Nu re! Mums neticēja, kad teicām, ka visa šī staltbriežu skaita samazināšana nāks pār mednieku galvām. Izrādās, tagad mednieki vainīgi pie tā, ka izšauj briežus! Šogad šaujot daudz vairāk, raksta dažādos komentāros, buļļu paliekot mazāk, sūdzas ragu meklētāji. Stirnu arī esot mazāk, cilvēki redz mazāk dzīvnieku – domā, ka mednieki vainīgi. Nav nozīmes stāstīt, ka viss postījumu dēļ, ka īpašniekiem ir zaudējumi, ka, pieaugot plēsēju skaitam, samazinās stirnu skaits. Tam nav nozīmes, jo valda pārliecība, ka mednieks ir vienīgais, kuram ir interesanti dzīvniekus nošaut.
Tāpat izskan arī viedoklis, ka tos lēmumus tāpat par skaita samazināšanu pieņem mednieki, tādēļ nav vērts pat mēģināt paskaidrot plašāk. Un, jā, kā jau agrāk runājām, citējot Jāni Baumani, šī ir vēl viena nagla medniecības zārkā.
Raidieraksta Šauj garām! 272. epizodē mēs tikāmies ar zemkopības ministru Armandu Krauzi. Saprotams, ministra kungam ir jāpārstāv gan lauksaimnieku, gan mežsaimnieku intereses, bet radās sajūta, ka mednieks viņa acīs ir tāds vienkāršs rīks, kas veic savvaļas dzīvnieku kontroli, kas, protams, ir vajadzīga. Jā, ministrs teica – sakiet, kas jādara, lai medniekiem palīdzētu un mednieka tēlu uzlabotu, bet palika iespaids, ka tie ir tikai vārdi. Zemkopības ministram ir grūts darbs – jāsalāgo gan lauksaimnieku, gan mežsaimnieku, gan arī mednieku intereses, bet šobrīd ir tā, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki ir sametušies uz vienu roku pret medniekiem, ir gatavi ar mačeti sašķaidīt esošo sistēmu, izrevidēt Medību likumu un Medību noteikumus, pakļaut tos tīri savām interesēm, un visā šajā jezgā ne tikai nedzird, bet dziļi ignorē mednieku balsis un arī intereses. Un tad beigās ir tā, ka, no vienas puses, tiek skandināts – mednieki izmirst, netiek galā ar uzdevumiem, nespēj neko izdarīt, bet, no otras puses, mēs esam vainīgi pie tā, ka dzīvnieku skaits samazinās. Un ko tad lai tas mednieks galu galā dara? Kuru pusi lai klausās? Šobrīd reāli ir sajūta, ka mums ir daudz vairāk kopīgu interešu ar dabas draugiem – t. s. zaļajiem – nekā ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, reāli ir vēlme pieslieties šai grupai, tikai problēma tāda, ka viņi mūs arī negrib. Interesanti ir tas, ka dzīvnieku tiesību aizstāvjiem vairākas reizes norādījām uz iniciatīvām ievērojami samazināt dzīvnieku skaitu, bet no viņu puses klusums. Vai uzpirkti? Un tad vēl kāda nianse, kas lika aizdomāties. Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā staltbriežu skaits palielinājies lielākoties tādēļ, ka paplašinājies to dzīves areāls – proti, agrāk staltbrieži bija, piemēram, Kurzemē, toties tagad tos jau sastop Vidzemē un arī Latgalē diezgan lielā skaitā. Diemžēl ministra kungs to nemaz nedzirdēja, tikai vairākas reizes atkārtoja, ka tā nav normāla situācija, ka staltbriežu skaits nenormāli pieaudzis. Negrib klausīties, negrib iedziļināties, nesaprot vai skandina tikai vienas puses viedokli? Lai tas paliek uz ministra kunga sirdsapziņas. Protams, var jau malt savu, bet tam jābūt kaut kam pamatotam. Daba nav excel tabula, kur cipariņus var bīdīt pēc sirds patikas. Klausieties epizodi un seciniet paši!
Bet katram lēmumam, it īpaši attiecībā uz medībām, ir savas sekas, bieži vien neparedzamas. Jā, daba atriebjas, un parasti visnegaidītākajā veidā!
Mednieki nav militarizēts grupējums, kas pilda konkrētus uzdevumus! “Šauj garām!” #273 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
