Iecienītāko zupu topa augšgalā mūsmājās noteikti ir tieši soļanka. Un, visticamāk, tas tāpēc, ka šo zupu gatavoju jau kopš mazotnes. Pēc vecāku nostāstiem man bijuši vien septiņi gadi, kad šo zupu pagatavoju pirmo reizi. Soļankas recepšu ir daudz un dažādas, jo pastāv uzskats, ka tās sastāvā ir viss, kas aizķēries ledusskapī. Tieši veicot ledusskapja tīrīšanu, iespējams pagatavot viskreptīgāko soļanku. Ierasti soļanku gatavoju tikai uz ugunskura, jo, kā jau visiem zināms, uguns piešķir pilnīgu un izcilu garšu jebkuram ēdienam. Taču šoreiz nolēmu zupu pagatavot mājās.
Sastāvdaļas
Puravs, selerija, sīpols, ķiploks, paprika, sāls, graudu pipari buljonam
Meža gaļas kauli ar gaļu (izmantoju brieža mugurkaula daļu)
Cīsiņi (brieža)
Cepamdesas (brieža)
Auksti kūpināta desa (brieža)
Nieres (brieža)
Kūpināta mežacūka (tāds treknāks gabaliņš)
3–5 sīpoli
3 lieli burkāni
250 g tomātu pastas (lielākoties skatos pēc situācijas, jo dažkārt prasās mazliet vairāk)
2 lauru lapas
Sāls, pipari, čili
Marinēti gurķi
4 kartupeļi
Eļļa un sviests cepšanai
Olīvas
Sastāvdaļu daudzumu var variēt, kā pašam tīk, kam patīk biezāka zupa, tas pievieno vairāk gaļas un pārējās sastāvdaļas, kam šķidrāka – attiecīgi mazāk. Zupu vārīju 4 l katlā.
Pasniegšanai
Skābais krējums
Zaļumi (pētersīļi, dilles)
Citrons
Der zināt
Zupa savulaik esot radusies tieši ar šādu mērķi – pagatavot gardu maltīti lauku gaumē, izmantojot tos produktus, kas pieejami, lai neko nevajadzētu izmest. Zupas nosaukums vien jau liecina par bagātīgu dažādo sastāvdaļu klāstu, kas tad arī veido izcilu garšas buķeti. Senākos laikos, kad tomāti vēl nebija īsti pieejami, soļankas galvenās sastāvdaļas bija gurķu sālījums, trekna gaļa un piemājas dobē izaudzēti dārzeņi. Tāpat pastāv uzskats, ka īstenai soļankai ir jābūt pagatavotai no vismaz četru vai pat piecu dažādu veidu gaļas produktiem, neiztiekot arī bez nierēm. Turklāt vēsturiski zupai ir arī otrs nosaukums – pohmelka.
Pagatavošana
Kaulu ar gaļu noskalo, liek katlā, pārlej pāri aukstu ūdeni un liek vārīties uz lēnas uguns. Pievieno arī garšvielas un veselu sīpolu, pāris ķiploka daivas, pāris uz pusēm sagrieztus selerijas kātus, pusi paprikas un puravu, lai pats buljons sātīgāks. Kad parādās putas, gaļu noputo, katlam uzliek vāku un samazina liesmu. Vāra, līdz gaļa ir mīksta. Tad kaulu izņem no katla, atdzesē, gaļu noņem un sagriež mazos gabaliņos. Sagatavo vēl vienu katlu, kurā tad taps zupa. Nomizo sīpolu, sasmalcina un nomizo burkānu, sarīvē. Katlā pievieno eļļu un izkausē sviestu. Liek cepties sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini, tad pievieno burkānu un cep, līdz kļūst mīksti.
Ripiņās sagriež cīsiņus, kubiņos sagriež cepamdesas, auksti kūpināto desu un kūpinājumu, pievieno katlā un ļauj visam kopā cepties.
Atsevišķi pannā izkausē sviestu un apcep nieres. Man labāk garšo, kad tās ir smalkos kubiņos apceptas kopā ar sāli un pipariem, nevis kad tās zupai pievienotas vārītas. Kad nieres apcepušās, tās pievieno katlā, kurā cepas pārējās zupas sastāvdaļas.
Katlā pievieno arī no kaula noskrubināto gaļiņu. Kad visas sastāvdaļas ir apcepušās, tam visam pievieno tomātu pastu un čili piparus.
Sagriež marinētos gurķus. Uzskatu, ka tieši marinētie gurķi zupai piešķir lielisko garšu, tāpēc jāizvēlas pārbaudīti gurķi. Tradicionāli gadu no gada jau izvēlos pašas marinētos gurķus. Gurķus pievieno katliņā, kur viss sautējas. Pieber arī šķipsniņu cukura, lai garšas atraisās. Tad visam pievieno caur sietu izkāstu buljonu un ļauj vārīties. Nomizo un kubiņos sagriež kartupeļus, pievieno zupai. Kad kartupeļi kļūst mīksti, pievieno ripiņās sagrieztas olīvas un vāra vēl pāris minūtes.
Servē zupas šķīvjos, klāt pēc patikas var pievienot skābo krējumu, zaļumus un citronu. Labu apetīti!
Marinēto gurķu recepte
Uz 1 l ūdens: 4 ēdamkarotes cukura un 2 ēdamkarotes sāls
Kamēr vārās marināde, tikmēr litra burkās apakšā kārto garšvielas: lauru lapu, melnos graudu piparus, sinepju graudiņus, divas ķiploka daiviņas un daudz diļļu. Burkā kā krelles kārto gurķus.
Pēdējā brīdī pirms marinādes liešanas uz gurķiem uz vienu litru marinādes pievieno tējkaroti etiķa esences. Burkām uzliek vāciņus – bet neaizgriež! – un liek katlā sterilizēties, līdz gurķi maina krāsu.
Burkas ceļ laukā no katla, aizvāko, griež otrādi uz vākiem un apsedz uz nakti.
Dodamies lamatot bebrus – daži noderīgi padomi
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
