Kādreiz pretī Sv. Trīsvienības katedrālei Liepājā, Lielajā ielā, bija maziņš pagrabiņš, kuru daudzi atceras vēl kopš agras bērnības padomju gados. Uz durvīm tur bija uzraksts TIR – šautuve krievu valodā. Tur varēja šaut klasiskajos mērķos, uz bundžām, uz dzīvnieku siluetiem. Vislabāk atmiņā palikušas dzirnaviņas, kam bija jātrāpa durvīs, lai spārni sāktu griezties, un lidmašīna, kura bija piestiprināta pie griestiem – trāpi mazajā sarkanajā metāla aplītī un tā pikē kā iznīcinātājs!
Pēc neatkarības atgūšanas tas viss aizgāja nebūtībā, un ilgu laiku pilsētā šādas pneimatiskās šautuves nebija. Taču tagad viss ir mainījies. Tagad Liepājas centrā atkal ir pneimatiskā šautuve. Tā atrodas Graudu ielā pagrabiņā starp banku un Grobiņas ziedu veikalu. Viss kā toreiz: koka letes, atbalstiņi, klasiskie mērķi, sašautas alus kārbas, dzīvnieku un putnu silueti, kustīgie mērķi. Ir arī kāds ļoti interesants un neparasts mērķis – pingponga bumbiņa gaisa plūsmā. Šautuvē Lodīte ir pat tādas pašas dzirnaviņas un lidmašīna, kā bija toreiz šautuvē Lielajā ielā.
Šobrīd arsenālā ir sešas pneimatiskās šautenes, divas pistoles – viena ar lāzera tēmēkli – un divi bumbiņu automāti. Ir divas atsevišķas šaušanas līnijas. Vienā mērķi atrodas septiņu metru attālumā, otrā par metru tālāk. Lodītes īpašnieks Anass Muhamadejevs uzsver, ka šāda tipa šautuvēs vienam metram ir ļoti liela nozīme. Un tiesa, divi apmeklētāji, kuri ieradās tieši reportāžas veidošanas laikā, izvēlējās tālāko distanci un apstiprināja, ka septiņos metros trāpīt esot daudz vieglāk.A. Muhamadejevs stāsta, ka ideja par šautuves izveidi briedusi jau ļoti sen. Pats ir nodarbojies ar šaušanu amatieru līmenī, pat piedalījies sacensībās. Kādreiz tas bijis ļoti populārs sporta un brīvā laika pavadīšanas veids. Gandrīz visi puikas ir šāvuši ar pneimatiskajiem ieročiem un, ja pilsētā bijusi šautuve, tad tā noteikti nevarēja sūdzēties par klientu trūkumu. Viņš pats ir no Magņitogorskas, kur mācījies un pēc augstskolas absolvēšanas norīkots strādāt Liepājas metalurgā. Kā lielākā daļa šajā ražotnē nodarbināto, arī Anass pirms trim gadiem palicis bez darba. Kad pacēlās jautājums, ko iesākt, tika nolemts mēģināt izveidot šautuvi. Pirmie mēneši pagājuši, plānojot un meklējot piemērotas telpas. Pēc tam sākusies dokumentu kārtošana. Kopš 2016. gada februāra šautuve Lodīte ir atvērta apmeklētājiem.
Pneimatiskajā šautuvē Lodīte nav ne vecuma, ne dzimuma ierobežojumu. Ierodas arī jaunieši, turklāt meitenēm veicas labāk. Protams, viss notiek vecāku un instruktora uzraudzībā. Bērni no dažādām pilsētas skolām ierodas patstāvīgi vai kopā ar klasi. Šautuvē tiek rīkotas dzimšanas dienas ballītes maziem un lieliem, vecpuišu un vecmeitu vakari un, protams, sacensības.
Šaušanas sacensībās dalībnieki tiek iedalīti trīs grupās: juniori, sievietes un vīrieši. Sievietēm tiek atļauts izmantot atbalstu, tikmēr vīrieši šauj tikai no rokas. Vēl dāmām ir iespēja pāriet uz citu grupu vai palikt savā, bet neizmantot atbalstu. Tādi ir šautuves Lodīte iekšējie noteikumi.
A. Muhamadejevs pats arī ir nokārtojis interešu izglītības pulciņu vadītāja eksāmenu, kas ļauj viņam apmācīt pneimatiskās šaušanas interesentus – gan bērnus un jauniešus, gan pieaugušos. Ikvienam iesācējam tiek parādīts un paskaidrots, kā jārīkojas ar ieroci, kā jāstāv, kā jātēmē. Un tas ir pamatu pamats jebkuram, kurš ņem rokā šaujamieroci, arī medniekam. Pēc tam tiek veikti testa šāvieni. Jāpiebilst, ka atšķirībā no cirka šautuvēm, kur īpašniekiem nav sevišķi izdevīgi, ja klienti trāpa, šeit ikviens ierocis ir perfekti piešauts un, ja kāds netrāpa, vaina ir jāmeklē citur.
Ja klientam neizdodas trāpīt, ar instruktora palīdzību tiek meklēts iemesls. Vai tēmējums nepareizs, roka trīc, sprūds tiek parauts vai varbūt klients nav skaidrībā, kura ir vadošā acs. Visi šie apstākļi ir koriģējami, un lielākā daļa diezgan drīz sāk šaut labi, ja ne teicami. Progresu, ko sniedz treniņi, pierāda sacensību rezultāti!Šautuve Lodīte strādā piecas dienas nedēļā, arī sestdien un svētdien, bet pirmdien un otrdien ir brīvs.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” maija numurā
