Trīs dienas pagāja kā sapnī. Iespaidi, pieredze un secinājumi vēl kārtojas atmiņas plauktiņos, bet jau ir skaidrs, ka gribētos turpināt iesāktās draudzīgās attiecības ar Polijas medniekiem, medīt fazānus savvaļā vēl un vēl, palīdzēt kolēģiem popularizēt medības ar putnusuņiem un mācīties pašām. Bet nu par visu pēc kārtas!
Draugu būšana palīdz
Viss sākās ne Polijā, ne interneta ārēs, bet gan Lietuvā. Pagājušā gada rudenī Lietuvas Karaliskā bajāru savienība, kas apvieno dižciltīgo dzimtu ļaudis un rūpējas par tradīciju saglabāšanu, sadarbībā ar diviem mednieku kolektīviem rīkoja medības, kurās piedalījās arī mūsu žurnāla galvenā redaktore Linda Dombrovska un raksta autore. Piebildīsim, ka šajās medībās tika uzstādīts Lietuvas rekords – 255 stobri un 17 suņu pavadoņi, kas ir līdz šim nebijis skaits.
Šajās medībās palaimējās iepazīties ar Polijas mednieku un plaši pazīstamu veterinārārstu Lešeku Čokailo, ar kuru nepiespiestā atmosfērā runājām par medībām, par sarežģīto situāciju un zaļo spiedienu Polijā, par iespējamajiem risinājumiem un ietekmes svirām. Starp citu apspriedām mūsu valsts medības, tradīcijas, problēmas. Kā jau putnusuņu saimniecēm, mums rūp suņu trenēšanas un izmantošanas iespēja lauka putnu medībās, un par to mēs arī runājām ar poļu kolēģi.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
800 km pēc putniem! Daudz grūtāk, nekā domājāt! Mednieka dienasgrāmata #35
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
