Apciemojot Aimpoint rūpnīcu Zviedrijā, radās iespēja piedalīties vietējo mednieku organizētajās mežacūku un dambriežu dzinējmedībās netālu no Malmes. Pasākumam, protams, piemita Zviedrijas dienvidu specifika, taču vienmēr ir interesanti uzzināt, kā medī nepazīstamā kolektīvā, un atklājās šādas tādas nelielas detaļas, kas būtu noderīgas arī mums, latviešu medniekiem.
Vieta un laiks
Medību vietu sauc Skabersjö Storskogen, un tā atrodas tikai kādus piecpadsmit kilometrus no Zviedrijas trešās lielākās pilsētas Malmes. Kaut arī nesen bija sācies janvāris, laikapstākļi atgādināja novembra sākumu Latvijā, kad lapas nupat kā nobirušas, joprojām redzams zaļums un ārā ir vairāki grādi virs nulles. Laiks bija visai apmācies, taču bez nokrišņiem, un vietējie veči par to bija tikai priecīgi, jo iepriekšējās divas nedēļas esot lijis praktiski nepārtraukti.
Pulcēšanās norisinājās vietējā kolektīva medību mājā, kas kādreiz bijusi golfa kluba sanāksmju zāle, bet vēl pirms tam visdrīzāk saimniecības šķūnis. Viss pieticīgi un praktiski – gari galdi ar vienkāršiem krēsliem, vienā galā neliels paaugstinājums ar projektoru un ekrānu, otrā virtuves stūrītis ar leti, ledusskapi un plītiņu.
Gar sienām trofejas – kā no attālākām Āfrikas vietām, tā dambriežu, staltbriežu un stirnu ragi, kas sagādāti tepat netālu. Stirnu ragu vien te ir kāds simts. Pamācoši redzēt, ka cieņa izrādīta ikvienam medījumam, jo izliktas ne tikai izskatīgas trofejas, bet arī necili, sīki un greizi radziņi. Bieži vien uz trofejas dēlīša vai tieši uz galvaskausa uzrakstīta nomedīšanas vieta un gads. No tā var loģiski secināt, ka daļai izstādīto medību trofeju ir vismaz piecdesmit, septiņdesmit vai pat simts gadu. Vecākā trofeja, ko izdevās pamanīt, ir stirnāža ragi, kuru īpašnieks ticis nomedīts 1868. gadā.
Dalībnieki, organizēšana un drošība
Uz dzinējmedībām sapulcējas kādi četri desmiti dalībnieku, kuri pēc ietērpa un paskata daudz neatšķiras no mūsējiem. Iespējams, tā ir vietējā kolektīva specifika, taču gandrīz katram otrajam ir Blaser taisnā aizslēga karabīne – vienam izskatīgāka, citam diezgan pamatīgi apbružāta. Gludstobra neviena, turklāt Zviedrijā medīt lielos dzīvniekus ar divstobru bisēm nezin kāda iemesla pēc ir aizliegts. Izdodas pamanīt arī tādu pie mums eksotisku ieroci kā vinčestera tipa šauteni ar sviras pārlādi, kas no malas izskatās pēc kāda no .45–70 kalibra Marlin modeļiem. Tas acīmredzami paredzēts šaušanai tuvās distancēs, kādās pie mums sekmīgi izmanto gludstobrus ar lodēm. Tāpat kā Latvijā visiem ir kāds spilgts oranžs vai sarkans apģērba elements (veste, jaka vai cepure) un arī suņi ietērpti spilgtas krāsas vestēs.
Stirnāžu trofeju siena
Foto: Ilgvars Zihmanis
Pārskata, kurā jāparakstās visiem dzinējmedību dalībniekiem, te nav. Visi tiek nostādīti ierindā un tāpat kā pie mums noklausās medību instruktāžu. Katram medību dalībniekam tiek neliels izdrukāts materiāls ar mastu karti, medību tornīšu izvietojumu, drošības noteikumiem un medību nosacījumiem. Obligāta prasība – izmantot rācijas, ar kurām notiek saziņa, un WeHunt maksas medību lietotni, kurā ievadīta visa informācija par medību norises vietu un reģistrējas visi medību dalībnieki.
