Cope

Par copes dīķiem Latvijā0

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

Sveiciens visiem dabas mīļotājiem un makšķerēšanas entuziastiem! Šajā rakstā padalīšos savā pieredzē par dīķu/ezeru copi, kas vairāk saistīta ar atpūtu, procesa un dabas baudīšanu vai nu draugu lokā, vai ar ģimeni. Pastāstīšu, kādi lomi, piedzīvojumi bijuši šajās vietās, kur ērtāka piebraukšana un atsaucīgi saimnieki.
Manuprāt, gan maksas dīķu, gan ezeru apmeklēšana dod iespēju iesācējam izmēģināt savus spēkus vietā, kur konstanti tiek papildināti zivju krājumi un ir liela iespēja kaut ko noķert, kā arī sajust to adrenalīnu, ko dod cīņa ar spēcīgu zivi. Vidusmēra makšķerniekiem jeb lietpratējiem tā būtu iespēja pārbaudīt savas teorētiskās zināšanas, spējas vai draugu lokā sarīkot mazas sacensības. Protams, nedrīkst aizmirst arī to, ka šādas vietas ir ļoti laba iespēja parādīt savai ģimenei, kas tā makšķerēšana ir, ko tur dara, un galu galā tā ir jautra kopā būšana un atpūta pie dabas.

ALBERTA DĪĶI

Upesciems
Mana pirmā maksas dīķa copes pieredze bija Pierīgā esošajos Alberta dīķos – šeit mīt un ir iespējams noķert lielāko daļu Latvijā mītošo zivju (līni, karūsu, breksi, līdaku, asari u.c.), bet galvenā mērķa zivs šeit ir karpa. Pirmsākumi maksas dīķu makšķerēšanai meklējami skolas gados kopā ar vēl vienu tikpat azartisku, aizrautīgu makšķernieku, basketbola biedru Dāvi Čīmu, ar kuru kopā devāmies pēc nostāstiem bagātajām un spēcīgajām zivīm karpām. Līdz Alberta dīķiem lielākoties palīdzēja nokļūt vecāki, kas mūs agri no rīta aizveda līdz gala mērķim un vakarā ieradās pakaļ. Bija arī viens interesants gadījums, kad vecākiem nebija iespējas aizvest mūs līdz Upesciemam, bet tas mūs neatturēja no dīķa apmeklējuma, jo izsaucām taksometru. To skatu šofera sejā atcerēšos mūžam. Iedomājieties, taksometra šoferis sešos no rīta ierodas izsauktajā adresē, un no mājas iznāk divi skolnieki, nokrāvušies ar makšķerēm un ekipējumu.
Par ekipējumu runājot, tas bija tāds pats kā lielākai daļai iesācēju, jo makšķerējām ar gruntsmakšķerēm. Ēsmai izmantojām gan sliekas, gan kukurūzu, gan kartupeļus, gan makaronus. Visiespaidīgākā un rezultatīvākā reize bija, kad eksperimentējot nonācām līdz ēsmas salikumam – pa pusei izvārīts makarons, apviļāts mannā, un āķa galā slieka. Tajā dienā mēs ar Dāvi kopā noķērām 11 karpas svarā no 1,5 līdz 3 kg, lai gan citiem, kas tajā dienā bija pie dīķa, gāja grūtāk, un viņi devās mājas ar vienu vai divām karpām. Rezultāti Alberta dīķos ir bijuši mainīgi, bet ļoti retu reizi esam devušies mājās bez copes vai zivs krastā. Vienmēr mērķis bija trofejas karpa, jo tās šeit ir un veiksmīgākajiem pat atrādās.
Uz šejieni var braukt gan lietpratēji, gan iesācēji, gan tie, kas vēlas atpūsties kopā ar ģimeni, jo apkārtne ap dīķiem ir sakopta, viegli pieejama, kā arī pastāv iespēja iznomāt mājiņas, izmantot lapenes, ugunskuru vietas. Ļoti cienījama rīcība no dīķa saimnieka puses ir tas, ka katru gadu dīķu saimnieks Andris Krūmiņš organizē dīķa tīrīšanu, lai zem ūdens būtu mazāk ķērāju un makšķerniekiem vieglāk makšķerēt.
Rezumējot par šo vietu, varu teikt tikai labu, jo sakopta vieta, atsaucīgs un draudzīgs saimnieks. Vieta, kur dažāda kalibra makšķerniekiem izmēģināt savas spējas.
Cenas šajā vietā sekojošas – 13 EUR/12 h drīkst būt divas makšķeres un atļauts paturēt divas karpas, katra ne lielāka par 3 kg. Saimnieks Andris Krūmiņš tel. 29174400.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

