Vilku izplatības karte, ko ikviens var aplūkot lietotnē Mednis, liecina, ka vilki salīdzinoši vienmērīgi ir izplatīti visā Latvijas teritorijā. Uzbrukumu skaits mājlopiem un medību suņiem liek aizdomāties, ka vai nu ir izjaukts kāds līdzsvara mehānisms plēsēja barības ķēdē, vai vilku skaits pārsniedzis kādu būtisku robežvērtību, par kuras esamību atsevišķi vilku aizstāvji izvēlas klusēt. Viņiem nav izdevīgi, ka par šīs robežvērtības sasniegšanu uzzinātu tie, kuriem vilki nodara reālu postu. Vai vilkus reāli kāds skaita? Cik vilkiem pietiek vietas Latvijā? Vai ir kāds zinātnisks pētījums, kas raksturo vides ietilpību vilkiem? Ar kādām sekām jārēķinās, ja vilks tiek nomedīts nelikumīgi, un vai mednieks ar šaujamieroci drīkst aizstāvēt savu suni, ja tam medību laikā uzbrūk vilks?
Vilkus skaita VMD darbinieki
Diskusijās sociālajos tīklos bieži vien izskan viedoklis, ka Latvijā Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki lielo plēsēju uzskaiti neveic. Izrādās, ir tieši pretēji. VMD amatpersonas ir tās, kuras reāli noteiktā laikā dodas mežā, lai skaitītu pēdas un citas vilka klātbūtnes pazīmes. Vai tiešām tā ir, lūdzām skaidrot VMD amatpersonām.
Skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“VMD veic vilku populācijas stāvokļa novērtējumu atbilstoši Zemkopības ministrijas 04.07.2025. iekšējiem noteikumiem Nr. 28 Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā apjoma noteikšanas metodika. Tāpat VMD ievāc datus par vilku izplatību, apkopojot lietotnē Mednis iesūtīto informāciju par vilku izplatību un veicot transektu apsekošanu pa iepriekš noteiktiem maršrutiem. VMD fiksē arī lietotnē Mednis iesūtīto lūšu un lāču klātbūtnes pazīmju informāciju un pēc pieprasījuma nodod to Latvijas valsts mežzinātnes institūtam Silava zinātniskās izpētes vajadzībām. Vilku populācijas novērtējumi un apkopotā informācija par vilku klātbūtnes pazīmēm ir pieejama VMD mājaslapas sadaļā Lielo plēsēju populāciju novērtējumi.
Ko nozīmē transektu medode
Transektu apsekošana ir pētījumu un uzskaites metode, ko visbiežāk lieto ekoloģijā, dabas aizsardzībā un medību saimniecībā. Uzskaites veicējs iet pa iepriekš noteiktu līniju (transektu) un fiksē visu, kas noteiktā attālumā no šīs līnijas ir novērojams.
Praksē tas notiek tā, ka kartē vai dabā nosaka taisnu vai lauztu līniju (piemēram, 1–5 km), apsekotājs iet pa šo maršrutu un noteiktā joslā (piem., 10 m katrā pusē) skaita vai reģistrē dzīvniekus, dzīvnieku pēdas, citus novērojumā iekļautos objektus. Dati tiek salīdzināti laika gaitā vai starp teritorijām. Šādu metodi lieto, lai novērtētu populāciju blīvumu, sekotu izmaiņām. Šī metode ir salīdzināma un atkārtojama, un tiek samazināts skatījos, kur pagadījās efekts. Medību kontekstā Latvijā transektu apsekošanu bieži izmanto pārnadžu uzskaitei ziemā, plēsēju klātbūtnes noteikšanai un medību iecirkņu monitorēšanai.
Vairāk lasi žurnāla Medības marta numurā vai portālā lasi.lv.
Guļ ceļmalā ar salauztu mugurkaulu un mokās, bet vilki gaudo! Meža ziņas #28
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
