Pieredze

Ragu uzpircējs Aivis Magnets: “Ragu bizness neapstājas nevienā sezonā”0


Aivis Magnets
Aivis Magnets
Foto no Aivja Magneta personīgā arhīva

Kurš agrāk, kurš vēlāk, bet gadu no gada, tuvojoties pavasarim, briežveidīgajiem laiks atstāt savas iespaidīgās galvas rotas dabā. Kāds nomet savu visu gadu nēsāto varenības apliecinājumu pļavas vidū, kāds grāvmalē vai turpat meža masīvos. Ne tikai estētiski skaisti un varenību apliecinoši, bet arī saimnieciski un finansiāli noderīgi cilvēkiem.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēks ir spējis no dzīvnieku ragiem izgatavot sev noderīgas lietas – darbarīkus, ieročus, rotas. Kas mainījies mūsdienās, un kā no tā izveidot biznesu – uz sarunu aicināju vienu no lielākajiem un redzamākajiem ragu uzpircējiem un realizētājiem Latvijā Aivi Magnetu.

Sākumā jāprasa, vai tu esi mednieks

Nē, mednieks es neesmu, bet nav arī tā, ka ar medībām esmu pilnībā nepazīstams. Esmu piedalījies medībās kā dzinējs Kandavas mežos, tādēļ zinu, kā tās lietas notiek. Domāju, kādu dienu saņemšos un nokārtošu arī mednieka eksāmenu.

Ragu uzpirkšana tev ir maizes darbs?

Jā, nu jau tas ir maizes darbs, ar kuru nodarbojos ceturto gadu. Sāku kā pašnodarbinātā persona, kas nodarbojas ar dabas velšu realizāciju. Šobrīd jau esmu atvēris savu uzņēmumu SIA Magnet Antlers. Izveidoju ragu iepirkšanas punktu Kandavā. Tur arī praktiski esmu katru dienu no rīta līdz vēlam vakaram. Biznesu sāku ar 600 eiro pamata kapitālu, kas šobrīd jau ir uzaudzis līdz vairākiem desmitiem tūkstošu. Lēnām, ar pacietību un lielu taupīšanu esmu tur, kur esmu. Nopelnot pirmo vērā ņemamo naudu, neskrēju uz salonu pēc jauna auto, bet visu ieguldīju un vēl joprojām ieguldu biznesa attīstībā. Nav tik vienkārši, kā tikai nopirkt lētāk un pārdot dārgāk. Šo procesu var izvērst dažādos veidos, piemēram, nodarbojos arī ar produktu gatavošanu. Ragus izmanto medicīnā, dzīvnieku pārtikā un vēl dažādās nozarēs. Man šobrīd ir vairākas nerealizētas idejas sākuma stadijā, lai tās nobriestu līdz pilnībai, ir jāpagaida, tādēļ vēl neko neatklāšu. Parasti, ja izpļāpājas, kaut kas nojūk vai lēni virzās uz priekšu. Esmu šīs idejas īstenošanai iegādājies telpas, kas ir saskaņotas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Lai eksportētu pārtikas produkciju, ir nepieciešams sakārtot lērumu Eiropas regulu. Prasības ir nenormāli stingras. Lai uzturētu noliktavu, kur atrodas šī produkcija, vajadzīga kaudze dažādu atļauju. Tādēļ nopirku šo veco gaļas pārstrādes uzņēmumu, jo liela daļa klapatu automātiski atkrita. Telpas bija pielāgotas sanitārajām prasībām. Piemēram, nedrīkst jebkuru ragu izmantot pārtikas ražošanā. Ja vēlies ražot jebkādu pārtikas produktu, tad raga izcelsme ir jāpierāda. To var izdarīt, tikai izmantojot briežu audzētavas ragus vai mednieka nomedītus. Nekādā gadījumā nederēs nomestie ragi. Pastāv dažādi riski, ka tie var būt bojāti un neatbilst PVD prasībām.

Kā nonāci līdz šādai biznesa idejai?

Pirms ragiem tirgoju visu ko – zeltu, sudrabu, ar telefoniem nodarbojos. Konkrēti šis bizness sākās tā, ka strādāju par apsardzes darbinieku azartspēļu zālē. Cilvēki, kam ļoti patīk ballēties, un pārējie spēlmaņi, lai iegūtu līdzekļus, ko atkal notērēt spēļu automātos, atnesa man ragus. Par lētu naudu tos atpirku no viņiem. Atnesa vienu, tad otru un sāka arvien vairāk un vairāk. Sapratu, ka varu nopelnīt labu naudu. Bija tā, ka darbā jau izveidojās maza noliktava. Nosēžu naktsmaiņu, pēc kuras no rīta krauju mašīnā simt kilogramus sanesto ragu, un tas viss vienas nakts laikā. Tad sajutu, ka šī lieta strādā un nopelnīt var labi. Apmēram pēc gada šāda veida nakts ragu biznesa es pametu apsardzes darbu un pievērsos tikai ragiem.

