Pēdējo gadu laikā apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir kļuvis par aktuālu problēmu Baltijas jūras ūdeņos, īpaši Latvijas piekrastes daļā, radot izaicinājumus vietējām ekosistēmām.
Šīs nelielās, taču ārkārtīgi adaptīvās zivs dabiskais izplatības areāls atrodas Azovas, Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Ārpus tā šī zivs ir izplatījusies galvenokārt ar kuģu balasta ūdeņiem un pēc tam pakāpeniski izveidojusi atsevišķas populācijas gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā.
Latvijas piekrastē pirmoreiz konstatēta 2004. gadā pie Liepājas, pašlaik tā sastopama gar visu Latvijas piekrasti. Fiksēti arī pirmie gadījumi, kad suga atklāta saldūdeņos, tādēļ tuvākajā nākotnē nav izslēgta apaļā jūrasgrunduļa parādīšanās arī Latvijas saldūdeņos lielo upju lejtecēs. Šī suga ātri izplatījās un kļuva par dominējošu daudzu piekrastes biotopu sastāvdaļu. Apaļais jūrasgrundulis ir ārkārtīgi izturīgs pret dažādiem vides apstākļiem, tostarp labi pielāgojas videi ar augstu piesārņojuma līmeni. Apaļais jūrasgrundulis var būt sastopams gan jūrā, gan saldūdeņos, taču dod priekšroku iesāļūdens ekosistēmām.
Negatīvā ietekme
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde atklāj, kādēļ būtiski ierobežot šīs sugas izplatību: “Apaļais jūrasgrundulis ir agresīva un teritoriāla zivs, kas konkurē ar vietējām Latvijas piekrastes zivs sugām, piemēram, plekstēm un lucīšiem, tādējādi samazinot pieejamo nārsta vietu skaitu un barības bāzes nodrošinājumu. Rezultātā šī suga var apdraudēt piekrastes ūdeņu ekosistēmu un līdzšinējo barības ķēžu funkcionēšanu.”
Apaļais jūrasgrundulis pamatā pārtiek no dažādiem moluskiem, piemēram, ziemeļu ēdamgliemenēm un Baltijas plakangliemenēm. Šīs gliemenes ir nozīmīga Baltijas jūras ekosistēmas sastāvdaļa, nodrošinot ūdens filtrēšanu. Pēdējo gadu laikā gliemeņu biomasa strauji sarūk, jo to atjaunošanās temps Baltijas jūras ekosistēmā nespēj apsteigt pašreizējo gliemeņu patēriņu. Turpinoties šādai tendencei, piekrastes ekosistēmā var pieaugt eitrofikācija un pasliktināties ūdens kvalitāte.
Taču no zivsaimniecības viedokļa apaļā jūrasgrunduļa ietekme ir divējāda. No vienas puses – tas rada konkurenci komerciāli nozīmīgajām zivs sugām, ietekmējot to populācijas. Taču, no otras puses, tas ir kļuvis par svarīgu medījumu plēsīgajām zivju sugām, uzlabojot to nobarotību. Jāpiemin arī, ka apaļais jūrasgrundulis ir kļuvis par iespēju vietējiem zvejniekiem – nozīmīgu piekrastes zvejas objektu. Pašlaik apaļais jūrasgrundulis ir otra visvairāk zvejotā zivs suga aiz reņģes, un tas veido lielu eksporta apjomu uz Ukrainu un Bulgāriju.
Apaļā jūrasgrunduļa pašreizēja populācija ir samērā liela un stabila, tādēļ šo svešzemju sugu no vietējās ekosistēmas vairs nav iespējams pilnībā izskaust. Ilgtermiņā tā kļūs par mūsu vietējās ihtiofaunas neatņemamu sastāvdaļu. Tādēļ, lai uzlabotu izpratni par sugas stāvokli, Latvijas piekrastes ūdeņos tiek veikti dažādi pētījumi un nodrošinātas monitoringa programmas. Jāpiemin, ka kopš 2022. gada institūts BIOR, sadarbojoties ar piekrastes zvejniekiem, LIFE REEF programmas projektā Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uzsāka apjomīgu pētījumu, kas veltīts apaļā jūrasgrunduļa migrācijas kartēšanai Latvijas piekrastes ūdeņos. Divu gadu laikā kopumā 8000 apaļo jūrasgrunduļu tika iezīmēti ar T veida (T-bar) jeb enkurzīmītēm. Turpmākajās zvejas sezonās pastāv iespējamība vēl noķert pāris iezīmētus indivīdus. Šādi ilgtermiņa migrācijas dati ir ļoti vērtīgi. “Ir svarīgi izstrādāt efektīvas pārvaldības stratēģijas, lai mazinātu šīs invazīvās zivs sugas ietekmi uz vietējām ekosistēmām un uzlabotu telpiskās zvejas pārvaldību. Tāpat sabiedrības izglītošana par invazīvām sugām ir būtisks solis, lai palielinātu publisko līdzdalību attiecībā uz invazīvo sugu skaita kontroli,” skaidro Loreta Rozenfelde.
