Pēc Latvijas Mednieku savienības (LMS) iniciatīvas aizvadītā gada nogalē tika parakstīta vienošanās, kas veicinās mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā un stiprināšanā, kā arī jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un Latvijas dabas un ģeogrāfijas iepazīšanā. Dokumentu parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Šis memorands izraisīja diskusiju vilni, kas iekustinājis arī visklusākos ūdeņus. Galvenās bažas rada tas, ka tam visam apakšā ir kāda šaura personu loka finansiālās intereses. Otrs – politiskā kapitāla krāšana.
Daļa sabiedrības uzskata, ka vienošanās ar AM rada sabiedrības polarizāciju. Ja tu neiesaistīsies apmācībā, tu neesi patriots, un šāds viedoklis izskanējis ne vienā viens diskusijā sociālajos tīmekļos. Vēl liela daļa aptaujāto mednieku uztraucas par to, ka viņus ieskaitīs rezervistos. No kara dienesta nevarēšot izvairīties, bet iebrucēju uzvaras gadījumā visus medniekus pēc saraksta sabāzīs ešelonos un aizvedīs uz Sibīriju.
Latviešiem patīk sabiezināt krāsas un, kā parasti, arī šoreiz tie ir tumšie toņi. Ko patiesībā cer sagaidīt no šīs vienošanās mednieki un ko tas nozīmē ierindas medniekam?
Mednieku savienības interneta mājas lapā lms.org.lv tika ievietots pilns vienošanās teksts ar organizācijas vadītāja komentāriem. Darbu un pasākumu plāns tiks izstrādāts katru gadu līdz 15.decembrim. Pēc parakstīšanas tas kļūs par LMS un AM vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.
Vienošanās paredz veicināt mednieku brīvprātīgu iesaistīšanos valsts aizsardzībā – Zemessardzē un rezervistu kontingenta darbībā, izglītot sabiedrību par valsts aizsardzības jautājumiem, par Latvijas dabas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, par medniecību, drošu ieroču apriti un citām saistītām tēmām. Kopīgi darbojoties, mednieku organizācija un AM veidos mācību programmas bērniem un jauniešiem: pasniegs izdzīvošanas mācību, stāstīs par Latvijas dabu, par faunu un, protams, par medībām.
Kā teikts LMS paziņojumā, mērķauditorija pamatā būs tie jaunieši, kuri iesaistījušies Jaunsardzē. Viņi ir fiziski stiprāki, attīstītāki un drosmīgāki par vienaudžiem un nebaidās doties dabā. Šādas kvalitātes ir raksturīgas arī medniekiem. Iespējams, daudzi no jaunsargiem nākotnē varētu pievērsties šai nodarbei. Lai pēc daudziem gadiem neveidotos situācija, kad Latvijā ir ko medīt, bet nav, kas medī. Nepievērst uzmanību mednieku sabiedrības novecošanai ir nepiedodama muļķība, sacīja LMS priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Parakstītā vienošanās paredz katrai no pusēm atteikties no pienākumu pildīšanas, ja tie traucē veikt tiešās funkcijas un uzdevumus.
Diemžēl, pirms parakstīšanas, informācija par LMS plāniem netika izpausta nedz publiskajā telpā, nedz otrai mednieku organizācijai – Latvijas Mednieku asociācijai (LATMA), kura pārstāv mednieku intereses FACE – Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijā.
LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks ir kategoriski pret šādu vienošanos, saskatot tajā gan finansiālas, gan politiskas intereses. Asociācijas vadība par LMS un AM sadarbības plāniem uzzināja no ziņām internetā kā par notikušu faktu. “Iepriekš nekāda informācija netika sniegta ne no LMS, ne no ministrijas un sarunas par gaidāmo vienošanos nav notikušas. Jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi pacelt “karaklausības tēmu” un noskaidrot, ko mednieki darīs militārā konflikta gadījumā. Žurnālisti publiski musināja šo jautājumu laikā, kad sākās karadarbība Ukrainas austrumos,” sacīja H. Barviks.
“Ko valsts vēlēs, to mednieki arī darīs, kas būs paredzēts mobilizācijas plānā, tā mēs arī rīkosimies.” LATMA vadītājs arī norādīja, ka Eiropā mednieku nevalstiskās organizācijas nav saistītas nedz ar politiskajiem, nedz ar militārajiem spēkiem vai institūcijām. Līdz šim LATMA ir veiksmīgi sadarbojusies ar jaunsargiem, tādēļ H. Barviks pauž neizpratni par šādas vienošanās nepieciešamību.