Pats arī ej mežā, lai meklētu ragus?

Kādreiz aizeju pameklēt, bet, ja godīgi, esmu atradis tikai divus ragus. Lielākais vien trīs kilogrami. Esmu dienā nogājis pat trīsdesmit kilometrus, bet nevienu normālu ragu neesmu ieraudzījis. Esmu saklausījies, ka labākās vietas, kur tos meklēt, ir rapšu lauki, tad seko grāvji un jaunaudzes. Trāpās arī, ka bullis atstāj dāvanu pie pašām barotavām. Lielu uzmanību meklētāji pievērš noberztiem kokiem un zvēru takām. Viņi seko šīm takām kilometriem. Es nevaru ieraudzīt brieža vai aļņa ragus, bet viņi atrod pat buka mestos. Buka ragus pārsvarā atved mednieki, jo tādu atrast ir ārkārtīgi grūti.

Kuri ir tie aktīvākie meklētāji?

Kādreiz bija mednieki. Lielu grūdienu šim hobijam iedeva pandēmija. Cilvēki apvienoja lietderīgo ar patīkamo un aizrāvās ar ragu meklēšanu. Tā kļuvusi par sava veida meditāciju. Ej pa mežu un neko citu nedomā, tavas domas ir par to, kur atrast ragu. Ja vēl palaimējas atrast, tad ieiet azartā un šī nodarbe aiziet pavisam citā līmenī. Esmu novērojis, ka labākās sekmes ir tieši tiem, kas specializējas uz meklēšanu, ja salīdzinām ar medniekiem. Tas tādēļ, ka mednieks paralēli ragu atrašanai savu uzmanību sadala, arī pētot, kur ir medījums un citas pazīmes par dzīvnieku esamību. Novērtē medību infrastruktūru, stigas un citas jūs, medniekus, interesējošas lietas. Aizejot uz mežu ar konkrētu mērķi meklēt ragus, tos biežāk arī atrod. Cilvēki apvienoja lietderīgo ar patīkamo un aizrāvās ar ragu meklēšanu. Tā kļuvusi par sava veida meditāciju. Ej pa mežu un neko citu nedomā, tavas domas ir par to, kur atrast ragu. Man ir klienti, kas ņem atvaļinājumus tieši šajos aktīvajos ragu mešanas periodos. Šie cilvēki no meža iznes pat desmit ragus dienā un nopelna vairāk nekā 4000 eiro nepilna mēneša laikā. Piemēram, Ventspils pusē ir trīs vīru kompānija, kas sezonā atveda vairāk nekā 500 kilogramus briežu ragu. Ir kāda sieviete turpat Ventspils pusē, kas divu sezonu laikā atnesa man 400 kilogramus un nopelnīja vairāk nekā 6000 eiro. Papildus savam pamatdarbam priedīšu piķēšanai nopelnīt tādu naudu nav slikti. Tas bija pandēmijas laiks, un cenas bija zemākas nekā šobrīd. Atceros gadījumu, kad sieviete pastaigas laikā ar bērnu ratiņos Jaunpils pusē atrada ļoti skaistu, simetrisku astoņus kilogramus smagu ragu pāri. Kāds jauns puika mērķtiecīgi lasīja ragus, lai iegādātos sev pirmo auto. Sezonas laikā samaksāju viņam pāri 2000 eiro.
Man arī ir tādi mednieki, kas speciāli lasa ragus un pieliek vēl nomedītos, lai šos līdzekļus investētu atpakaļ medībās. Kādam sanāk apģērbs vai pat jauns ierocis. Ieguldot savu laiku un enerģiju, labi var nopelnīt. Citi arī veido ragu uzkrājumus un seko līdzi cenu svārstībām. Ja rags stāv normālos apstākļos, tas ir labas kvalitātes arī pēc piecdesmit un vairāk gadiem.

Cik tad vispār gada laikā pieņem?

Ja godīgi, tad tā konkrēti neesmu uzskaitījis, bet 30 tonnas būs noteikti. Pat vairāk. Vēl jau ir tie, kas ved no Skandināvijas. Tie ir pārsvarā mūsu pašu mežstrādnieki, kas tur strādā. Savas divas tonnas gadā stabili viņi man atved, bet pārsvarā tie ir aļņu ragi. Zviedrijā šis bizness nav tik attīstīts. Tur šajā nišā salīduši poļi, kas dod pat mazāku cenu nekā es. Paši zviedri ar to nenodarbojas vai arī ļoti maz, tur vienkārši nav konkurences.

