Labdien, Medības!
Ilgāku laiku aicināju kaimiņieni noslēgt medību tiesību līgumu, taču nesekmīgi. Kaimiņienei visu laiku izdevās vai nu aizbildināties, vai arī izvairīties. Taču tad es saņēmu epastu un arī bildes, kā arī aicinājumu steidzami slēgt līgumu. Spriežiet paši, bet mežarukši malači, paši visu nokārtoja!
Kārlis B.
Mednieka, kungs!
Raksta Jums Cenu pagasta iedzīvotājas, tās, kuras dzīvo mežā.. Ar sāpi! Un jaunu piedzīvojumu ar cūkām. Drebošu roku uzņemtas telefonbildītes droši vien komentārus neprasa, lai arī komentāri un emocijas ir.
Nu, pats redzi. Gaišā dienas laikā apmēram 10 minūtes viņas te ganījās un ar Gusto sarējās, un uz manīm caur pieri lūrēja. Beigās aizlaidās pāri grāvim pie Irīnas. Domāju, ka arī viņas līgums tūlīt būs gatavs. Šādi te piedzīvojumi motivē. Palīgā!
Bāc, bet ko darīt ar tādiem lielizmēra lopiem, kuri ignorē vietējos iedzīvotājus – kā div- tā četrkājainos? Lai arī pilnīga ignorance nebija – cūkas padzenāja Gusto un Gusto padzenāja cūkas. Godīgi atzīstos – biedējoši. Temps viņām ir ātrs, ilkņi iespaidīgi. Trīs stirnas ābelēs – tas ir pa smuko. Trīs mežacūkas – arī smuki, bet bail. Pirmais mirklis, kad viņas ieraudzīju pa logu, viņas reāli bija pie mājas stūra! Un Gusto jau pirms tam labu brīdi dusmīgi rēja, tik es nesapratu uz ko. Tas nozīmē, ka globāli viņas visnotaļ relaksēti te vazājas. Un tā reize, kad naktī pie mājas stūra es soļus dzirdēju, tās arī bija cūkas. 100 punktu. Brrr! Un tas viss saulainā pēcpusdienā.Vari ko ieteikt? Vārdu sakot, pats redzi – medību līgumus ir ar ļoti konkrētām ekspektācijām.
Tā, teikt, mednieka kungs, – kā mums dzīvot tālāk?
Ieva
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
