Ziema iet uz beigām, bet medības turpinās! Lapsu riests jau pagājis, un tagad rudastes ir lielā badā, jo veselu mēnesi vairāk bija aizņemtas ar mīlas meklējumiem un savas dzimtas turpināšanu. Tagad tās labprāt nāk uz mānekļa skaņām vai uz ēsmu. Savukārt jenotsuņi aizvien biežāk iznāk no savām alām dienas gaismā, jo uz beigām iet ne tikai ziema, bet arī tauku slānis, kas bija uzkrāts no rudens ilgajai ziemas snaudai. Līdz ar to var droši apgalvot, ka šo divu plēsēju medības vēl nebeidzas un, iespējams, pat būs sekmīgākas nekā ziemas sākumā.
Lapsas un jenotsuņi
Lai arī šie abi ir suņu dzimtas dzīvnieki, tie ir ļoti atšķirīgi. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī (Nyctereutes). Tas ir mazāks, lēnīgāks, ar īsākām kājām un strupu, bet pūkainu asti. Ješka ir izteikts vācējs, nevis plēsējs kā lapsa, taču pats interesantākais ir tas, ka šis ir vienīgais suņu dzimtas dzīvnieks pasaulē, kas ziemā hibernē. Tā miegs nav tik ciešs kā lācim vai susuram, taču jenotsuņi snauž gana cieši. Ārā no alas tie iznāk tikai tad, ja tā ir applūdusi, vai barības meklējumos pāris dienas mēnesī.
Jenotsuns visu rudeni krāj taukus un aktīvi barojas, lai varētu pārdzīvot ziemu, un tas ir labākais laiks, lai tos medītu. Tomēr arī janvārī, ja āra temperatūra turas virs nulles, tie ir pamanāmi gana bieži un tos var medīt, jo kažokāda tiem ir ļoti bieza un ar garu akotmatu.
Turpretī lapsa ir aktīva visu gadu. Tas ir plēsējs, kas ir gana veikls, lai nomedītu ne tikai grauzējus, jaunos zaķus un citus dzīvniekus, bet arī putnus. Protams, lapsa neatsakās arī no zivs, visādiem aukstiem un glumiem radījumiem, kā arī no maitas. Ziemā, kad barības ir izteikti mazāk, tā visu laiku pārvietojas pa platībām. Tās skaistais kažoks ir vislabākajā stāvoklī, un medniekam var rasties veiksmīga iespēja gan dienā, gan naktī, gan sniegā, gan bez tā.
Atceramies par noteikumiem!
Mēnesnīcā, uz sniega fona lapsu vai jebkuru citu dzīvnieku var medīt ar dienas optiku arī diennakts tumšajā laikā un arī no zemes, ja vien redzamība ļauj noteikt dzīvnieka sugu un raidīt drošu šāvienu. Atceramies – šaut tikai pa skaidri redzamu mērķi.
Ar termālās vai nakts redzamības tēmēkļiem diennakts tumšajā laikā ir atļauts medīt tikai mežacūkas, lapsas un jenotsuņus un tikai no paaugstinājuma, dabiska vai mākslīga, kura sēdēšanas vai stāvēšanas platforma ir vismaz 2,5 m augstumā no zemes.
Diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un turpinās līdz brīdim, kad līdz saullēktam atlikušas divas stundas. Tas nozīmē, ka janvārī nakts sākas apmēram sešos vakarā, bet beidzas ap septiņiem no rīta. Jāatceras, ka saulrieta un saullēkta laiks mainās. Tuvojoties pavasarim, saule aust aizvien agrāk, bet riet vēlāk. Lai to pārbaudītu, var vienkārši Google meklētājā ierakstīt, cikos saule riet. Laiku ir svarīgi zināt, izmantojot nakts redzamības un termālos tēmēkļus, kā arī reģistrējot medījumu lietotnē Mednis.
Piecus praktiskus ieteikumus sekmīgām plēsēju medībām lasi žurnāla Medības marta numurā vai portālā lasi.lv.
Kad alnis lamājas, sasaluši bebri un lietas, kas kaitina. Video blogs #104
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
