākamā Saeima jau nebūs likumu atkal parāvusi vaļā. Apsveicu visus ar šo notikumu, jo, vismaz man nešķiet, ka varēja panākt kaut ko daudz vairāk pozitīvu, bet sabojāt noteikti varēja daudz vairāk.”
Par diennakts tumšo laiku un Aigara Rumberga dzīves pieredzi. “Šauj garām!” #100 epizode (ar kūku)
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
