15. decembris, ja tā var teikt, ir kārtējā melnā diena. Šajā dienā Līvānu novadā vilki nokoda vēl vienu medību suni un vēl vienu savainoja. Un tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mēs uzzinām, jo ne visi suņu saimnieki par šādiem gadījumiem ir gatavi pastāstīt… Pārdzīvojums par labākā drauga zaudējumi ir ļoti liels un sāpēs ļoti ilgi, jo suns jau nav tikai palīgs medībās, tas ir ļoti mīlēts un lolots ģimenes loceklis…
Tāda bija arī Rena – pieredzējusi Krievu – Eiropas suņu meitene, kas bija ne tikai lieliski strādājošs medību suns, bet arī mamma tik pat čakliem un strādīgiem suņu bērniem… Pavasarī viņai atkal bija plānots metiens, taču tas nu paliks neizsapņots sapnis, ko meža biezoknī, purva sūnās apraka vilki…
Stāsts ir vienkāršs un līdz asarām skaudrs. Suņa īpašnieks (mednieka vārds žurnālam zināms) atklāj, ka tā bija parasta medību diena, medības ar dzinējiem. Divi suņi devās pa mežacūku pēdām un strādāja. Izgāja ārpus masta un iegāja purvā. Strādājošos suņus nevar tik viegli atsaukt, īpaši, ja tie ir kontaktā ar dzīvnieku, ko izsekojuši. Tuvojās vakars. GPS uztvērējs rādīja, ka suņi sāk atgriezties, taču signāls pazuda. Mednieks devās līdz automašīnai un pievienoja uztvērēju lielākai antenai. Ierīce parādīja, ka suņu puika bija 4,7 kilometru attālumā. Viņu izdevās atrast. Tiesa, kā vēlāk izrādījās, arī viņš bija sakosts un pašlaik ārstējās.
Savukārt Rena joprojām bija purvā… Tuvākā vieta, kur varēja piebraukt, bija 1,8 kilometru attālumā. Mednieks paņēma lieku lukturīti un devās meklēt. Jau tajā mirklī viņu mocīja ļaunas aizdomas, ka noticis kas slikts. Līdz pēdējam viņš cerēja, ka suņa raidītāja siksna vienkārši nomaukusies…
Kad bija līkumots starp akačiem, uztvērējs rādīja, ka suns ir 2 – 3 metru attālumā, taču viņu nekur neredzēja. Tad mednieks pamanīja antenas galu, kas bija redzams sūnās. Tur arī viņa bija… nokosta, ar pārlauztu mugurkaulu un aprakta sūnās vēlākam laikam… Vilki vienkārši bija parūpējušies par barības krājumiem… Ar uzticamo draugu rokās mednieks devās uz mājām…, lai atvadītos uz visiem laikiem. Prātā pazibēja medību ainas, kurās Rena bija vislabākā palīdze, ainas ar kucēniem… Tas viss vairs palika tikai atmiņās… Vēlāk sniegā tajā apkaimē tika pamanītas trīs vilku pēdas…
Cik vēl medību suņiem jāiet bojā, cik desmitiem aitu, teļu jātiek saplosītiem vilku zobos, cik saimniecībām jāpārtrauc nodarboties ar lauksaimniecības nozarēm, kas Latvijā gadsimtiem bijušas tradicionālas, lai atbildīgās amatpersonas saprastu, ka vilku populācija ir nepietiekami novērtēta? Lai beidzot rīkotos un attaptu, ka dzīve nenotiek tikai galvaspilsētas gaišajos kabinetos. Vilku apdraudējums ir reāls un prasa ātru rīcību. Vai tiešām tiek gaidīts pirmais cilvēku upuris – bērns?
Līdz 2024. gada 16. decembrim Valsts meža dienests pārbaudījis informāciju par 87 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši (nogalināti, ievainoti vai pazuduši) 332 mājdzīvnieki. Zemkopības Ministrija aicina ziņot par katru šādu gadījumu, jo šie skaitļi var būt būtiski, lai pārskatītu nomedījamo dzīvnieku apjomu. Pagājušajā gadā kopumā VMD saņēma informāciju par 120 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki.
Vai mednieka pienākums ir visu izmedīt? “Šauj garām!” #262 epizede
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par medījuma gaļu!