Z/S ŪDENSROZES

Stalbe
Par šo populāro Vidzemes karpu dīķi varēšu izstāstīt vien virspusēji, jo esmu bijis vien pāris reizes. Šajās pāris reizēs gan ar rezultātu nevarēšu lielīties un tā arī īsto panākumu atslēgu šeit neatradu. Varētu jau vainot visu, ko vien vēlos, – nepareizu barību, nepareizu ekipējumu, vietu, laikapstākļus vai galu galā zivis, bet šeit zivju blīvums ir liels, un to ļoti labi parāda citi makšķernieki, kas sociālajos tīklos izvieto bildes ar 15 vai vairāk noķertām karpām. Zemnieku saimniecībā dīķu īpašnieki paši veic pilna cikla karpu audzēšanu, pavairošanu un katru gadu, pat vairākas reizes gadā, papildina zivju resursus. Pamatā dīķī mīt karpas svarā no 1 līdz 15 kg un līdakas dažādās svara kategorijās, un piezvejā ir iespējams arī noķert kādu karūsu, līni, raudu vai asari.
Ja kāds vēlas izmēģināt savu veiksmi un noķert savu pirmo karpu vai parādīt dēlam, mazdēlam, draugam vai radiniekam karpu copes šarmu, tad šī būtu īstā vieta, kur to darīt, jo šeit zivju blīvums ir ļoti liels, un, ja nav vēlmes noķert karpu, tad te ir iespēja arī iemēģināt savas spiningošanas prasmes un pacensties noķert kādu līdaku.
Dīķa apkārtne ir sakopta, un tas atrodas skaistā meža nostūrī, kur viena dīķa puse rotāta ar priežu mežu, turpretī otra puse ir ar izkoptu zālienu, un tieši šo pusi makšķernieki ir ļoti iecienījuši. Ļoti iespējams, ērtuma dēļ, jo šis krasts ir lēzenāks nekā pretējais un no auto nebūs jāmēro liels attālums līdz makšķerēšanas vietai, tā būs burtiski blakus.
Z/S Ūdensrozes cenrādis ir sekojošs. Ja vēlaties ķert un paturēt karpas, tad dienas maksa būs 14 EUR un atļauts lomā paturēt 5 kg. Ja nu tomēr vēlaties spiningot, tad dienas maksa būs 11 EUR un atļauts paturēt 5 kg. Kā arī šeit pastāv Ķer un atlaid dienas biļete, kas maksā 12 EUR. Šai saimniecībai ir gan sava mājas lapa, gan sava Facebook lapa, kur var detalizētāk iepazīties ar šo dīķi. Saimnieks Ilgonis, tel. 26520177.

