Pagājušajā gadā vilki Somijā nogalināja vairāk nekā 2 100 ziemeļbriežu, un gani kā vienu no iemesliem min Ukrainas karu.
Juha Kujala vairs nezina, cik ziemeļbriežu katru decembri atgriezīsies viņa saimniecībā no meža. 54 gadus vecais ziemeļbriežu gans katru pavasari laiž dzīvniekus savvaļā pie aptuveni 1336 km garās Somijas–Krievijas robežas, lai tie piebarotos ar ķērpjiem, zāli un sēnēm — tieši tā, kā paaudzēm darījuši viņa senči.
Taču kopš 2022. gada šo seno dzīvesveidu satricinājuši drūmi atradumi — meža zemsedzē atklāti ziemeļbriežu skeleti. Vainīgie, pēc Kujalas domām ir vilki no Krievijas.
Nezinot par spriedzi starp abām valstīm, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, lieli dzīvnieki — tādi kā vilki un lāči — brīvi pārvietojas arī pār robežām. Lielākā daļa paliek nepamanīti, taču Somijas pusē pagājušajā gadā rekordliels vilku uzbrukumu skaits ziemeļbriežiem radījis satraukumu daļā ziemeļbriežu ganu.
Viņi pieļauj, ka Krievijā vilku skaits ir strauji pieaudzis pēc tam, kad mednieki nosūtīti uz fronti Ukrainā, un tas plēsējus mudinājis meklēt jaunas teritorijas Somijā.
“Pagājušais gads šajā apvidū vilku uzbrukumu ziņā bijis pats sliktākais. Ziemeļbrieži vilkiem ir viegls medījums,” saka Kujala, kura ziemeļbrieži ziemu pavada viņa saimniecībā netālu no Kuusamo.
“Pēc pazīmēm var redzēt, ka tie ir vilki. Viņi ķeras pie rīkles un kājām. Kad esi redzējis pietiekami daudz beigto dzīvnieku, tu to proti atpazīt. Mana māja ir 38 km no Krievijas robežas. Kad uzsnieg, var redzēt pēdas, kas nāk no tās puses,” viņš piebilst.
Saskaņā ar Somijas Ziemeļbriežu ganu asociācijas datiem 2025. gadā vilki nogalināja rekordlielu skaitu — 2 124 ziemeļbriežus. Asociācija uzsver, ka atrastie gadījumi, visticamāk, ir tikai neliela daļa no patiesā apjoma. Daudzi gani dalās ar fotogrāfijām, kurās redzami mežos atrastie skeleti, bieži vien līdz kaulam nopostīti.
Neraugoties uz ganu aizdomām, ka vainojami Krievijas vilki, iestādes norāda, ka noteikti pateikt, kas tieši izraisījis plēsēju populācijas pieaugumu, ir grūti.
Starp Somiju un Krieviju šobrīd nav praktiski nekādas komunikācijas, un no Krievijas puses nav iespējams saņemt atbildes pat uz pamatjautājumiem par to, kas varētu būt uzbrukumu pieauguma pamatā. Somijas gani stāsta, ka vairs nespēj savākt ziemeļbriežus, kas šķērsojuši robežu — pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tā bijusi ierasta prakse.
Līdz pagājušā gada jūnijam vilks ES bija stingri aizsargājama suga — pēc tam, kad daudzviet tas bija gandrīz izmedīts līdz izzušanai. Taču aizsardzības statuss tika pazemināts, jo vilku skaits Eiropā no 11 193 (2012. gadā) gandrīz dubultojies līdz 20 300 (2023. gadā). Tiek lēsts, ka plēsēji ik gadu nogalina ap 65 500 mājlopu, un tas mudinājis vairākas ES valstis palielināt nomedīšanas apjomus.
Somija 2026. gada sākumā atcēla vilku medību aizliegumu un ieviesa medību kvotu sistēmu, lai ierobežotu populācijas pieaugumu.
Ilpo Kojola, vilku speciālists Somijas Dabas resursu institūtā, saka: “Vilks ir suga, kuras populācija var strauji augt. Parasti Krievijā to diezgan stingri ierobežo medības, tāpēc ir iespējams, ka Ukrainas karam bijusi sava loma šajās izmaiņās. Taču nav iespējams izdarīt galīgus secinājumus, jo var pastāvēt arī citi iemesli, par kuriem mums nav pietiekami drošu pierādījumu.”
Saskaņā ar oficiālo statistiku Somijas vilku populācija pagājušā gada pavasarī bija ap 430. Tā pieder tai pašai pasugai kā vilki Krievijā, kur to skaits tiek lēsts ap 60 000.
Kojola norāda, ka vēsturē jau ir precedenti, kad Krievijā vilku skaits strauji pieaudzis: Otrā pasaules kara laikā, kad miljoniem vīriešu tika nosūtīti cīnīties pret nacistisko Vāciju PSRS rietumu frontē, vilku skaits dubultojies. Vēl viens pieauguma vilnis bijis pēc PSRS sabrukuma.
“Mēs nezinām, cik lielu lomu vilku medībās šajā apvidū spēlēja karavīri, kas bija dislocēti robežas zonā. Taču uzbrukumu pieaugums vērojams laikā, kad notiek karš Ukrainā,” viņš saka.
Mia Valtonen, Dabas resursu institūta vecākā zinātniece, kas atbild par nomedīto vilku ģenētiskajām pārbaudēm populācijas regulēšanas nolūkos, saka: vairākums vilku, kas pēdējos gados nomedīti Somijā, šķietami nav vietējie, tomēr pētnieki nevar būt pilnīgi droši, jo vēl nav pabeidota pilnīga Somijas vilku ģenētiskā “kartotēka”.
“Mēs nevaram droši pateikt, ka lielākā daļa šo vilku nāk no Krievijas. Tas ir iespējams, pat ticami, bet mēs nevaram to apgalvot pilnīgi droši,” viņa saka.
Kujala un citi gani, kuri regulāri mežā atrod beigtus ziemeļbriežus, zinātnisko piesardzību noraida un pieprasa lielāku aizsardzību pret uzbrukumiem.
“Mēs neienīstam vilkus, bet mums ir vajadzīgs līdzsvars,” saka Kujala. “Ziemeļbrieži lielāko daļu laika pavada dabā. Ap manu saimniecību ir liels, apmēram 50 km plašs posms, kur tiem brīvi pārvietoties. Nav iespējams viņus visu laiku sargāt.
“Mums viņi ir vajadzīgi veseli un spēcīgi. Tā ir mūsu dzīve, mūsu darbs, mūsu iztika. Tā ir bijis simtiem gadu.”
Tas vairs nav normāli! Reāli bail laist suni ārā no mājas. Meža ziņas #26
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