Plānoti trīs masti. Tiks medītas mežacūkas, dambrieži (izņemot pieaugušus buļļus), divas staltbriežu govis un trīs staltbriežu teļi. Ikvienam dalībniekam atļauts nomedīt vienu dambriežu govi un vienu dambriežu špīseri – jaunu bullēnu ar smailiem ragiem. Dambriežu teļus un mežacūku sivēnus ļauts medīt, cik tik uziet. Vienīgi aizliegts medīt bara vadošās sivēnmātes un vispār visas mežacūkas, kuru dzīvsvars pārsniedz septiņdesmit kilogramus, nogrēkošanās gadījumā jārēķinās ar tūkstoš eiro lielu sodu.
Drošības tehnika vispārējos vilcienos ir tāda pati kā pie mums. Kamēr neesi nostājies uz masta, ierocim jābūt izlādētam un ar atvilktu aizslēgu, lai visi to var redzēt. Par savu šāvienu katrs atbild pats. Dabiski, jāievēro atļautie šaušanas leņķi un attālumi. Jāskatās, vai aiz mērķa ir kas tāds, kas spēj uztvert lodi (tostarp aizliegts šaut pāri pauguriem, kādu Zviedrijā nav mazums). Visbeidzot – aizliegts šaut uz medījumu, ja tuvāk par piecpadsmit metriem no tā atrodas suņi. Ja suns tiek savainots vai nogalināts, vainīgajam bez vārda runas jānoskaita suņa īpašniekam desmit tūkstoši eiro.
Norise
Atšķirībā no Latvijā ierastā līnijveida izkārtojuma ap mastu šajā objektā mednieki tiek izvietoti tornīšos masta iekšienē, kamēr dzinēji ar suņiem dodas cauri mastam. Medniekam tas nozīmē, ka jātur acis un ausis vaļā, jo medījums var parādīties praktiski no jebkuras puses.
Parocīgi, ka katram tornītim ir vai nu savs vārds, vai numurs. Spriežot pēc numerācijas, medību platībā izvietoti vairāk nekā septiņdesmit tornīši. Tie attēloti gan masta kartē, gan WeHunt lietotnē, tā ka apmaldīties un neieņemt īsto vietu ir diezgan pagrūti. Atsevišķa signāla par masta sākšanos te nav – ikviens mednieks drīkst šaut kopš brīža, kad ieņēmis savu vietu tornītī. Mastā, saprotams, jāpaliek tik ilgi, līdz medību vadītājs pa rāciju dod komandu par masta beigšanos.
Pirmais masts – plašas aizaugušas cirsmas malā, aiz kuras tālumā redzams tornītis ar citu mednieku. Dzinēji iet bez balss, tikai palaikam nokliedzoties, un klusumu pārtrauc tikai suņu rejas. Necik ilgi nav jāgaida, kad eglēs piecdesmit metru tālāk uzmanīgi parādās pirmais dambriežu bars – kopskaitā ap divdesmit, nedaudz mazāki par ierastajiem staltbriežiem, ar jocīgi violetu spalvas nokrāsu un svītrainām astēm. Viena govs pēc šāviena paliek uz vietas, pārējais bars bez īpašas steigas aizrikšo pāri cirsmai. Tam seko ziņa pa rāciju, lai mednieks blakus tornītī ieņemtu gatavību. Medījums kopā ar krišanas koordinātām un mednieka vārdu tiek reģistrēts WeHunt lietotnē – vēlāk, vadoties pēc GPS, medījums tiks savākts.