MAZAIS ANSIS

Rubene
Ļoti iespējams, daudzi ir braukuši garām šai vietai un nav nemaz iedomājušies, ka šeit varētu makšķerēt. Mazais Ansis cilvēkiem vairāk asociējas ar vietu, kur rīko pasākumus, var pārnakšņot vai gardi paēst, bet šoreiz es runāšu par Mazo Ansi vai tautā saucamajiem Rubenes dīķiem. Tie, kas ir braukuši pa A3 Rīgas virzienā vai pretēji, Valmieras virzienā, šai vietai viennozīmīgi būs braukuši garām, jo šī ūdenstilpne atrodas tieši šosejas malā. Kāds varbūt pat ir redzējis makšķerniekus sēžam uz soliņiem iepretim viesu nama ēkai. Par sakoptību uzreiz varēšu uzslavēt biedrību Rubenes Anši, jo apkārt ezeram ir izbūvējuši soliņus, laipas un apkārtne tik tiešām ir sakopta.
Par makšķerēšanu un zivju resursu runājot, šeit mīt līdakas, asari, karpas, brekši, raudas un pat zandarti. Galvenokārt izdosies noķert raudas un brekšus, jo karpu daudzums ezerā nav liels, bet katru gadu biedrības ielaiž šeit karpas svarā no 1 līdz 2 kg. Ezerā mīt arī trofejas izmēra eksemplāri, bet, teikšu godīgi, karpas šeit trāpās samērā reti. Pamatā šeit ķeras raudas un brekši, to šeit ir gana. Tas arī ļoti labi ir bijis redzams Latvijas čempionātā fīdermakšķerēšanā, kur sportistiem pamata zivs bija raudas un breksēni.
Personīgi man šeit nav izdevies izvilkt karpu, bet ir bijušas ļoti veiksmīgas brekšu copes uz grūbām un slieku. Ir gadījies arī no laipām novērot karpu bariņus peldamies ūdens augšējos līmeņos, bet piemānīt nevienu tā arī nav izdevies. Lielākoties esmu makšķerējis no ceļa, kas atdala Mazo Ansi no Lielā Anša ezera. Šo vietu ir iecienījuši daudzi, jo būtība tu vari makšķerēt tieši pie paša auto un ekipējums nav tālu jānes. Vietējie gan vairāk izvēlas vietas, kas ir nostāk no šī ceļa, piemēram, krastu, kas aizved līdz viesu namam, vai pretējo krastu, kas ir purvains un mazliet krūmains, bet tieši tur ir izbūvētas laipas. Vienvārdsakot, vietas, kur makšķerēt, šeit ir daudz, un balto zivi, raudu vai breksi noķert šeit var relatīvi viegli, bet, ja vēlaties noķert karpu, tad tam būs jāvelta vairāk laika un jāaprunājas ar vietējiem. Nevar nepieminēt arī to, ka šeit var ķert plēsīgās zivis un ir iespējams iznomāt arī laivu. Tas attiecas uz abiem ezeriem – gan Mazo Ansi, gan Lielo Ansi. Vairākkārt makšķernieki tomēr izvēlas makšķerēt Mazajā Ansī.
Tā kā šis nebūs klasiskais maksas dīķis, kur aizbrauc un izvelc karpu, tad arī dienas licences, kas ir nopērkama e-pakalpojumos vai vietējā veikalā, cena nav augsta un ir tikai 5 EUR, bet var paturēt tikai vienu karpu svarā līdz 5 kg, pārējās zivis drīkst paturēt pēc Latvijas makšķerēšanas noteikumos esošās kārtības.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

PĻAVNAS

Drusti
Dīķu makšķerēšana ar ainavu, jo, ierodoties teritorijā, pa labi paveras skats uz karpu dīķi, foreļu dīķi un audzētavas dīķi, pa kreisi paveras skats uz otru karpu dīķi, kā arī skats uz viesu nama galveno ēku, kas izskatās kā pils. Lai nokļūtu līdz šejienei, būs jābrauc pa grants seguma ceļiem, jo vieta atrodas samērā nomaļā un ainaviskā vietā, Palsas upes krastā. Apkārtne ir ļoti kopta, krastu zonas izpļautas, izbūvēti soliņi, tiltiņi, kā arī ir iespēja uzkāpt uz vienas no saliņām un makšķerēt no turienes uz visām debess pusēm.
Ar Pļaviņām mani iepazīstināja mans medību biedrs Helmuts Lapiņš. Viņš šeit pāris reizes bijis gan ar ģimeni, gan ar draugiem un ne reizi nepalika tukšā. Tā arī es uzzināju par šo vietu, un, teikšu godīgi, mana pirmā pieredze šajā vietā būtu raksturojama ar copmaņu aprindās zināmu izteicienu – Eldorado –, jo šādu piedzīvojumu es nebiju gaidījis. Ar kolēģi pie dīķiem ieradāmies ap pulksten 6, līdz ar pirmo gaismu, saimnieks tikmēr vēl saldi gulēja, un nevēlējāmies viņu traucēt agrā rīta stundā. Samērā raitā tempā izkrāmējām makšķeres, iejaucām barību, sagatavojām makšķerēšanas vietas, jo abi bijām nocietušies pēc makšķerēšanas. Helmuts tajā rītā gan bija nepacietīgāks un pirmo makšķeri iemeta ar tikko iejauktu barību, pat negaidot, kamēr tā mazliet uzsūks ūdeni. Turpinājām darboties, gatavot nākamās makšķeres, un te par izbrīnu pirmā iemestā makšķere jau pēc minūtes, zvaniņam skanot, informēja par copi. Nodomājām, ka tā būs raudiņa vai breksēns, kas paķēris tikko iemesto kukurūzu, bet, abiem par izbrīnu, tā bija sportiska karpa, svarā aptuveni 1,5 kg. Tajā brīdī abi nodomājām, ka veiksmīga sagadīšanās, bet nekā, jo nākamā karpa pieteicās aptuveni pēc 10 minūtēm, līdzīgā svarā ap 1 kg. Un tā ar nelielām pauzēm līdz pulksten 12 kopā bijām izvilkuši septiņas karpas svarā no 1 līdz 2 kg un vienu karūsu, svarā ap 900 gramiem. Šādu iepazīšanos ar dīķi es nebiju gaidījis. Lielākoties ķērām uz kukurūzu, bet bija arī zivis uz citām ēsmas kombinācijām.
Uz šejieni droši var braukt ar draugiem, ģimeni un bērniem, jo vieta patiešām ir skaista, sakopta, kā arī saimnieks Leonīds neskoposies ar ieteikumiem un citu makšķernieku rezultātiem. Augusta izskaņā, kad bijām atbraukuši jau nākamo reizi un tīkojām pēc foreles, Leonīds godīgi pateica, ka tas būs ļoti grūti un, visticamāk, foreli neizdosies piemānīt, jo šeit vislabāk tās ķeroties pavasarī. Nepamēģināsi, nezināsi – tāds bija mūsu moto, bet tajā dienā tā arī cietām sakāvi un foreli neizdevās pierunāt.
Rezumējot šī vieta ir ļoti piemērota, ja vēlaties apvienot atpūtu ar rezultatīvu makšķerēšanu, jo ir ļoti liela iespējamība, ka noķersiet karpu vai kādu citu zivi, jo dīķos mīt arī līdakas, asari, brekši, līņi, ālanti, vēdzeles, raudas un liela izmēra karūsas, kā arī ir atsevišķs dīķis forelēm.
Dalības maksa šeit ir sekojoša. Par makšķerēšanu pieaugušajiem būtu jāmaksā 3 EUR, bērniem līdz 16 gadiem bez maksas. Par paturētajām karpām, līņiem, līdakām, ālantiem, vēdzelēm būs jāmaksā 4 EUR/kg, par asariem, raudām, karūsām, brekšiem un citām zivīm 1,5 EUR/kg, un par forelēm būtu jāmaksā 7 EUR/kg. Saimnieks Leonīds Palms, tel. 29192505.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

