Mežacūku populācija ir jāveido
Termins mežacūku selekcija Latvijā diemžēl nav izplatīts, taču kvalitāte ir jāveicina, uzturot kontrolētu un veselīgu sugas populāciju. Tādējādi apkarojot arī ĀCM.
Pēc iespējas jāsaglabā labi attīstītie divus līdz četrus gadus vecie dzīvnieki (īpaši kuiļi). Tāpat jācenšas saglabāt arī vidēja vecuma cūkas, kuras agri atnesas un kurām attīstās spēcīgi sivēni. Populācijas izkopšana jāvirza tā, lai tajā saglabātos pietiekami liels skaits gan vidēja vecuma perspektīvu dzīvnieku, gan arī brieduma vecumu sasniegušu dzīvnieku.
Mazliet par trofejas apstrādi
Lai sagatavotu mežacūkas trofeju – ilkņus, ir nepieciešamas zināšanas. Ja paredzēts vest pie meistara visu galvu, to atliek tikai nodīrāt un līdz vešanai glabāt aukstā ūdenī vai sasaldēt. Ja vedīsiet tikai šņukuru, tas jānozāģē tur, kur sākas dzerokļi, skatoties no dzīvnieka aizmugures. Labāk, lai atvestā daļa ir garāka, nevis nezināšanas dēļ tiek sabojāta trofeja.
Parasti aiz ceturtā dzerokļa beidzas ilkņa ligzda, taču ir dzīvnieki, kam tā beidzas aiz piektā dzerokļa. Uzskata, ka divas trešdaļas ilkņa ir žoklī iekšā, taču trofeju meistara Erlenda Sebra pieredze liecina, ka žoklī var būt paslēptas pat trīs ceturtdaļas ilkņa.
Nekādā gadījumā nedrīkst cirst ar cirvi. Cirtiena brīdī žoklis saņem ārkārtīgi spēcīgu triecienu un salūst arī tas, kas ir žoklī iekšā, – ilknis. Tā ilkņa daļa, kas ir žoklī iekšā, ir trausla.
Ilkņi var plaisāt nepilnīgas apstrādes un nepiemērotu glabāšanas apstākļu dēļ. Ilkņi noteikti saplīsīs, ja tiks glabāti vietā, kur ir sauss gaiss. Piemēram, dzīvoklī virs centrālapkures radiatoriem. Plīst arī neuzpildīti ilkņi – tukšā ilkņa daļa jāpiepilda ar materiālu, kas pēc sacietēšanas nedeformējas un nemaina apjomu, mainoties temperatūrai, ir pietiekami ciets. No ārpuses ilkņi jāpārklāj ar plānu PVA līmes kārtiņu. Izžūstot PVA līme ir caurspīdīga un droši sargā ilkņus no apkārtējās vides ietekmes
Medniekiem pieejamas tabulas un mēri, kas palīdz novērtēt mežacūkas ilkņus dabā. Realitātē gan mežacūkas ilkņu patieso garumu iespējams noteikt vien pēc tam, kad tā ir nomedīta. Šoreiz pieredzē dalās šefpavārs Māris Astičs, kurš ne vien virtuvē izmanto jēdzienu from nose to tail (no deguna līdz astei), bet arī to dara, apstrādājot trofejas. Pats atklāj, ka trofeju apstrādē nebūt nav profesionālis un apguvis to hobija līmenī, vārot vien savas un pareizei arī kādu drauga trofeju. Māra praksē ir sagatavotas trīs pieauguša mežakuiļa un pāris pērno mežacūku trofejas.
Vārīšanas procesā sapratis arī pa kādai niansei:
1. Pirms ķēries pie pirmo ilkņu vārīšanas, izlasījis teju visu iespējamo literatūru. Tādējādi pārliecinoties par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.
2. Pirms vārīšanas gan jāveic nelieli priekšdarbi un nepieciešams nozāģēt mežacūkas šņukuru tur, kur sākas dzerokļi, skatoties no dzīvnieka aizmugures. Labāk, lai nozāģētā daļa ir garāka, nekā nezināšanas dēļ tiek sabojāta trofeja. Jābūt uzmanīgam, ja ir plāns ilkņus pēcāk vērtēt, lai nesanāk tā, ka daļa no ilkņa pamatnes tiek nozāģēta.
3. Labāk zāģēšanu veikt ar rokas zāģi, nevis elektrisko.
4. Nekādā gadījumā nedrīkst cirst ar cirvi.
5. Vārot ilkņus, nedrīkst būt temperatūras šoks. Gaļu liek vārīties verdošā ūdenī, buljonu – aukstā. Līdzīgi būs ar ilkņiem, ja tos izņems no saldētavas un liks vārīties verdošā ūdenī, ilknis viennozīmīgi saplaisās. Ilkņi jāliek vēsā ūdenī, jāuzvāra lēnām.
6. Ilkņus nav ieteicams pārvārīt, tāpēc vārīšanas procesā ik pa laikam jāpārbauda, vai tos jau iespējams izvilkt no žokļa.
7. Jaunai mežacūkai ilkņus izvilkt ir krietni vienkāršāk nekā padzīvojušam kuilim. Tāpēc nereti vecam kuilim tos vieglāk ir izņemt, spiežot uz iekšu, nevis velkot uz āru.
8. Pēc novārīšanas sākas pats atbildīgākais process – pašu ilkņu apstrāde, lai tie nesaplaisātu. Pirmkārt, ilkņus nevajadzētu strauji atdzesēt. Pilnīgi noteikti nevajadzētu pēc novārīšanas ilkņus likt aukstā ūdenī, jo tas sagādā termālo šoku.
