Stājoties spēkā grozījumiem Medību noteikumos, medniekiem klāt nācis arī robežlīguma jēdziens. Vai šis līgums ir obligāta prasība, un ko tas nozīmē līguma slēdzējiem?
Normatīvajos dokumentos noteikts, ja medību tiesību lietotājs noslēdzis robežlīgumu (vienošanos par kopīgām medību iecirkņu robežām) ar visiem blakus esošajiem medību tiesību lietotājiem un šis līgums reģistrēts VMD, tad medību platība ir uzskatāma par vienlaidu platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem. Tādējādi – ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt pārrāvumi, kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atgādina, ka par blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras, medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem. Noteikumi precīzi definē līguma subjektus.
Tādējādi ikvienam klubam, kurš vēlas nostiprināt savas robežas ar līgumu, pasargāt savu teritoriju no šķelšanas, ir iespējas šādu līgumu noslēgt ar saviem kaimiņiem un dokumentu reģistrēt Valsts meža dienestā.
Lai arī pēc līguma noslēgšanas attiecīgās platības tiek uzskatītas par vienlaidu medību platībām, robežlīgums neatceļ vairākas citas normatīvo aktu prasības. Valsts meža dienests skaidro, ka robežlīgums nedod medību tiesību lietotājam tiesības medīt medību platībās bez medību tiesību īpašnieka piekrišanas, respektīvi, bez medību tiesību nomas līguma. Medību tiesību lietotājam atļauts organizēt medības tikai medību platībās, kas ar Valsts meža dienesta lēmumu reģistrētas medību iecirkņa sastāvā. Līdz ar to mednieks nedrīkst šajās medību platībās atrasties ar lietošanai sagatavotu medību šaujamieroci, kas ir atzīstams par nelikumīgām medībām kā līdz šim.
Tas nozīmē, ka, pārvietojoties medību iecirkņa iekšienē vietās, kur nav noslēgts medību tiesību nomas līgums, ierocim jābūt izlādētam un iesaiņotam.
Saskaņā ar Medību likuma 3. pantu medīt aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā, ievainota medījamā dzīvnieka izsekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Savukārt kārtība minēta Medību noteikumu 51. punktā Medību vadītāja pienākumi: “Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku.”
Kas Medību noteikumos teikts par robežlīgumu slēgšanu
24.1 Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis medību tiesību lietotāju vienošanos par medību iecirkņu kopīgām robežām ar visiem blakus esošajiem medību iecirkņiem (turpmāk – robežlīgums) un tā ir reģistrēta Valsts meža dienestā, medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.
Par Medību noteikumu 24.1 punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
- medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras;
- medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis;
- medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem.
Robežlīgums satur:
– ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz robežlīgumu;
– robežlīguma priekšmetu – medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā;
– robežlīguma darbības termiņu (ne mazāku par vienu gadu);
– robežlīguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.
Robežlīguma izbeigšanas gadījumā vienošanās uzteicējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam.
Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra, ja robežlīgums ir izbeigts vai tas neatbilst šo noteikumu prasībām. Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra ar nākamo medību sezonu.
Par robežlīgumiem, gailīšiem un mežacūku auglību. “Šauj garām!” #126 epizode
Par trofeju piesavināšanos, trihinellām konservos un fermentizāciju. “Šauj garām!” # 134 epizode
Jaunais žurnāla medības numurs jau ir klāt!