ĶĪSIS

Matīši
Ja meklējat dīķi un makšķerēšanas apstākļus, kas sniegs sajūtu, ka esat mežonīgā vidē, tad šī būs īstā vieta. Šeit piedzīvoti vairāki interesanti gadījumi, un katrs apmeklējums ir bijis atmiņā paliekošs. Ķīsī gan ilgāku laiku neesmu bijis, bet pieredzētais paliks atmiņā uz mūžu. Uz šo vietu braucām kopā ar brāli Niku un vectēvu. Par to, ka man un brālim makšķerēšana ir sirdslieta, varam pateikties vectēvam, jo tieši viņš mūs iepazīstināja ar šo atpūtas veidu un iemācīja makšķerēšanas pamatlietas.
Šis maksas dīķis mazliet atšķirsies no citiem ar to, ka te nebūs tie vieglākie apstākļi, lai makšķerētu, jo krasta zonu sedz niedres un ir izveidotas atsevišķas vietas, kur šajās niedru sienās ir izveidotas makšķerēšanas vietas. Ūdenstilpne ir kvadrāta formā ar lielākiem un mazākiem brīvajiem laukumiem, ar grāvjiem un kanāliem, kas sniedzas dziļi iekšā dīķī starp ūdensaugu puduriem, un krasta zona ir samērā aizaugusi. Bet tieši tas piedod savu šarmu šai vietai. Ja ir vēlme doties uz dīķa tālāko stūri, tad būs jāmēro kāds gabals kājām, jo piekļūt makšķerēšanas vietām ar auto nebūs iespējams. Agrāk šeit varēja makšķerēt arī naktī – atceros tās naktis, kad sēdējām pie ugunskura un gaidījām naksnīgos karpu iznācienus, bet tagad noteikumi ir mainījušies un atļauts makšķerēt tikai pa dienu.
Dīķī mīt liela izmēra karpas, līņi, līdakas, asari un raudas. Mēs galvenokārt ķērām karpas un līņus. Dažkārt pat uz gruntsmakšķeres un sliekas izdevās noķert pa kādam līdacēnam. Piedzīvojumu šeit netrūka, jo šeit mītošās karpas ir ļoti sportiskas un, ja nebūsi uzmanīgs, var nākties ķert ūdenī skrienošu makšķeri, jo tādas copes šeit nebija retums. Kā arī gadījās pat pāris karpu dupleti uz vienas makšķeres, jo makšķerējām ar diviem āķiem. Pats pāris reizes saskāros ar šo apjukumu, kas rodas nakts stundā, palīdzot ar uztveramo tīkliņu, – ievadot vienu karpu tīkliņā un kāpjoties atpakaļ uz krastu, pamani, ka ūdenī kūļājas otra karpa. Vēl zivs, kas ļoti bieži gadījās piezvejā, bija līnis. Līņu copi bieži vien varēja atpazīt, jo zvaniņu ieskandināja vienu reizi un tad sekoja ilgs klusuma brīdis vai maza zvaniņa vibrācija periodiski. Karpām izmērs bija simpātisks, mums tās trāpījās svarā no 1,5 līdz 4 kg, un bija pat tādi eksemplāri, kas iztaisnoja āķus. Līdz ar to šeit ir jābūt gatavam saskarties ar cienīgu pretinieku. Par ēsmu neko jaunu nepastāstīšu, jo, kā visiem zināms, karpas visās ūdenstilpnēs novērtēs kukurūzu. Mēs gan viņām piedāvājām kombināciju slieka + kukurūza, un šeit tā strādāja ļoti labi, kā arī diezgan bieži karpas nesmādēja lielu kumosu ar mēslu sliekām.
Makšķerēšana Ķīsī viennozīmīgi atšķirsies no klasiskās dīķu copes, jo, kā jau minēju, vietai ir savvaļniecisks pieskāriens dīķa konfigurācijas, atrašanās vietas un dīķī mītošo zivju dēļ, un tas var sniegt tiešām emocijām bagātas makšķerēšanas reizes. Par makšķerēšanu šeit būs jāmaksā 15 EUR, un lomā drīkst paturēt 5 kg karpu.
Saimnieks Guntars, tel. 29187493.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