Ziņu portālos un sociālajos tīklos pie rakstiem par LMS un AM parakstīto sadarbības memorandu komentētāji pauž ļoti atšķirīgus viedokļus. Galvenais kas satrauc – iespējamā mednieku sabiedrības polarizācija. Tagad par miera sašūpošanas sviru kļuvis patriotisms – ja kāds neatbalsta LMS iniciatīvu, tad viņš nav šīs valsts patriots, varbūt pat gluži pretēji.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzina, ka, lasot komentētāju izteikumus un paziņojumus presē, rodas iespaids, ka cilvēkiem trūkst izpratnes un vēlēšanās iedziļināties AM un LMS vienošanās būtībā, pašā tekstā un darba plānos. Vēlme piedalīties valsts drošības stiprināšanā ir apsveicama un neko citu šajā memorandā saskatīt nevarot.
Temats, kura kņudina katra mednieka prātu un drosmi, ir iespējamā piespiedu mobilizācija. Ārējie draudi varbūt būs, varbūt nebūs, bet mednieki, kuri ir LMS biedru – mednieku klubu sastāvā – tagad esot riska grupā.
Nevar prognozēt, kādas sekas radīs decembrī parakstītā vienošanās. Komentētāju rakstītais un mutiski paustās domas liek noprast, ka daudziem jābaidās arī par sekām, kas varētu skart cilvēkus gadījumā, ja agresors, lai kurš tas nebūtu, uzvarēs. Kas notiks ar medniekiem, kur būs piedalījušies karadarbībā? Tāpat, ņemot vērā nestabilo situāciju politikā, ministri mainās, un kāds nākamais ierēdnis šo vienošanos lasīs un interpetēs pavisam citādi, nekā sākotnēji tā iecerēta.
Telefonintervijā uz jautājumu par iespējamo mednieku piespiedu mobilizāciju un notikumiem, kas varētu risināties ārējā ienaidnieka iebrukuma gadījumā, ministrs īsi noteica, lai katrs, kuram rodas jautājums par mednieka lomu valsts aizsardzībā ārējās agresijas gadījumā, paņem Latvijas Satversmi un izlasa. Tur, melns uz balta ir rakstīts: ikvienam Latvijas pilsonim ir pienākums aizstāvēt šo valsti. Nav citu variantu. Ir pienākums. Neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir mednieks vai nav.
Mednieks jau ir izgājis apmācību un prot rīkoties ar ieroci. Ja viņš pēc savas brīvprātīgas vēlmes apgūs vēl arī militārās pamatzināšanas, tas dos viņam papildus priekšrocības. AM apzinās, cik daudz ir mednieku un priecājas par to, ka ir izdevies atrast kopsaucēju kādā veidā savstarpēji vienam otram palīdzēt, norādīja R.Bergmanis.
Uz jautājumu par finansiālo atbalstu no AM puses un kopīgiem projektiem, R. Bergmanis atbildēja, ka šobrīd ir noslēgta ģenerālā vienošanās par sadarbību un viens no nākamajiem soļiem ir kopīga AM un LMS darba plāna izstrāde un abpusēja apstiprināšana. Tur būs konkrēti minēts, kādi projekti tiks īstenoti un kādā veidā.
Aizsardzības ministrs pastāstīja, ka jaunajā gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ne tikai medniekiem, būs iespēja brīvprātīgi pieteikties apmācībai, apgūt karavīra zināšanas un kļūt par rezervistu. Katrs, kurš izies apmācību, tiks iekļauts sarakstā. Jau tagad eksistē datu bāze, kurā ir visi rezerves karavīri. Ja tu esi rezerves karavīrs, tu uzņemies papildu atbildību par savas valsts drošību kā jebkurā pasaules valstī, skaidro ministrs. Piemēram, Somijā, kur medniecība ir ļoti attīstīta, cilvēki ļoti aktīvi iesaistoties šādās vienībās.
Vēl viens bieds, ko ne katrs spēj atzīt, ir bailes tikt iesauktam armijā. Lielai daļai mednieku ir gana daudz gadu, lai atcerētos tos laikus, kad 18 gadu vecumā visiem fiziski un garīgi veselajiem vīriešiem bija jāiet armijā.
LMS vadītājs J. Baumanis, gribēdams kliedēt daudzkārt paustās bažas, uzsvēra, ka mednieku iesaistīšanās apmācībā būs brīvprātīga un pats sadarbības modelis būs bez atlīdzības. Līdz šim nav bijis un nav arī paredzēts nekāds finansējums no Aizsardzības ministrijas puses. Mednieku vidū ir daudz Zemessardzes un NBS esošo un bijušo pārstāvju. Viņiem nav nekādu privilēģiju salīdzinājumā ar citiem medniekiem un neviens netiek diskriminēts, ja nav iesaistījies militārajā dienestā.
LMS nelolo cerības, ka mednieki tūkstošiem pieteiksies apmācības programmai, taču, ja piecdesmit, simts vai vairāk cilvēku izteiks vēlēšanos, NBS vai Zemessardze nodrošinās viņiem iespēju apgūt karavīra zināšanas. Faktiski, attiecībā uz militāro apmācību AM piedāvātajās programmās un rezervista statusa iegūšanu, mednieku savienība kalpos tikai par ziņnesi.