Foto no Aivja Magneta personīgā arhīva

Vai Zviedrijas ragu kvalitāte atšķiras no Latvijā atrastajiem?

Jā, īpaši aļņiem tas ir izteikti redzams. Man kā nemedniekam ir skaidrs, ka Latvijā vienkārši šim dzīvniekam neļauj izaugt. Mēs laikam esam nepacietīgāki – kā ieraugām, tā izšaujam. Līdz ar to nespējam izaudzēt tik lielus eksemplārus. Lielākie no Zviedrijas ir bijuši pāri par 13 kilogramiem. Latvijā tādus vēl neesmu redzējis.

Tu arī pats brauc klāt pie klienta, cik kilometrus nobraukā, tos vācot?

Ir tā, ka dažreiz nākas dienas laikā noripināt pat vairāk nekā 700 kilometru. Kā sāku no Kandavas, tā uz Dundagu, Talsiem, Ugāli, tad uz Liepāju un atpakaļ caur Auci un dažreiz vēl sanāk līdz pat Rīgai aizskriet. Vispār jau man tie garie gabali nepatīk. Braucu arī uz Siguldu un Cēsīm. Zvana arī no Latgales. Esmu bijis pakaļ Igaunijā. Ja ir liels ragu apjoms, es braucu, bet, ja vien daži ragi, tad jau tas vairs nav ekonomiski izdevīgi. Cenšos no viena rajona salasīt vairākus klientus, lai brauciens nav pa tukšo.

Ko tu dari ziemā, kad nav šī meklēšanas sezona?

Ragi nāk visu gadu. Ziemā ir aktīva sezona, jo notiek medības ar dzinējiem. Bizness neapstājas nevienā sezonā. Ja man ir pasūtījums un vajag vairāk ragu, tad zvanu lietuviešiem, tiem vienmēr ir ko piedāvāt un paši pieved vēl klāt. Ar viņiem ir viegli strādāt, jo viņu galvenais dzinulis ir nauda. Runājot par to, kur tad īsti nonāk ragi, ja nepaliek Latvijā, jāsaka tā, ka pārsvarā aiziet uz pasaules trešajām valstīm. Pa dažādiem ceļiem, caur pārpircējiem un uzņēmumiem beigu beigās lielā lauvas tiesa nonāk Ķīnā un Taizemē.

Kāds ir process no brīža, kad rags ir nonācis pie tevis?

Visādi! Ir tādi, ko es mazgāju, notīru, sazāģēju. Skatoties, kāds pielietojums būs konkrētam ragam. Visi vienā katlā netiek mesti. Ir tādi, kas iet uz pogu ražošanu, citi iet uz mēbeļu ražotni, kāds dzīvnieku pārtikai. Ir arī pircēji no Amerikas, kas izgatavo dārgus un izturīgus naža spalus. Viņiem ļoti patīk buka ragi. Šajā gadījumā atlasu konkrētus eksemplārus pēc viņu vēlmēm. Meklēju, sūtu viņiem fotogrāfijas, tad viņi akceptē, un tikai pēc tam varu sazāģēt, lai vieglāk iepakot un nosūtīt. Liela daļa ir tādu, ko vienkārši sakrāmēju uz paliktņiem un sūtu prom, jo tas apjoms ir tik liels, ka pats es to nevaru pārstrādāt. Darba pietiek pašam un vēl citiem. Kad pats netieku galā, palīgā nāk tētis un sieva. Tētis jau pensijā, tāpēc daudz viņu nemoku. Viņam patīk ar ragiem darboties. Ņemu arī līdzi izbraucienos, kad vācam ragus. Interesants sarunu biedrs, kuram patīk papļāpāt ar klientiem.

Kur vēl ragus var izmantot?

