Ja man būtu galdnieka darbnīca, droši vien es pati labprāt taisītu dēlīšus savām trofejām, meklējot piemērotāko izmēru un formu. Tikmēr es pasūtu dēlīšus pie viena meistara – pie Uģa no Liepozola Liepājā. Man patīk kvalitāte un imponē noformēt visas trofejas vienā stilā. Domāju, ka viņš samulsīs vai varbūt rāsies, bet man gribas izteikt komplimentu. Šī meistara izgatavotie dēlīši ir pamatīgi, no ozola vai oša, ar ļoti harmonisku, dzīvnieka galvaskausa vai citas trofejas pamatnes aprisēm piemērotu formu. Ir arī daži citi risinājumi, par kuriem skaļi teikt nevar, bet kas padara šī meistara darinātos dēlīšus pievilcīgākus. Bet es vienmēr pērku tos dabiskos. Tā ir iegājies no paša sākuma, un es izmantoju vienu beici – linsēklu eļļas pernicu. Tā ir dabiska, lieliski smaržo un ir paredzēta koka apstrādes ārdarbiem. Tas nozīmē, ka tā ir īpaši izturīga pret temperatūras un vides izmaiņām. Eļļa pēc apstrādes polimerizējas un droši pasarga koksni no pūšanas, kaitēkļiem un pat putekļiem. Nu labi, putekļi jāslauka, bet no tādā veidā apstrādāta dēlīša tos vieglāk notraust. Starp citu, pernica polimerizējas ātrāk nekā eļļa.
Pernica – eļļa, kas termiski apstrādāta, pievienojot tai metāla oksīdu. Eļļā bez piedevām ir liels daudzums linolskābes – tieši tā neļauj tai ātri sacietēt.
Apstrāde
Šis nebūt nav pirmais dēlītis, ko beicēju. Ir dažas atziņas.
Pirms beicēšanas der vēlreiz noiet ar pašu smalkāko smilšpapīru, lai novērstu pārvadāšanas laikā radušos nelielos bojājumus. Darbam jāizmanto sintētiskā ota, jo tai nebirst sari. Ja ir darbnīca, kur veikt šādus darbus, var izmantot aeratoru (izsmidzinātāju). Pirmo pernicas slāni nevajag atstāt ilgāk par stundu uz smalki slīpētas blīvas koksnes dēlīša un ilgāk par 20 min uz priedes un citas mīkstas koksnes. Visa pernica, kas nav iesūkusies, ir jānoņem ar mīkstu lupatiņu. Otro slāni jāklāj nākamajā dienā, un arī pārpalikumi pēc noteiktā laika jānoslauka. Jo vairāk slāņu, jo mazāk būs redzama dabiskā koka struktūra. Ja sanāks aizmirst ar pernicu pārklāto un nenoslaucīto dēlīti līdz rītam, nāksies apstrādāt to ar smilšpapīru vai pārklāt ar diviem trīs līdzekļa slāņiem. Redziet, līdzeklis polimerizējas – sacietē un veido necaurspīdīgu pārklājumu, ja to nenoslauka pēc iesūkšanās. Ar pernicu trofejas dēlīša apstrāde prasa trīs četras dienas, jo katram slānim jāļauj nožūt diennakti. Divi slāņi x divas puses = četras dienas. Bet rezultāts ir skaists!
Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