VIPĒDIS

Zebrene
Ezers atrodas meža vidū, Zebrenes pagastā, Dobeles novadā. Apkārt ezeram ir izbūvētas gājēju laipas un laipas makšķerēšanai. Gandrīz pie katras laipas ir ugunskura vieta, galds un malkas novietnes. Šeit ir iespējams makšķerēt pa nakti, un šo vietu apmeklē gan iesācēji, gan lietpratēji, jo ezera apsaimniekotāji ļoti ciena principu Ķer un atlaid, kā arī lomā nedrīkst paturēt karpas, kas lielākas par 3,5 kg. Ar šo ideoloģiju ezera saimnieki vēlas panākt to, ka ezerā mītošo karpu vidējais svars ar katru gadu turpinātu augt.
Par šīs vietas apmeklēšanu varu pateikties savam makšķerēšanas cīņubiedram Dāvim Čīmam, jo tieši viņš mani pierunāja braukt vairāk nekā 100 km no Rīgas uz ezeru meža vidū.
Pirmo reizi Vipēdi apmeklējām augusta izskaņā, un šī pieredze bija neaizmirstama. Ieradāmies pie ezera piektdienas vakarā un ar laivu pārvedām visas mantas uz izvēlēto laipu ezera tālākajā stūrī, pretējā krastā. Sagatavojām barību, salikām makšķeres, atradām vietu, kur makšķerēsim, un sametām sistēmas. Makšķerējām gan uz boilām, gan kukurūzu, gan sliekām. Paralēli pievērsāmies arī brekšu makšķerēšanai un iebarojām mazu laukumu netālu no laipas. Brekši gan nebija tik atsaucīgi, un aukstās nakts dēļ arī karpas nebija aktīvas uz barošanos, bet pa nakti izdevās katram izmānīt pa karpai. Dāvis izvilka 3,5 kg smagu spoguļkarpu, un man izdevās noķert 2,5 kg karpu. Nakts copei pievienoto vērtību piešķīra vairāki staltbrieži, kas riesta karstumā bauroja visās malās.
Pienāca rīts, un izdomājām, ka vajadzētu iemēģināt savu veiksmi uz līdakām, un tā arī devāmies ar laivu spiningot. Pāris stundas meklējot plēsējus gar krasta zonu un pa zālēm, izdevās vienu līdaku, svarā uz 2 kg, piemānīt.
Vipēdi varētu raksturot kā ezeru ar plašām makšķerēšanas iespējām un lielu potenciālu. Šeit var uztrāpīt uz ļoti rezultatīvu pavasara brekšu, karpu copi, jo šīs zivis nesen modušās no ziemas miega un ir gatavas aktīvi baroties. Par ezera zivju resursu runājot, šeit mīt karpas, karūsas, līdakas, zandarti, zuši, brekši, līņi un raudas. Ezerā divas reizes gadā tiek papildināts karpu skaits un tiek ielaistas apmēram 1,5–2 tonnas karpu ar vidējo svaru 1 kg.
Makšķerēšanas diennakts atļauja šeit maksā 15 EUR, paturēt lomā drīkst trīs karpas, ne smagākas par 3,5 kg, un citas zivju sugas atbilstoši Latvijas Republikas Makšķerēšanas noteikumiem. Spiningošanas atļauja no laivas izmaksātu 10 EUR.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