Mākslas priekšmeti, dažādi dizaina elementi un instrumenti. Ļoti daudz nažu tiek izgatavots, dažādi aksesuāri, dzīvnieku barība, medicīna. Tā kā tas ir ļoti izturīgs materiāls, no tā izgatavo dažādas mēbeles un to kājas. Materiāls ir ļoti izturīgs. Amerikā iecienījuši no manis piegādātajiem ragiem gatavot veco cilvēku spieķus. Ļoti daudz aiziet nažu spalu izgatavošanā. Mākslinieki ir izveidojuši vairākas lustras. Šādu lustru cena ir mērāma vairākos tūkstošos eiro. Šobrīd meklēju meistaru vai mākslinieku vienā personā, kurš būtu spējīgs šādas dizaina un praktiskās lietas izgatavot, esot uz vietas Latvijā.
Suņiem ļoti noderīgs kā pārtikas produkts. Notīra gan zobus, gan ir fantastisks minerālu avots. Rags spēj izaugt vairākus centimetrus dienā, tad kāda ir tā uzturvērtība, kas tajā iekšā. Šis ir ļoti perspektīvs bizness, jo cilvēki gatavi savā mīlulī ieguldīt vairāk naudas nekā sevī. Nesaprotu tos cilvēkus, kas pērk sunim plastmasas graužamo mantiņu tā vietā, lai iegādātos tam tiešām veselīgu un vajadzīgu produktu par tādu pašu cenu. Graužot šādu izstrādājumu, sunim pazūd interese pagrauzt kurpes vai mēbeles, jo tajā ir ne tikai garša, bet arī smaržas, kas novērš interesi par citiem priekšmetiem. Kauls nešķīst, bet gandrīz košļājas kā košļene, un šī struktūra sunim ļoti patīk.
Ragi tiek pārstrādāti pulverī, ko lieto medicīnā. Šiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem piemīt tādas īpašības, kas veicina šūnu augšanu un reģenerāciju, veicina brūču dzīšanu, stiprina imunitāti, uzlabo asinsriti, nodrošina normālu vielmaiņu, stabilizē nervu sistēmu, spēcina organismu un pat uzlabo vīrieša potenci. Arī Latvijā ražo potences uzlabošanai paredzētos medikamentus, tiem pievienojot briežu ragu pulveri.

Kādi ir lielākie ragi, ko esi turējis rokās?

Stāvēju Džūkstē ar savu busiņu, uz kura ir mans logo, pienāca klāt kāds vīrs un sāka iztaujāt par cenām. Mājā esot viens rags tā ap septiņiem kilogramiem. Pie sevis nodomāju, ka nevar būt, vismaz redzējis līdz šim tādu neesmu. Ja nu vienīgi izstādēs kopā ar galvaskausiem.

Medaļniekus arī nes?
Gadās, bet tos nes pārsvarā ar visiem galvaskausiem. Tādus paņemu par 25–30 eiro kilogramā. Šādus nelaižu uz pārstrādi, bet ielieku sludinājumu, ka proporcionāli vērtībai mainu pret citiem ragiem. Man tas ir bizness, es to nespēju novērtēt kā mednieks savu trofeju. Šobrīd man ragi ir tikai finansiālais guvums. Diezgan regulāri arī saņemu zvanus no ārzemniekiem, kas tāpat vien vēlas iegādāties, samaksājot naudu bez kādiem maiņas darījumiem. Bieži tie ir klienti no Anglijas, Vācijas un Bulgārijas.

Atrasts rags
Foto no Kaspara Dukaļska personīgā arhīva

Gan jau esi dzirdējis kādu interesantu ragu meklētāju piedzīvojumu?

Šie vācēji viens otru jau pazīst un ir sadalījuši pat teritorijas. Ir bijis gadījums, ka cilvēkam mežā metas virsū ar nazi, jo tas pacēlis ragu it kā viņa nepārvaldītajā teritorijā.
Lietuviešiem ir interesants bizness. Tie atved pilnu busiņu ar cilvēkiem, kam patīk iedzert vairāk nekā citiem, un sadzen tos mežā meklēt ragus. Par darbu samaksā ar alkoholu, cigaretēm, paēdina un atmet smieklīgu naudu par šo darbu. Ko viņi īsti var atrast, nezinu, bet, ja jau šāda prakse notiek, tad laikam arī izdodas. Vairāk gan dzirdēts, ka tā notiek Dienvidkurzemē, Liepājas un Ventspils pusē. Paši latvieši atbrauc pie manis un sūdzas, ka pilni meži ar leišiem, zvēri izbaidīti un ragu arī nav.

Tātad viss nav tik rožaini un ir savas biznesa ēnas puses?

