Mežzinātnes institūts “Silava” par vilku populāciju Latvijā izstrādājis pētījumu, kas varētu būt par pamatu pārskatīt šo dzīvnieku nomedīšanas limitus. Pēdējos gados par vilku uzbrukumiem lielāko trauksmi ceļ mājlopu, piemēram, aitu un kazu turētāji, taču nokosti tiek arī suņi. Atbildīgie cer, ka vienoties par izmaiņām medību nosacījumos varētu līdz nākamajai medību sezonai.
Video pieejams ŠEIT!
Oficiālā statistika gana baisa – pēdējā piecgadē šie plēsēji nogalina simtiem mājdzīvnieku – aitas, liellopus, kazas, arī suņus, turklāt, šie ir tikai tie gadījumi par kuriem cilvēki ziņo.
Līdz šim ik reizi diskusijas atdūrušās pret to, ka maksimālais vilku nomedīšanas limits jau ieviests un iesaistītie nespēj vienoties par izmaiņām. Tagad institūtā “Silava” tapis pētījums, kurš varētu būt kā ceļakarte nepieciešamajām izmaiņām.
Zinātnieki gan vērš uzmanību, ka kopumā medības nevar atzīt par veidu, kas garantēs uzbrukumu novēršanu mājdzīvniekiem, taču nelimitēta vilku medīšana konkrētos reģionos tiešām varētu būt risinājums, pie nosacījuma, ka to atkal maina brīdī, kad populācija samazinās. Lai gan vilku medību sezona ir no jūlija līdz marta beigām, pēdējos piecus gadus visi limiti ir izsmelti ap gadu miju.
“Viens no parametriem, ko “Silava” ir norādījusi, ka var vērtēt – ir laika brīdis, kurā to limitu izpilda, un mums šobrīd jau decembrī ir visi 300 vilki nomedīti, un tas ir viens no parametriem, ka tā populācija palielinās un problēma kļūst lielāka, tas ir viens no argumentiem, kuru varam izmantot, bet par to skaitu – par cik tad palielināt, tur tāpat būs diskusija,” saka Strūve.
Zemkopības ministrija aicinājusi pētījuma secinājumus iekļaut vilka sugas aizsardzības plānā, taču tur nesaskata pamatu izmaiņu veikšanai.
“Plānam ir rekomendējošs raksturs un gan Zemkopības ministrija, gan Valsts Meža dienesta rīcībā ir visi šie instrumenti, lai mainītu gan medību termiņus, gan vilku medību kvotu, gan noteiktu to, ko nosaka šis pētījums – sadalījumu pa reģioniem, kur šo kvotu varētu izmantot vairāk, kur mazāk. tā kā šie visi rīki jau patreiz ir Valsts Meža dienesta rīcībā,” Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore.
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā cer izveidot darba grupu par to vai un kādas izmaiņas ieviest vilku populācijas apsaimniekošanā, savukārt, izmaiņas varētu stāties spēkā uz nākamo medību sezonu. Tiesa gan, šie jautājumi vienmēr izraisa milzīgu sabiedrības un nevalstiskā sektora interesi, tādēļ diskusijas, visticamāk, gaidāmas sarežģītas.
Kāpēc samazinās stirnu skaits? Kas pie tā vainīgs? Kā izskatās stirnu ēdājs
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