Masts beidzies, un visi savācas pie mašīnām. Sākas rūpīga mednieku aptauja, pierakstot masta rezultātus – cik daudz un kādus dzīvniekus katrs redzējis, kas šāvis, ko šāvis un ar kādiem rezultātiem. Visnotaļ noderīga prakse, kas ļoti palīdz dzīvnieku skaita novērtēšanā. Turpat mežā seko kolektīva kafijas dzeršana ar kūciņām (zviedri bez savas tradicionālās rīta fikas acīmredzot nekur nespēj iztikt).
Iespējams, tā ir vietējā kolektīva specifika, taču gandrīz katram otrajam ir Blaser taisnā aizslēga karabīne, un daudziem ir arī Aimpoint tēmēkļi (attēlā – Aimpont Comp sērija).
Foto: Ilgvars Zihmanis
Nākamie divi masti norisinās bez šāviena – apvidus ir diezgan aizaudzis, apkārt pa krūmiem met lokus gan dambriežu bari, gan sivēni, taču atklātākā vietā pa ķērienam apstāties negrasās. Šejienes mednieki vispār, šķiet, šauj akurāti un pārdomāti, cenšoties izvēlēties stāvošu mērķi. Skrejošas šauj tikai mežacūkas, ja ir pilnīga pārliecība, ka izdosies nāvējošs trāpījums.
Vietējā kolektīvā ir spēkā prasība – ja iznācis medījumu savainot, tad tādā pašā manierē šaut vairs nedrīkst, bet, ja šauj uz nākamo medījumu, tad tam jākrīt redzeslauka robežās. Savainojuma vietu iezīmē ar trim zilām lentēm – divas tur, kur medījums atradies, bet trešā parāda virzienu, kurā tas aizskrējis. Īsi sakot, ja neesi pārliecināts, tad nešauj, un neviens tev to nepārmetīs. Medījumu te, izskatās, ir diezgan.
Noslēgums
Der pieminēt vēl vienu faktoru, ar kuru ir jārēķinās zviedru medniekiem un kas ar laiku var kļūt aktuāls arī pie mums, – tie ir agresīvi noskaņoti medību pretinieki. Šeit ir izstrādāta vesela procedūra, kā rīkoties šāda incidenta gadījumā. Pamanot indivīdu, kas apzināti tuvojas ar apvainojošiem un provocējošiem nodomiem, pirmais darbs ir izlādēt ieroci (un izņemt aizslēgu, ja iespējams). Nākamais – pavēstīt pa rāciju savu atrašanās vietu (tornīša numuru) un kodētu frāzi. Pēc tam – neiesaistīties nekādās sarunās, izturēties mierīgi un gaidīt medību vadītāja ierašanos. Kodētā frāze tiek padota tālāk pa ķēdīti, medības nekavējoties tiek pārtrauktas, visi mednieki izlādē ieročus un organizēti atkāpjas uz bāzi, metot līkumu incidenta vietai. Šāda izvairīga taktika acīmredzami tapusi ne jau aiz labas dzīves, taču praksē izrādījusies gana efektīva.
Pēdējais masts beidzies, strauji kļūst tumšs, un laiks noslēgumam. Tā ir medību parāde, noguldot medījumus ierindā skuju zariņu ielokā, gluži tāpat kā to ierasts darīt Vācijā. Pavisam šodien nomedīti 19 dambrieži, desmit mežacūkas un pārītis lapsu. Blakus metāla statīvos kuras ugunskuri. Uzvēdī dīvaina sajūta – tāda kā pirmatnēja, tāda kā svinīgi ceremoniāla, apzinoties, ka šādi veiksmīgas medības, visticamāk, svinētas jau gadu simtiem un pat tūkstošiem ilgi. Un beidzot atvadas – visi iet cits citam garām kā hokeja komandas pēc spēles, spiežot roku un pateicoties par pasākumu. Labs veids, kā pabeigt sekmīgas medības!
Ko labu iemācīties Meža ABC? Reportāža
Žurnāla Medības pielikums. Selekcija un piebarošana!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