Protams, kā jau katrā biznesā ir arī ēnas puses. Piemēram, šeit liela problēma ir ragu zādzības. Tās veicina mazie kaktu uzpircēji, tur jebkuram ir iespēja aizvest un pārdot skaidrā naudā, bez papildu jautājumiem. Pārdevējs vieglprātīgi pieņem jebkurus ragus. Tieši tādēļ tiek aiznestas trofejas no mednieku mājām, no viensētām un privātmāju teritorijām. Kamēr šis jautājums netiks sakārtots valstiskā līmenī, tik ilgi būs šī problēma. Būtu jāievieš komersanta reģistrs vai licencēšanas sistēma, kas nosaka, kam konkrēti ir tiesības uzpirkt un tālāk realizēt. Ar uzskaites un pavaddokumentiem, kas spējīgs nodrošināt samaksu, pretī izsniedzot čeku.
Vienreiz man paveicās. Nākamajā dienā pēc zādzības zagļi atbrauca pie manis nodot tikko zagtos ragus. Likās aizdomīgi tipi, un, it kā kaut ko saozdams, piefiksēju automašīnas numuru. Pēc pāris nedēļām sētā iebrauca policija un sāka izprašņāt, vai neesmu manījis dīvainus tirgotājus. Nosauca konkrētas pazīmes, un sāku sazīmēt, ka bija tādi, kas nu galīgi neizskatījās pēc ragu vācējiem. Lielākais joks, ka šie gudrinieki man parādīja pat pases, no kā parasti zaglēni izvairās. Policija, veicot padziļinātu izpēti, nonāca līdz kameru ierakstiem. Ieraksti bija savākti no visas apkārtnes, kur tika ziņots par zādzībām. Katrā tuvējā degvielas uzpildes stacijā vai ceļmalas veikaliņā šie indivīdi bija paviesojušies, lai nopirktu kafiju. Tā teikt, sazīmēja visas epizodes pa kafijas pēdām.

Kādēļ ierīkot sāls laizītavu? Trofeju, mazuļu attīstībai un novērošanai

Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!

Abonē žurnālu Medības 2023. gadam

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Iegādājoties termoierīci, dāvanā meža kamera 189 eiro vērtībā. GPSPRO jaunumi maijā
Ekskluzīvi 20 stundas
ME
Medības
Klausies!
Kad 95% gadījumu pats traucē ierocim izšaut precīzi! “Šauj garām!” #232 epizode
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Tālšaušanas un munīcijas lādēšanas noslēpumi. Šauj garām! dalībniekiem #43
Ekskluzīvi 14. maijs, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Labāk medīsim mežā, nevis uz ceļa!
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Klausies!
Mednieki ir “melnie kretīni” un daba ir jāsargā! “Šauj garām!” #231 epizode
Ekskluzīvi 15. maijs, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Ietaupi! Kā Thermacell gāzes baloniņu uzpildīt atkārtoti?
Ekskluzīvi 12. maijs, 2024
Kate Šterna
Pieredze
Lūsis Valkas centrā no pagalma nolaupa ģimenes mīluli. DAP iesaka to tišināt prom! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 7. maijs, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Eksperimentējam. Dzinējmedību pret individuālo medību tēmēklis, šaujot uz skrejošo mērķi
Ekskluzīvi 3. maijs, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad lēmumus pieņem nekompetenti cilvēki. Arnis Muižnieks. “Šauj garām!” #229 epizode
Ekskluzīvi 1. maijs, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Daži praktiski padomi! Kas jāievēro, uzstādot meža kameru, lai nebūtu gļuku
Ekskluzīvi 29. aprīlis, 2024
ME
Medības
Virtuve
No medījuma jāpagatavo pilnīgi viss! Sirsnīgie salāti – mednieku rasols. No dabas līdz galdam #5
Ekskluzīvi 26. aprīlis, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mēģināt trāpīt 800 metros. Vienoti valstij un nakts šaušana ar Pulsar Latvija. Video bloga #78 epizode
Ekskluzīvi 25. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja tu gribi sačakarēt kolektīvu, sadali to grupās! Artūrs Surmovičs “Šauj garām!” #228 epizode
Ekskluzīvi 24. aprīlis, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Kā piešaut nakts redzamības tēmēkli Pard DS35 70 LRF. Stāsta Armands Reķis
Ekskluzīvi 18. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad gar medību tornīti brauc kaila dāma uz divriteņa… “Šauj garām!” #227 epizode
Ekskluzīvi 17. aprīlis, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Kad peld ne tikai bebrs, bet arī mednieks…Testējam bebru medību komplektu
Ekskluzīvi 11. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad beidzot varēs naktī sākt medīt briežus? “Šauj garām!” #226 epizode
Ekskluzīvi 10. aprīlis, 2024
ME
Medības
Pieredze
“Tickless” ultraskaņas ērču atbaidītāja noslēpums – kā nomainīt bateriju
Ekskluzīvi 9. aprīlis, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Jaudīga meža kamera, kas derēs ne tikai mežā. NITEforce Live-Cam PRO 4G
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieki jāsoda ar lielākiem sodiem? Haralds Barviks “Šauj garām!” #225 epizode
3. aprīlis, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024

Lasītākie