Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Kad redzam savvaļas dzīvnieku mazuli, sirdsbalss aicina to glāstīt, barot, celt gaisā un mājās nest. Diemžēl šajos gadījumos līdzjūtība ņem virsroku pār veselo saprātu. Mūsu rokas kļūst par ieroci, kas, labu gribot, var nodarīt pāri un dzēst dzīvību. Zini, kā rīkoties dabā, sastopot savvaļas dzīvnieku mazuli!
Pirms iejaukties, pārliecinies, vai dzīvniekam patiešām ir vajadzīga palīdzība. 95 % situāciju ir pilnīgi dabiski, ka dzīvnieku mazuļi ir vieni paši.
Savvaļā ir ierasts, ka mātes atstāj savus mazuļus bez uzraudzības vairāku stundu garumā dažādu iemeslu dēļ. Pieauguša dzīvnieka pastāvīga klātbūtne piesaista plēsēju uzmanību, tādēļ, lai pasargātu mazuļus, tie lielākoties ir vieni. Daba to tā ir iekārtojusi. “Glābjot” dzīvnieku, kam glābšana nav nepieciešama, patiesībā samazinās tā izdzīvošanas iespējas. Tāpēc labākais risinājums, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt to savā vaļā.
Savvaļas dzīvnieku nedrīkst aiztikt vai traucēt. Piemēram, novērot ilgu laika sprīdi, glaudīt, pacelt, fotografēt un tml.. Daudziem dzīvnieku mazuļiem, kas izskatās pamesti, ir vecāki, kas tos pieskata, baro un aizsargā no attāluma.
Patvaļīga dzīvnieka (arī putna) izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. To drīkst darīt tikai ar savainotu dzīvnieku, lai to nogādātu patversmē vai zooloģiskajā dārzā.
Latvijā uzdevums rūpēties par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem ir deleģēts pašvaldībām. To atbilstoši kompetencei un pieejamajiem resursiem palīdz īstenot Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dzīvnieku patversmes un veterinārārsti.
Savvaļas dzīvniekam..
..labākā mamma ir viņa paša mamma
..labākās mājas ir savvaļā
..vislabāk jūtas savā vaļā
Neizdzēs dzīvību!
Alni var iznīdēt ātri, mežacūku nedarbi pilsētās un jaunais naidnieks. “Šauj garām!” #276 epizode
https://youtu.be/PS1tjXH20Dw
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