Sillakas

Te, kur Rauna
Runājot par dīķiem, protams, nevar nepieminēt gleznainās, krāšņās, viesmīlīgās un zivīgās Sillakas. Tās izvietojušās romantiskā Raunas upes līcītī, krasta mežu ielokā, kur Sillaku saimnieki apsaimnieko divpadsmit dīķus. Vai iespējams vēl lieliskāks tandēms – saimnieku profesionālā izglītība ir kā radīta tam, lai nodarbotos ar zivsaimniecību, viens ir hidromeliorators, otrs skolots zivkopis. Kompleksā bez dīķiem vēl ietilpst zivju mazuļu audzētava, zivju apstrādes un viesu māja, bet dīķos mīt varavīksnes foreles, sīgas, stores, sami, asari, karpas un līdakas. Ziemā, zemledus makšķerēšanas periodā, šeit ierodas copmaņi, kas tīko pacīnīties ar kādu varavīksnes foreli vai tikt pie treknas sīgas. Un tas taču ir lieliski, ja brīvdienās vizināties automašīnā ar ģimeni un pēkšņi sadomājat aizlaist noķert kādu zivi – prieks gan ģimenes galvai, gan atvasēm. Un tas nekas, ka copenes nav līdzi, šeit jūs nodrošinās ar visu nepieciešamo, sākot no makšķeres līdz ēsmai, bet, ja nezināt neko par makšķerēšanu, Sillaku ļaudis to ierādīs, arī zivi palīdzēs izdabūt krastā. Svaigā gaisā pie ūdeņiem ātri piezogas izsalkums, bet arī tā nav problēma – jūs pacienās ar karstu dzērienu, un jūsu pirmās noķertās zivis nepilnu divu stundu laikā pārtaps gardā maltītē, ko varēsiet notiesāt dīķa krastā izvietotajās omulīgajās nojumēs. Pārējo lomu apstrādās un iesaiņos līdzņemšanai, bet, ja jums liksies, ka ar vienu dienu par maz, ierādīs elegantu numuriņu viesu mājā. Domāju, ka Sillakas kļūs par vietu, kur gribēsies atgriezties vēl un vēl.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

Pērtnieki

Netālu no Rēzeknes atrodas Pērtnieku dīķi. Uz turieni braucu pēc varavīksnes forelēm. Izcili garšīgas, un ziemas sezonā ir iespēja trāpīt uz forelēm, kuras ir pilnas ar ikriem. Šķiet, ka Pērtnieku dīķi ir vienīgā vieta Latvijā, kur var tikt pie šādām ekstrām. Bet tās nav vienīgās zivis, uz kurām tur var braukt. Lieli sami, karpas, līdakas, stores un kas tikai vēl ne. Ļoti pretimnākoša attieksme no īpašnieka puses, labiekārtota apkārtne. Šos dīķus viennozīmīgi varu ieteikt, kur aizbraukt ar bērniem un uzsēdināt uz makšķerēšanas hobiju. Foreles noķers katrs gan ziemā, gan vasarā. Foreļu izmēri šobrīd ir vidēji ap pusotru kilogramu. Vēl pirms pāris gadiem Pērtnieki varēja lepoties ar lielākajām forelēm Baltijā, bet karstā vasara izdarīja savu un ļoti daudzas tonnas ar lielajām forelēm aizgāja bojā. Man rekords no turienes bija 6,7 kg. Bet zivis tur tiek barotas ar dabiskām barībām, nekādas ķīmijas, un tieši tāpēc arī viņas garšo fantastiski. Šovasar man ir plāns aizbraukt uz turieni un pacīkstēties ar kādu lielo samu. Ar forelēm ir tā, ka tas, ko izvelc, ir arī jāpatur, lai neievazātu kādu slimību, bet samus vari palaist atpakaļ un neuztaisīt pamatīgu robu makā, ja izvilksi padsmit kg ūsaini. Vēl kas ir pieminēšanas vērts – Pērtniekiem ir pašiem sava zivju produkcija, ko var ērti iegādāties turpat. Fenomenāli garšīgi! Tur var pašu velnu sameklēt – zivju pastētes, ikri, dažnedažādi kūpinājumi un kas tikai vēl ne. Rekomendēju ar visām četrām. Ņemiet savas atvases un laidiet piedzīvojumā. Nenožēlosiet ne mirkli. Ar cenām un visu pārējo varat iepazīties www.pertnieki.lv.

