Unikālu, burtiski neticamu notikumu palaimējies piedzīvot kāda mežistrādes uzņēmuma harvestera operatoram.
“Todien man bija dienas maiņa. Atbraucu uz cirsmu un sāku no tās vietas, kur kolēģis naktsmaiņas laikā bija pabeidzis. Tur bija sena vejgāze – egles sakritušas krustu šķērsu, sakaltušas. Īsts sakņu un stumbru “čūskulājs”. Cilvēks tur noteikti nevarētu pieiet. Sāku strādāt. Mums visi tie zari un vecie stumbri ir jāsazāģē, jāsastrādā tā, lai dabā neizskatītos pēc kaujas lauka. Vienlaikus veidoju sev ceļu, pa kuru pārvietot harvesteru. Es vilceni ieraudzīju tad, kad biju apgriezies, lai turpinātu darbu pretējā virzienā,” savu stāstu par tās dienas neticamajiem notikumiem uzsāka harvestera operators Valters.
Video ieraksts, kurā redzams, kā vilcene no migas kailcirtes malā aiznes projām vilcēnu, jau ir ieguvis popularitāti Facebook tīklā. Taču tā ir tikai daļa uzfilmētā videomteriāla un daļa no stāsta.
Valters nav mednieks, taču viņam ir ļoti liela darba pieredze. Kā harvestera operators viņš strādā jau piecpadsmit gadu: “Man ir nācies strādāt arī Ziemeļlatgalē. Pamesti ciemi un mājas, telefonam zonas nav. Plašas neapdzīvotas teritorijas līdzās Krievijas robežai. Esmu daudz strādājis arī citos novados. Ir gadījies redzēt aļņus, staltos, stirnas, kas iznāk izcirtumā, jo nebaidās tā īsti no meža tehnikas, bet vilku līdz šim nebiju redzējis nekad. Tikai televizorā. Iespējams, ja es būtu mednieks, reaģētu citādāk… “
Video žurnāla Medības Youtube kanālā!
Valters atzīst, ka pirmā reakcija, ieraugot vilku, bija izbīlis. “Es sākumā neticēju. Domāju, ka suns. Liels, labi kopts suns. Tomēr tur tuvumā nekādu māju nav. Šķita nedaudz jocīgi priekš suņa. Atskārtu, ka tas ir vilks un pulsiņš bija uzreiz augšā. Viņa piegāja pie midzeņa, kaut ko paņēma mutē un aizskrēja. Es padomāju, nevar būt, ka vilks medī izcirtumā, brīdī, kad tur strādā tehnika. Aizsūtīju video priekšniekam un atsāku darbu. Tad pēkšņi skatos, vilks nāk atpakaļ. Viņa atkal pienāca tajā pašā vietā un atkal kaut ko paņēma.
Un tad es sapratu, ka tas mazais, melnais kunkulītis ir kucēns!
Es sapratu, ka tur ir bijis midzenis un viņa vāc savus bērnus projām. Atkal sāku filmēt. Rokas trīcēja! Es centos nofilmēt visu, cik vien labi iespējams, bet tā, lai neiztraucētu vilceni,” atklāja Valters.
Vīrietis stāsta, ka viņu pārņēmis izbīlis, pārsteiguma un pat zināms azarts, filmējot vilcenes gaitas, kas turpinājās aptuveni stundu. “Man pat vienu brīdi gribējās izkāpt no slēgtās harvestera kabīnes, lai paskatītos, kā viņa reaģēs, bet sapratu, ka nekādā gadījumā nedrīkstu iztraucēt vilceni. Es nenoslāpēju harvesteru, centos nekustēties un trīcošām rokām filmēju pa spraugu durvīs. Vilcenes midzenis bija 30 metru attālumā no manis. Un man negribējās izbiedēt dzīvnieku, lai tā nepamestu savus vilcēnus,” sacīja Valters, piebilstot, ka pēc tam visu dienu bijusi tāda savāda sajūta. “Es apzinājos, kas notika, bet nekādi nevarēju noticēt redzētajam.”
Vilcene atgriezās cirsmā piecas reizes. Katru reizi ceļš prom un atpakaļ aizņēma tikai piecas līdz septiņas minūtes: “Es nodomāju, ka viņai kaut kur ir pagaidu patvērums. Tā noliks vilcēnus tur un pēc tam pārcels uz drošāku vietu.”
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