Tādēļ gadījumos, kad zvejniekiem vai makšķerniekiem lomos gadās ar sarkanu zīmīti iezīmēti apaļie jūrasgrunduļi (uzraksts BIOR RIGA un četri skaitļi), lūgums piereģistrēt zīmītes kodu, zvejas ilgumu, noķeršanas vietas GPS koordinātas un datumu. Par noķeršanas gadījumiem aicina ziņot institūta Jūras nodaļai pa tālruni +371 20239304 vai sūtot e-vēstuli ivars.putnis@bior.lv.
Kā atpazīt apaļo jūrasgrunduli?
Vietne www.invazivs.lv skaidro, ka apaļais jūrasgrundulis ir lielākā Latvijā sastopamā jūrasgrunduļu suga – tā garums vidēji sasniedz 15–20 cm. Apaļais jūrasgrundulis ir uz grunts dzīvojoša zivs ar ieapaļu ķermeņa formu un salīdzinoši lielu galvu un uz āru izvirzītām acīm. Viena no sugai raksturīgajām pazīmēm ir tumšs punkts pirmās muguras spuras aizmugurējā daļā. Vēdera spuras ir diskveidā saaugušas kopā, atvieglojot nostiprināšanos pie grunts.
Tēviņiem nārsta laikā raksturīgs ļoti tumšs, gandrīz melns krāsojums, lai gan ir sastopami arī augumā nelieli tēviņi, kuru ārējais izskats un krāsojums atgādina mātītes. Mātītes gan nārsta, gan pēcnārsta laikā saglabā gaiši dzeltenīgu ķermeņa krāsojumu.
Informatīvā kampaņa Nevēlamie ieceļotāji iepazīstina arī ar citām sugām – Ķīnas cimdiņkrabi, Amerikas signālvēzi, rotanu un dzeloņvaigu vēzi. Lai skaidrotu, kā šīs invazīvās sugas atpazīt, kur tās sastopamas un kā par tām ziņot, kopš jūnija vairākās Latvijas pilsētās izvietots informatīvs digitālais stends. Savukārt no jūlija vidus vairākās Latvijas pilsētās – Siguldā, Salacgrīvā, Jelgavā, Liepājā un citur – piestās arī informatīvā instalācija un skaidrojošs stends.
Ko darīt, ja pamana apaļo jūrasgrunduli?
Lai ierobežotu tā izplatību, ir vairākas iespējas. Apaļā jūrasgrunduļa ķeršana, makšķerējot vai specializēti zvejojot, ir visefektīvākā metode šīs sugas populācijas samazināšanai.
Šo zivi var lietot pārtikā, un dažos reģionos apaļais jūrasgrundulis tiek uzskatīts par delikatesi. To var pagatavot dažādos veidos, piemēram, cept, sautēt vai izmantot zupās. Apaļā jūrasgrunduļa gaļa ir gaiša. Tai raksturīga maiga un viegla garša bez specifiskām piegaršām. Tieši šo īpašību dēļ tā ir droša izvēle cilvēkiem, kas jūras velšu pasauli tikko sākuši iepazīt.
Ņemot vērā to, ka šī suga sāk apdzīvot ar jūru saistītos saldūdeņus, būtiski ir ziņojumi par jauniem sugas atrašanas gadījumiem saldūdens ekosistēmās. Novērojumus var iesniegt divos veidos – vietnē www.invazīvs.lv un mobilajā lietotnē Survey123, kurā nepieciešams uzstādīt ziņošanas anketas pirms došanās dabā. Instrukcija darbam ar mobilo lietotni un anketu uzstādīšanai pieejama tīmekļvietnē www.invazivs.lv.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
