Eju pa mežu kopā ar kādu mednieku, kurš satikts pirmo reizi. Gados pajauns, saprotu, ka no medībām tomēr saprot diezgan daudz – zeķēs lavās klāt briežu bullim, turklāt gana sekmīgi.
Ejam un sačukstamies, līdz kaut kā pavisam nejauši nonākam pie tēmas par ieročiem un sešpadsmitgadniekiem. Un pēkšņi divdesmit astoņus gadus vecais mednieks man saka: “Nu, vispār es pret to skeptiski izturos!”
Esmu mazliet kā uz pauzes, bet šī diskusija man jau šķiet interesanta.
“Cik gados tu pirmo pīli nomedīji?” jautāju, jo intuīcija saka, ka šis mednieks ne pirmo dienu mežā iet. “Sešpadsmit vai septiņpadsmit gados,” skan atbilde.
“Bet kāpēc tad esi pret?”
“Tā ir liela atbildība, bet sešpadsmitgadīgs vēl nav attīstījies,” seko komentārs.
“Kāda atbildība? Ja mēs tagad ejam pa mežu, ieraugām stirnu, es jautāju jaunietim – gribi nomedīt, tas atbild – jā. Tajā mirklī iedodu ieroci. Kāda tieši ir šī jaunieša atbildība?”
“Jā, no šādas puses tā var,” skan atbilde.
“Tieši tā, likums to arī nosaka – mednieka tiešā klātbūtnē jaunietis var izmantot ieroci,” skaidroju.
“Bet viņi nav attīstīti,” uzstāj mednieks.
“Var jau būt, bet jauniešiem jānokārto mednieka eksāmens, jāiziet medicīniskā pārbaude, jāiziet pirmās palīdzības kursi. Ja jaunietis nav īpaši attīstīts, viņš to īsti nevarēs izdarīt.”
“Jā, tam var piekrist,” nosaka mednieks. “Bet ir taču tādi, kas staigā apkārt, dzer…”
“Bet vai tie ies uz mežu?” jautāju.
“Nē, tie uz mežu neiet. Man tēvs nedeva plinti, lai ietu uz cūkām, kad vēl nebiju nokārtojis eksāmenu,” skan komentārs.
“Tā bija tava tēva izvēle, bet pīles šāvi?”
“Jā, pīles šāvu.”
“Un, ja jau tas tāpat notiek, kādēļ to aizliegt. Pārkāpums draud ar krimināl-atbildību,” argumentēju.
Ar to arī beidzās mūsu diskusija. Grūti teikt, vai man izdevās mednieku pārliecināt, bet sapratu, ka daudzi veido savu viedokli par kādu lietu, nemaz neiedziļinoties tās būtībā, kur nu vēl izlasīt likuma pantu vai noteikumu punktu.
Mani pārsteidz vairāku mednieku atzīšanās, ka viņiem bijis ļauts izšaut medībās ar ieroci, vēl pirms oficiāli iegūta ieroču atļauja. Dažam tas noticis 12 gados, citam 15, vēl kādam 17.
Tomēr liela daļa šo pašu mednieki, kuri sava tēva, krusttēva vai onkuļa uzraudzībā medībās šāvuši, nepiekrīt tam, ka šo praksi vajadzētu legalizēt, ja jau tas tā notiek un līdz šim problēmu nav bijis. Ir cilvēki, kas saskata tajā problēmu, ja tas notiktu likumīgi, regulēti, tad, kad jaunietis ieguvis oficiālu atļauju.
Tādēļ vēlreiz šeit publicējam nu jau spēkā esošās normas, kas attiecas uz sešpadsmitgadniekiem un ieročiem. Uzsveru vēlreiz, ka saskaņā ar likuma normu visa atbildība par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu gulstas uz ieroča īpašnieka pleciem.
Ieroču aprites likums
14. pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju, kā arī speciālos līdzekļus
(1) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.
(2) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra ieroci). Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.
Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti
41. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja, aizliegts bez Valsts policijas struktūrvienības atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai, izņemot gadījumu, ja ieroci izsniedz:
41.11. individuālo medību norises vietā personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ievērojot Ieroču aprites likumā noteiktās prasības, – medību ieroča lietošanai medībās, ja šaujamieroča lietošana notiek tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Medību pārskatā norāda abu personu vārdu, uzvārdu, medību šaujamieroča numuru un abām personām izsniegto atļauju numurus.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
