Parasti sivēni dzimst pavasarī, bet mežacūkām sivēni var dzimt arī divas reizes gadā.
Foto: Linda Dombrovska
Ziņa no kaimiņiem – Lietuvas. Dzinēji mastā atklāja tikko dzimušus sivēnus. Nekavējoties tika pieņemts lēmums medības tajā vietā pārtraukt. Mežacūkām sivēni var būt pat divas reizes gadā, ja to pieļauj barības bāze un laika apstākļi. Cūciņa spēju vairoties iegūst tad, kad sasniegusi konkrētu svaru.
Video skaties šeit!
Riests
Pētot mežacūku riestu, vācu mednieki ir novērojuši, ka sinhronizētā riestā atrodas tik daudz un dažādu kuiļu vecuma un spēka ziņā, cik barā ir vairoties gatavu sivēnmāšu, un tas konstatēts dažādos baros riesta laikā. Līdz šim gan pārāk maz uzmanības pievērsts dažādiem bioloģiskiem notikumiem dzīvnieku dzīvē. Sinhronizēts riests garantē, ka vienlaicīgi tiks aplektas visu vecumu un lielumu mežacūciņas, neatstājot nevienu neaplektu, tātad riests nebūs jāatkārto un sivēni dzims vienlaicīgi pavasarī. Interesanti ir arī tas, ka vienu sivēnmāti var aplekt vairāki kuiļi, kas nozīmē to, ka viņas pēcnācējiem būs dažādi tēvi.
Skaita pieaugums
Mežacūku skaita pieaugums ir tiešā veidā saistīts ar ziemas barības bāzi, ar laika apstākļiem sivēnu dzimšanas laikā, bet visvairāk atkarīgs no populācijas struktūras. Mūsu platuma grādos liela nozīme tam, vai tajā gadā ozoliem ir zīles, citās valstīs – arī dižskābaržu augļu ražai. No otras puses, svarīgs ir arī lapu koku daudzums medību platībās, kā arī mazākā mērā – mednieku skaits un aktivitāte. Tieši barības pieejamība lielā mērā ietekmē mežacūku skaita pieaugumu, tādēļ arī, cīnoties ar Āfrikas cūku mēri, liels uzsvars tika likts uz to, lai ierobežotu mežacūku piebarošanu. Lai gan jāsaka, ka šiem ierobežojumiem nav tūlītēja efekta, bet labos un piemērotos laika apstākļos tiem var nebūt pat nekādas ietekmes. Tāpat arī liela nozīme ir lauksaimniecības kultūrām un to pieejamībai – tam ir vistiešākais sakars ar mežacūku skaita pieaugumu. Maigāks klimats ar bagātīgu veģetāciju tieši ietekmē mežacūku skaitu apstākļos, kad nav kāda faktora, kas katastrofāli ietekmē populācijas lielumu. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir to mežacūciņu skaits, kas ir agri sasniegušas dzimumgatavību, un tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no barības bāzes. Normālos apstākļos bioloģiskais skaita pieaugums būs konstanti mainīgs. Ja konkrētajā gadā nav bijusi bagātīga ozolzīļu raža, nākamajā gadā būs ievērojami mazāks sivēnu skaits. Vācu pētnieki ir novērojuši, ka pēc zīļu gada katrai sivēnmātei vidēji ir 4,5 sivēni, bet gadā, kad nav zīļu, – trīs sivēni.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
