Šobrīd ļoti saasinājies jautājums par postījumiem – mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kā daudzās neformālās sarunās izteicies Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks, tad mežsaimnieki, it īpaši AS Latvijas valsts meži un arī lauksaimnieku organizācijas kūda uz briežu un aļņu genocīdu. Es esmu par to, ka visam ir jābūt līdzsvarā, Latvijas mežos ir jābūt dzīvniekiem, bet šobrīd mēs, mednieki, esam nonākuši tādā kā strupceļā, no kura izeju ar šādiem uzstādījumiem es gluži vienkārši neredzu.
Pirmkārt, nav saprotams, kā tas ir, ka vienu dzīvnieku sugu grupu, kas arī nodara postījumus, taupa un to skaitu ierobežot praktiski nav iespējams. Runa ir, protams, par lielajiem plēsējiem. Toties citu sugu grupu mēģina teju vai likvidēt – ne reizi vien ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā pietiktu ar kādiem 500 aļņiem. Tas neizbēgami novestu pie plēsēju lielāka kaitējuma nodarīšanas lauksaimniecības dzīvniekiem un eventuāli – pie pašu plēsēju skaita samazinājuma, un tad būtu jāķeras pie jauniem nenormāli dārgiem projektiem, lai šo sugu dzīvnieku skaitu palielinātu. Otrkārt, pēc jaunākajiem lietotnes Mednis datiem, šogad mednieki nomedījuši par 40% vairāk staltbriežu nekā šādā laika posmā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka mednieki medī, medī intensīvi un dara, ko var, lai izpildītu limitu. Kā jau iepriekš teicu, Mednis iedos aktuālos datus, kas parādīs pavisam citu reāliju, nekā daudzi iedomājas, arī to, ka mednieki medī, it īpaši tur un tad, kad ir postījumi. Es pieņemu, ka šie dati ne visai patiks lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Tāpat būtu arī pareizi meklēt elastīgākus risinājumus un iespējas, lai novērstu problēmas konkrētās vietās un reģionos, saprast, kas tieši tur notiek, kāpēc ir milzu postījumi, kāpēc ir būtiski pieaudzis dzīvnieku skaits, un meklēt risinājumus, ja medniekiem nav iespējas medīt vai populāciju samazināt. Pampāļos šā gada jūnijā jau notika ļoti konstruktīva diskusija un parādījās arī labi risinājumi.
Problēma ir tāda, ka mūsu normatīvie akti ir ļoti neelastīgi attiecībā un neparastām situācijām. Būtu reāli jāstrādā pie priekšlikumiem, kā šo sistēmu uzlabot, lai varētu ātri reaģēt tad, kad tiešām dzīvnieki ēd matus no galvas nost. Tas jādara ne tikai attiecībā uz pārnadžiem, bet arī lielajiem plēsējiem!
Šaujam garām!
Linda Dombrovska
Skaties sarunu ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Andi Puru
Terorizēsim šo vietu. Vilku teritorijā kopā ar Aivaru Dunduru. 2. daļa. Video bloga #84 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