Foto: no žurnāla Lielais loms arhīva

Cerams, šī informācija bija noderīga un kāds, kam patīk dīķu cope, uzzināja par kādu jaunu vietu, ko apmeklēt, vai arī kādam, kas nav ne reizi mēģinājis dīķos makšķerēt, radās interese to pamēģināt. Ne asakas, un lielus lomus visiem!

Kad mednieki dodas makšķerēt. Ķeram asarus

Lasi un abonē žurnālu Lielais loms!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Lāčus, vilkus un lūšus Rīgas reģionā novēro bieži. Aculiecinieku foto un video
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Drošība medībās #3. Ikgadējais mednieku kluba treniņš šaušanā. Vai tam ir nozīme?
Speciālreportāža 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Lēdurgas mednieku klubs dodas dzēst meža ugunsgrēku. Video ekstra #22
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Kur vienuviet iegādāties visu nepieciešamo pīļu medībām? Video bloga #31 epizode no Jahipaun
Speciālreportāža 5 dienas
Kate Šterna
Pieredze
Novājējusi aļņu govs galīgā bezspēkā iet bojā meliorācijas grāvī
Speciālreportāža 6 dienas
Linda Dombrovska
Pieredze
Padoms. Kā darbojas buku svilpes
Speciālreportāža 24. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Stirnāžu medības. Piesaukt āzi pie paša torņa
Ekskluzīvi 22. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par mežacūku atpazīšanu un pareizu šaujamieroču iesaiņošanu. “Šauj garām!” #84 epizode
21. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Ar “gaiseni” uzlabot savus šaušanas rezultātus
8. janvāris, 2020
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Kad lūsis burtiski ieskatās acīs
Speciālreportāža 19. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #21. Viesturs Arklons par Pulsar termokamerām un nakts redzamības tēmēkļiem
Intervija 16. jūlijs, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Aculiecinieks. Pirmajās medībās sastop lāci
Speciālreportāža 15. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību apaviem, vilšanos un ažiotāžu. “Šauj garām!” #83 epizode
14. jūlijs, 2021
Kate Šterna
Virtuve
Recepte. Mežacūkas ribu rulete
12. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū
Ekskluzīvi 8. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Vai sācies stirnām riests?
Speciālreportāža 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #20. Mīti un fakti par medību suņiem
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Kad vilks ar mednieku sadarbojas. Sējumu sargāšana no postījumiem
Speciālreportāža 2. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par kamuflāžu, klusinātājiem un stirnāža vecuma noteikšanu. “Šauj garām!” #82 epizode
30. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
28. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
29. maijs, 2020
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Buka ribiņas uz grila ar sviestu un terijaki mērci
27. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Ko saka lapsa?
Speciālreportāža 26. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Izturīga, kvalitatīva un uzticama meža kamera: Dörr SnapShot
25. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai plēsēju ir vairāk un kādu medību suni neizvēlēties. “Šauj garām!” #81 epizode
Ekskluzīvi 23. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Reāli medību apstākļi. Vērojam ar Pulsar
Speciālreportāža 21. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #19. Māris Liopa par ekstrēmismu un fanātismu dabas aizsardzībā
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Aculiecinieks: vilks bija tik tuvu, ka varēja just tā smaku
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību torņiem, to drošu lietošanu un dzirdes aizsardzību. “Šauj garām!” #80 epizode
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Subatē vilks mājas pagalmā saplēš suni. Mājas saimnieki bezspēcīgi
Speciālreportāža 15. jūnijs, 2021

Lasītākie