9. Pirmos ilkņus pildījis ar industriālo epoksīdu. Taču tie mēdz sakalst, un, veicot pildīšanu medniekmājā, process var arī neizdoties.
10. Izmanto parafīnu! Parafīns arī pēc sacietēšanas ir mīksts materiāls, turklāt pēc sacietēšanas nedeformējas un nemaina savu apjomu, mainoties temperatūrai, ir pietiekami ciets.
11. Jāpiepilda ilkņa tukšā daļa, turklāt parafīns arī samērā ātri sacietē.
12. No ārpuses ilkņi jāpārklāj ar plānu PVA līmes kārtiņu. Izžūstot PVA līme ir caurspīdīga un taču droši sargā ilkņus no apkārtējās vides ietekmes.
Atceries! Ilkņu uzglabāšana siltā un sausā telpā veicinās to plīšanu.
UZZIŅAI!
Iz vēstures: Mežakuiļa vecuma noteikšana pēc apakšējo ilkņu formas
Mežakuiļa vecumu aptuveni iespējams noteikt pēc apakšējo ilkņu formas.
Vecumu nosaka, salīdzinot ilkņa pamatnes (saknes) platumu (a) ar ilkņa galotnes platumu pirms izgriezuma (izdiluma) sākuma (b). Jo vecāks dzīvnieks, jo mazāka abu šo lielumu starpība.
Sākot ar 8–10 gadu vecumu, starpība izlīdzinās. Praktiski mežakuiļa vecumu nosaka pēc apakšžokļa ilkņa formas koeficienta Kf=(a/b).
Mežakuiļa vecuma noteikšana pēc apakšžokļa ilkņu formas koeficienta
(pēc E. Branta, 1965)
Arī cūkām aptuvenu vecumu var noteikt pēc apakšžokļa ilkņu formas. Jaunām cūkām ilkņa platākā vieta ir pamatdaļa, bet vecākām – gandrīz pie izdiluma ieroba. Vecām cūkām ilkņa apakšējais gals sašaurinās (līdz dažiem milimetriem diametrā). Kuiļa apakšžokļa ilknim platākā vieta vienmēr ir apakšējā daļa.
Mežacūkas vecuma noteikšana pēc pēdu nospiedumiem
Mežacūkai priekšējo pirkstu nagu iespiedumu platums (no jūlija līdz septembrim) svārstās šādās robežās: sivēniem – 1,5–2,5 cm, viengadīgiem kuiļiem – 3–3,5 cm, divgadīgiem kuiļiem – 3,5–4,5 cm, trīsgadīgiem kuiļiem – 4,5–5 cm; pieaugušām cūkām – 5–6 cm, veciem kuiļiem – 6,5 cm vai vairāk.
Mežacūku galvaskausa izmēri atkarībā no dzimuma un vecuma
Dažu pārnadžu, piemēram, mežacūku, vecumu ir mēģināts noteikt arī pēc galvaskausa izmēriem.
Mežacūku ilkņu vērtēšana
Mežacūkas ilkņiem vērtējumā iekļauj apakšēju ilkņu garumu un platumu, augšējo ilkņu apkārtmēru un atsevišķus pieskaitījumus par ilkņu formu un krāsu.
Apakšējo ilkņu garums
Mēra no ilkņa pamatnes līdz smailes galam gar tā izliekuma ārējo malu un izsaka centimetros.
Apakšējo ilkņu platums
To mēra ar bīdmēru ilkņu platākajā vietā un izsaka milimetros. Netipiski uzbiezinājumi netiek ņemti vērā.
Augšējo ilkņu apkārtmērs
Nosaka ilkņu visplatākajā vietā un izsaka centimetros. Arī augšējiem ilkņiem netipiski uzbiezinājumi netiek ņemti vērā.
Papildu pieskaitījumi
Tos var piešķirt par ilkņu formu, to izliekumu, ko vērtē ar apaļu, šim nolūkam paredzētu šablonu, uz kura ilkņus liek virsū. Papildu punktus piešķir arī tad, ja ilkņi ir tumšā krāsā. Apakšējiem ilkņiem pieskaitījumus piemēro līdz diviem punktiem, augšējiem – līdz trīs punktiem.
Punktus pieskaita pēc šādas sistēmas:
* Melni brūna, melna krāsa – 0,5 punkti (viens ilknis), 1 punkts (abi ilkņi)
* Ilkņu forma – 0,5 punkti (viens ilknis), 1 punkts (abi ilkņi)
* Ilkņu liekums (gali izliecas uz augšu) – 0,5 punkti (viens ilknis), 1 punkts (abi ilkņi)
Atskaitījumi
Punktu atskaitījumus var piemērot par mākslīgu ilkņu slīpējumu, to savstarpējām platuma, garuma un formas nevienādībām un asimetriju.
Punktus atskaita pēc šādas sistēmas:
* Apakšējo ilkņu slīpējums <4 centimetri – 1,5 punkti (viens ilknis), 3 punkti (abi ilkņi) * Apakšējo ilkņu slīpējums 4,01 līdz 5 centimetri – 0,5 punkti (viens ilknis), 1 punkts (abi ilkņi) * Apakšējo ilkņu platuma, garuma un formas nevienādība – līdz 3 punktiem * Augšējo ilkņu platuma, garuma un formas nevienādība – līdz 3 punktiem * Asimetrija – līdz 1 punktam
Divi vilki dupletā un kā var zināt, kur ies kuilis. Aldis Sāvičs . “Šauj garām!” #244 epizode
Abonē žurnālu Medības!
