Ziņojumi par novērotiem putniem, sevišķi par medījamajām sugām, palīdz vērtēt populācijas stāvokli un iegūt oficiālus un ticamus datus, kas ir vienīgais vērā ņemamais arguments dabas resursu apsaimniekošanā un medību saimniecības veidošanā.
Portālā dabasdati.lv ir iespēja ziņot par visiem novērojumiem, kas veikti, medījot vai pastaigājoties platībās. Var sniegt informāciju ne tikai par putniem un dzīvniekiem, bet arī par zivīm, augiem, sēnēm un citiem daudzšūņu (eikariotu) valsts pārstāvjiem. Kam nu kas tuvāks, un cik laika var atvēlēt datu pievienošanai. Šomēnes sākas ūdensputnu medības un sevišķi aktuāli ir saudzēt nelidojošos pīlēnus un viņu mātes, kuras, vadājot savu ģimeni, arī nesteidzas celties spārnos. Atturoties no šāviena, tiks pasaudzētas topošās pīles, bet, ziņojot par novēroto, katrs mednieks var sniegt ieguldījumu populāciju monitoringa ietvaros.
Faktiski pirmā ieiešana portālā dabasdati.lv prasa vien pāris minūtes. Reģistrējies, ieej sadaļā Pievienot novērojumu un atzīmē nepieciešamo, ieskaitot precīzu novērojuma vietu interaktīvajā Latvijas kartē.
Ja ir fotogrāfija, video vai audio fails, tos arī var pievienot. Pēc fotogrāfijas var noteikt ne vien pīlēnu skaitu, bet arī vecumu.
Pēcāk visa iesniegtā informācija tiek izmantota zinātniskajos darbos un pētījumos. Latvijā tiek veikts ūdensputnu monitorings, kura dati nonāk Medību saimniecības attīstības fonda rīcībā. Latvijas Valsts meža dienesta apkopotās ziņas par nomedītajiem ūdensputniem tiek sūtītas Eiropas Komisijai sadarbībai Putnu direktīvas ietvaros.
Dabasdati.lv iesniegtā informācija par pieaugušo putnu un mazuļu novērojumiem papildina mūsu zinātnieku informācijas krājumu. Kā skaidro ornitoloģe Antra Stīpniece, savācot pietiekami daudz šādu nejaušu novērojumu ar zināmu mazuļu vecumu un skaitu (der un ir pat vēlama arī viena un tā paša perējuma ziņošana dažādos vecumos), var noteikt, kāda daļa jaunās paaudzes sasniedz lidspēju un kad tas notiek.
Savukārt šis lielums kopā ar datiem par šķilšanās sekmēm dod iespēju novērtēt vietējo populāciju dzīvotspēju. Jāpiebilst, ka fakti un skaitļi, zinātnieku vērtējums un secinājumi ir nozīmīgi pašiem medniekiem. Turklāt iesaistīšanās šādos projektos nāk par labu arī mednieka sabiedriskajam tēlam.
Portāls dabasdati.lv par 2008.–2018. gadu glabā 1389 pīļu novērojumus ar statusu Nesen šķīlušies mazuļi vai vecāki ar mazuļiem (RM). Gandrīz puse (48%) ziņojumu ir par mežapīli, no medījamiem nākamā pēc biežuma ir gaigala (16,8%), kurai seko krīklis (2%), cekulpīle (2%) un brūnkaklis (1%).
Mazāk par 1% novērojumu veido prīkšķe un baltvēderis (pa pieciem novērojumiem), pelēkā pīle (četri novērojumi), garkaklis (viens novērojums).
FAKTI
•Viens no projektiem, kas pierāda mednieku un zinātnieku sadarbības efektivitāti, ir nomedīto zosu monitorings ar mērķi noteikt, cik daudz tiek nomedīts taigas sējas zosu un kā medības apdraud šo sugu. Projekta gaitā, iesaistoties Latvijas medniekiem un Latvijas Mednieku asociācijai, iegūtie dati šovasar ir publicēti zinātniskajā žurnālā “Vides un Eksperimentālā Bioloģija (Environmental and Experimental Biology)”.
•Pīles iegūst lidspēju septiņu ar pusi līdz astoņu nedēļu vecumā.
•Latvijā ir medījamas divpadsmit sugu pīles.
•Medību noteikumi aizliedz: šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki.svarīgi!No Mednieku ētikas kodeksa: Mednieks medībās vienmēr ievēro normatīvo aktu, drošības tehnikas un ētikas normu prasības, kā arī pieprasa to no citiem medniekiem vai medību dalībniekiem.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības fonda atbalstu
