Lai arī Latvijas teritorija ir visai bagāta ar dabiskajām ūdenstilpēm, samērā daudzas no tām nebūt nav piemērotas medījamajiem ūdensputniem un to ligzdošanai. Tas lielā mērā saistāms ar to, ka ūdenstilpes arvien vairāk tiek izmantotas zivsaimniecības attīstībai, atpūtai un citiem mērķiem, kas nereti ir grūti savienojumi ar medību saimniecības interesēm un mierīgu patvērumu putniem ligzdošanas laikā.
Ir ne mazums platību, kuru izmantošana lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām ir nelietderīga, taču tās iespējams pārveidot par ūdensputniem piemērotiem ūdeņiem, piemēram, dīķiem. Tāda prakse ir izsenis bijusi Rietumeiropas valstīs, kur tiek veidotas speciālas dzīvotnes ūdensputnu medībām, bet vienlaikus no tām būtisku guvumu gūst arī bioloģiskā daudzveidība kopumā.
Veidojot mākslīgo ūdenstilpi, vēlams, lai tā ietvertu ainavu, turklāt svarīgi izmantot reljefa īpatnības, veidojot pēc iespējas vairāk saliņu un līču. Dīķim būtu jābūt 0,2 līdz 1,0 metru dziļam, nodrošinot kā seklākas – 0,2 līdz 0,3 metru – vietas, tā dziļākas vietas, kas piemērotākas peldpīļu un nirpīļu barošanās vajadzībām un atvieglo virsūdens augāja (niedru, vilkvāļu, ežgalvīšu u. c.) ceru veidošanos. Ceri savukārt kalpos kā ligzdošanas vietu, tā mazuļu paslēptuvju vajadzībām.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības pielikumā Mednieka gads 2025 vai portālā lasi.lv.
Kāpēc samazinās stirnu skaits? Kas pie tā vainīgs? Kā izskatās stirnu ēdājs
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