Gan LMS, gan AM savas kompetences un iespēju robežās nodrošinās mācību materiālus un treniņu vidi, kopīgi gatavojot izziņas materiālus un mācību programmas par Latvijas dabas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, izdzīvošanas un uzvedības padomiem, par rīcību ārkārtas situācijās, kā arī par medniecību, drošu ieroču apriti un citām saistītām tēmām dažādu vecuma grupu iedzīvotājiem. Lekcijas un treniņi ar NBS vai Zemessardzes instruktoru iesaistīšanos, visticamāk, notiks armijas bāzēs. Šaušanas treniņi, pamatā, būs medību un sporta šautuvēs.
Viens no LMS mērķiem ir sekmēt tālšaušanas sporta attīstību. Zemessardze aktīvi izmanto medību šautuves. Atgriezeniskā saite pagaidām izpaliek. Jau vairākus gadus civilajām personām nav pieejas Ādažu poligona šautuvei, kur iespējami treniņi snaiperiem kilometra distancē un tālāk. Latvijas tālšaušanas sportistiem ir jābrauc uz Lietuvu vai Poliju, lai trenētos vai piedalītos mačos. Parakstot vienošanos par sadarbību ar AM, mednieku savienība cer labot šo situāciju un panākt iespēju rīkot tālšaušanas sacensības Ādažos reizi vai divas gadā.
Sadarbības ideju radīja nepieciešamība pēc šautuves ar tālāku šaušanas distanci un vēlēšanās iesaistīt medību izglītības apritē Jaunsardzi. Tad no Aizsardzības ministrijas ienāca informācija par jauno totālās aizsardzības konceptu, par to, ka būs trešais brīvprātīgās karaklausības līmenis zem Zemessardzes. Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas attiecīgajos likumos. Faktiski, paredzēts, ka izejot noteiktu apmācību, cilvēki iegūst rezervista statusu. Likuma grozījumi notikuši pirms LMS nāca ar iniciatīvu par sadarbību pie aizsardzības ministra. Saņemot šo informāciju, tika iekļauts vienošanās 3.punkts par brīvprātīgo mednieku iesaisti valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Apmācībā un aktivitātēs varēs iesaistīties ikviens interesents no mednieku aprindām, neatkarīgi no tā, kurā organizācijā viņš ir un vai ir vispār, noslēgumā sacīja J. Baumanis, piebilstot, ka viņš būs pirmais, kurš izies jauno rezervistu apmācības kursu.
Latvijas armija un Zemessardze ir balstītas brīvprātības principā. Ir cilvēki, kuri izvēlas profesionālo karjeru militārajās struktūrās vai pilnas slodzes dienestu Zemessardzē. Tai pat laikā ir vesela virkne to personu, kas gribētu kaut ko radīt šajā jomā, bet apzinās, ka darba pienākumu vai ģimenes apstākļu dēļ nevar veltīt tik daudz laika militārām mācībām. Mācības, ko nodrošinās AM dos iespēju Latvijas pilsoņiem īstenot savas patriotiskās jūtas, apgūt karavīra pamatzināšanas un iegūt armijas rezervista statusu. Jau šobrīd ir skaidra AM un LMS sadarbības nākotnes vīzija, taču plašāk par to varēs runāt, kad būšot gatavs darba plāns. Pirmā gada darba plāna izstrāde sāksies jau tuvākajā laikā, bet tikmēr ir identificētas tās jomas, kur mednieku un AM intereses sakrīt, sacīja J. Baumanis.
Jāsecina, ka komunikācijas un savstarpējās cieņas trūkums atkal izraisījis vētru ūdens glāzē un savā ziņā šķeļ mednieku sabiedrību, kurai būtu jābūt vienotai. Brīvprātības princips, kas vairākkārt uzvērts pašā vienošanās tekstā un labums, ko dos daudzveidīgās izglītības programmas, kā arī iespējas cilvēkiem, kuri vēlas aktīvi iesaistīties valsts aizsardzībā, ir atzīstama iniciatīva. Protams, kā sacīja J.Baumanis, viss iecerētais būs pieejams visiem Latvijas medniekiem. Tad kādēļ programmā netiek iesaistītas abas mednieku organizācijas? Kādēļ, runājot par perspektīvām, par attīstību, par mūsu, domājot medniekus un medību saimniecību, nākotni, nav vienotības? Kur ir šķelšanās, tur rodas jautājumi, kas tikai padziļina plaisu. AM un LMS vienošanās daudziem lies aizdomāties par svarīgāko. Visās jomās.
Pilns vienošanās teksts ir pieejams mājas lapā lms.org.lv, sadaļā “Jaunumi”.
