Ja nogriezīsies no P15 šosejas Alojas virzienā, izbrauksi cauri šai nelielajai pilsētai, pavisam drīz nonāksi uz Mednieku ielas. Tā ir droša zīme, ka esi uz pareizā ceļa, lai nonāktu Reišmalīšu šautuvē, kur saimnieko Alojas mednieku klubs. Tajā ir iespējams trenēties gan ložu, gan skrošu šaušanā. Par to, kā šautuve radusies, kādas iespējas tā sniedz šāvējiem un kā notiek tās uzturēšana, runājam ar kluba un šautuves vadītāju Aigaru Rumbergu.
Kā šautuve, kas atrodas pilsētas teritorijā, sadzīvo ar vietējiem iedzīvotājiem?
Alojas vēsture un sabiedriskā dzīve ir cieši saistīta ar mednieku kopienu. Savulaik pilsētā esot atradies mednieku bārs, bet 2015. gadā ielai, kas ved uz šautuvi, dots nosaukums – Mednieku iela. Savukārt 2018. gadā klubs iesaistījies pašvaldības projektā Latviešu alfabēts Alojā – Latvijas simtgadei. Tas paredzēja katru alfabēta burtu izvietot citā apkārtnes vietā, lai mudinātu tūristus un vietējos iedzīvotājus šādā radošā veidā izzināt apkārtni. Šautuves teritorijā izvietots Š burts, ko, izmantojot atrastus brieža ragus, izgatavojis kluba biedrs Mārtiņš Jeņčs. Lai arī šautuve būtībā atrodas pilsētas teritorijā, vietējiem iedzīvotājiem tā problēmas nesagādā. Pirmkārt, infrastruktūra veiksmīgi palīdz mazināt trokšņa piesārņojumu. Karabīnes šautuves mājas ārpusē ir izbūvētas divas ar tukšajām čaulītēm pildītas sienas, kas ne vien palīdz absorbēt šāviena troksni, bet arī ļauj utilizēt izlietotās čaulītes. Otrkārt, šautuve šajā vietā atradusies jau vēsturiski, un cilvēki ar tās klātbūtni ir saraduši. Viss sācies ar skrejošās mežacūkas mērķa stendu 35 metros, kam turpat blakus bija arī iespēja trenēties ar mazkalibra ieroci. Jau tad vietējie vīri nākuši klajā ar asprātīgu risinājumu, kā izveidot elektroniskajam mērķim līdzīgu tehnoloģiju. Lai šāvējam katru reizi nebūtu jādodas pie mērķa apskatīt trāpījumu, kāds cits kolēģis, stāvēdams otrā šautuves galā mērķa būdā, varēja uz mežacūkas silueta norādīt trāpījumu, un pie šāvēja iedegās lampiņa, parādot, kurā vietā siluetam ir trāpījusi lode.
Krietni vēlāk – 2008. gadā – par kluba vadītāju kļuva Aigars, tad radusies iecere šautuvi pilnveidot. Sākotnēji bija domāts nojaukt esošo 35 metru sleju un to pagarināt līdz 100 metriem, taču pēc kopējām diskusijām nolemts skrejošās cūkas stendu saglabāt vēsturiskajā vietā. Savukārt 100 metru stends ar skrejošā aļņa mērķi uzcelts blakus. No sacensību viedokļa tas ir ieguvums – tagad abas disciplīnas iespējams organizēt vienlaikus.
Vairāk lasi žurnāla Medības janvāra numurā vai portālā lasi.lv.
Kad naktī, mežā satiec vilku! Cik ļoti jābaidās? Meža ziņas #23
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
