
Igaunijā ir radusies dīvaina situācija, kur neliela grupa, kas veltīta lielo plēsēju aizsardzībai, var izmantot tiesu varu, lai izjauktu dabisko līdzsvaru un visiem pārējiem atliek vien vicināt rokas.
Protams, runa ir par Tallinas apgabaltiesas nesen pieņemto lēmumu pēc Igaunijas Lielo plēsēju asociācijas (MTÜ Eesti Suurkiskjad) lūguma šogad jau otro reizi apturēt lāču medības, ziņo Lõuna-Eesti Postimees. Iepriekš tā pati grupa ir veiksmīgi apturējusi vilku medības vispiemērotākajā brīdī medību sezonas laikā. Izskatot lietas apstākļus, tiesa nonākusi pie secinājuma, ka medības pašreizējā veidā ir pamatotas. Un nākamgad viss atkārtosies…
Igaunijas mednieki uzskata par nepieciešamu vērsties pie sabiedrības saistībā ar tiesas lēmumu, kas jau otro reizi šogad apturējis lāču medību sezonu.
Pēdējos gados lāču populācija Igaunijā ir ievērojami augusi. Pēc mednieku datiem, lāču skaits palielinās ik gadu un jau ir sasniedzis vismaz 1400 īpatņu. Turklāt, saskaņā ar medību teritoriju monitoringa datiem, pašlaik Igaunijā ir vairāk lāču nekā jebkad agrāk, kas neizbēgami rada konfliktu risku un izjauc dabisko līdzsvaru. Tas nodara būtisku kaitējumu biškopībai un lauksaimniecībai. Tāpat ir pieaudzis gadījumu skaits, kad lāči meklējot barību, ieklīst blīvi apdzīvotos rajonos. Turklāt pārmērīgi liela lāču populācija var izdarīt spiedienu uz citiem medījamiem dzīvniekiem. Viens no šādiem dzīvniekiem ir alnis. Tā mazuļi un jaunie dzīvnieki ir lāča ēdienkartes pamats.
Lāči vairs nejūt bailes no cilvēkiem
Nekontrolēta lāču populācijas augšana un to tuvošanās cilvēkiem noteiktās situācijās var radīt tiešus draudus cilvēka dzīvībai un veselībai. Lāču klātbūtne apdzīvotām vietām vai to tuvumā palielina šo risku. Lai gan uzbrukumi pagaidām ir salīdzinoši reti, pastāv liela varbūtība, ka tie kļūs biežāki. Uzbrukumi var notikt, ja dzīvnieks sajūtas apdraudēts. Apturot lāču medības, tie ar laiku pārstāj baidīties no cilvēkiem un vairs neuztver viņus kā apdraudējumu, tuvojas pārāk tuvu, kas var novest pie konfliktiem.
Tūristi, orientēšanās sporta cienītāji, ogotāji, sēņotāji un visi, kas pārvietojas dabā, aicināti būt uzmanīgiem, sastopoties ar lāčiem vai citiem savvaļas dzīvniekiem, raksta Postimees.ee.
Mednieki nevar būt atbildīgi par nodarīto kaitējumu
Pēc Igaunijas Mednieku savienības prezidenta Margusa Pūsta (Margus Puust) teiktā, medniekiem nevar uzlikt atbildību par to, ka pieaug lāču populācija, kā arī to radīto kaitējumu un dabiskā līdzsvara izjaukšanu. Ja lāču medības tiek pārtrauktas, valstij ir jāuzņemas skaidra atbildība gan par pieaugošo kaitējumu, gan par apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai.
“Mūsu loma bija palīdzēt valstij uzturēt līdzsvarotu lāču populāciju, bet, ja mums šo iespēju atņem, atbildība jāpārņem tiem, kas pieņem lēmumus,” skaidroja Pūsts. “Sabiedrībai ir jāzina, ka mednieki vairs nevar būt tas starpnieks, kas mazina lāču nodarīto kaitējumu un potenciālos draudus.” Pašreizējais tiesas lēmums nostāda biškopjus, zemniekus un vietējos iedzīvotājus sarežģītā situācijā, jo tiek apdraudēts viņu īpašums, dzīvība, veselība un drošība.
Iepriekš jau rakstījām, ka Igaunijas politiķis Heino Merkss, kurš pats ir mednieks un aizstāv mednieku intereses, publicējis savu viedokli, kurā skaidro, ka, ja tuvāko gadu laikā Igaunijā lācim par upuri kļūs cilvēks, tad nevajadzētu meklēt vainīgos Briselē, bet gan krietni tuvāk – pašu politikas veidotāju vilcināšanās un nespēja rīkoties būs tam pie vainas.
Heino Merkss, politiķis un mednieks ar 20 gadu pieredzi, norāda, ka līdz šim šo gadu laikā lāča pēdas viņam izdevās sastapt vien pāris reizes. Tagad šie dzīvnieki regulāri parādās apdzīvotu vietu tuvumā – vienu un to pašu teritoriju apdzīvo vairāki lāči, un tie nereti apmeklē sālslaizītavas, dzīvnieku pievilināšanas vietas un nekaunējas mieloties vietējos mazdārziņos un māju pagalmos. Tā, piemēram, nelielā teritorijā ap Hageri ciemu un tuvējām apdzīvotām vietām reģistrēti vismaz pieci dažādi lāči, un dabas fotogrāfi Suurearu apkaimē fiksējuši vienlaikus trīs dzīvniekus.
Merkss uzsver, ka šī situācija vairs nav tikai par populāciju daudzveidību, tā ir arī par cilvēku drošību. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Igaunijā lāču populācijas pieaugums saistāms ar ilgstošu regulācijas trūkumu un mērķtiecīgu lāču populācijas aizsardzību. Agrāk mednieku skatījumā lielākā problēma bija trakumsērga, taču vakcinācijas programmas panākumi ir noveduši pie jauna riska, proti, strauji augošas plēsēju populācijas.
Bīstami lenteņi, vienšūņi un laimīgais trihinellu pārītis. “Šauj garām!” #303 epizode

👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.

Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!

Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
