Plēsīgie putni ir lieliski mednieki un mednieka kompanjoni. Tos izmanto putnu, plēsēju un pat pārnadžu medībās atkarībā no putna sugas un medību veida. Visā pasaulē plēsējputni bieži vien kļūst par oficiāliem darbiniekiem lidostās, militāros objektos, parkos, dabas rezervātos un citos objektos, kur tie palīdz kontrolēt vārnu un citu putnu populāciju.
Šogad Pluņģes municipalitāte īstenoja ieceri samazināt vārnu populāciju pilsētas parkā un noslēdza vienošanos ar teju vai vienīgo mednieku ar plēsējputniem Lietuvā Virginiju Narkus, kurš salīdzinoši nesen ir pievērsies plēsīgo putnu audzēšanai un trenēšanai medību vajadzībām. Viņa Herisa klijāns (Parabuteo unicinctus), vārdā Leta, lieliski tikusi galā ar uzdevumu. Pluņģes parkā vārnu vairs nav.
“Dažu mēnešu laikā nomedījām vairākus simtus vārnu, un tagad pilsētas municipalitāte apsver iespēju noslēgt vienošanos par sadarbību ar mums arī uz nākamo gadu. Šobrīd vārnas ir pārcēlušās no Pluņģes pilsētas parka uz citām vietām, taču tas nenozīmē, ka, pazūdot draudiem, tās neatgriezīsies. Kā zināms, tie ir ļoti gudri putni. Vārnas vēro. Vārnas vērtē. Vārnas pielāgojas apstākļiem. Nākamgad var gaidīt viņu atgriešanos. Ņemot vērā to, cik ātri un veiksmīgi mēs ar Letu tikām galā ar invāziju, Pluņģes pilsētas pašvaldība ir gatava atkal uzticēt šo uzdevumu mums,” atklāj Virginijs Narkus.
Vaicāts par viņa medību kompanjona attieksmi pret citu sugu putniem, Virginijs Narkus paskaidroja, ka Leta reaģē tikai uz tiem putniem, kurus mācīta medīt.
“Pilsētas parkā ir daudz pīļu un citu ūdensputnu, tādēļ es apzināti trenēju viņu tikai darbam ar vārnām. Es esmu mednieks. Abi ar putnu esam likumpaklausīgi mednieki, un mums ir jāievēro medību noteikumu prasības – jāmedī tikai tas, kas atļauts. Plēsīgo putnu var apmācīt tāpat kā putnusuni, kurš strādā ar konkrētu putnu sugu un nereaģē uz citām,” pastāstīja Letas saimnieks.
Latvijā neviens nenodarbojas ar plēsīgo putnu izmantošanu medībās, lai gan tas nav aizliegts.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
