Pieredze

Negribi ķēpāties ar kažokādām? Ir viens labs risinājums – nespied sprūda mēlīti0


Lapsa
Lapsa
Foto: Linda Dombrovska

Medībās gribas iet, nomedīt arī ir vēlme, bet, kad nošauts (šajā gadījumā izvēlēšos tieši šo vārdu) dzīvnieks, tad vairs nezina, ko ar to darīt. Negribas ņemties, ķēpāties, dīrāšanas process nepatīk, to nemāk, tas viss riebjas un ir apgrūtinājums. Protams, ka es nerunāju par alni, briedi vai stirnu. Runa ir par necienītajiem, novārtā pamestajiem medījamiem dzīvniekiem – lapsām, jenotsuņiem, caunām, arī bebriem. Ja vēl bebra gaļu var ēst pats vai atdot četrkājainajiem draugiem, tad ko darīt ar kažokzvēriem? Ne apēst, nelāgi ož, baigā ķēpa ar dīrāšanu! Un ko pēc tam ar tām ādām darīt?
Galvenie argumenti tam, ka kažokādas ir nevērtīgas, ir tāds, ka nevienam tās nevajag, tās neuzpērk, ģērēšana maksā naudu. Ko tālāk darīt, kad izģērēts? Godīgi sakot, tas viss izklausās pēc atrunām! Man personīgi ļoti patīk mazo medījamo kažokzvēru medības viena iemesla dēļ – proti, medījums ir mazs, medības azartiskas, gandarījums liels. Personīgais ētikas princips nosaka – ja dzīvnieks ir nomedīts, tas ir jāizmanto. Ja negribas, nav laika un nav iespēju izmantot, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – nespiest sprūda mēlīti. Var dzīvniekus sabildēt, nofilmēt, papriecāties tāpat, bet šāviens nav jāraida. Jā, ir daudzi mednieki, kuri izvēlas nemedīt lapsas, jenotsuņus un arī bebrus, jo viņiem nav iespēju izmantot ādas, nav vajadzīga bebra gaļa, un tā patiesi ir ētiska mednieka rīcība.

Facebook grupā Hunting in Latvija ievietojām aptauju, lai noskaidrotu, ko tieši mednieki dara ar ādām. Patiesībā rezultāti ļoti nepatīkami pārsteidza. Vairāk nekā puse mednieku atbildēja, ka kažokzvērus pamet mežā, aprok, jo tie nav vajadzīgi. 21% aptaujāto norādīja, ka ādas ģērē, bet tās krājas mājās kaudzē. Niecīga daļa no ādām gatavo segas, vestes, mufes u. c. Viens procents atzinās, ka ādas tirgo, citi glabā sālītas, citi tikai izģērē, vēl daļa atdod citam medniekam. Bija mednieki, kas norādīja, ka kažokzvērus nemedī, citi sūdzējās par to, ka neviens ādas neuzpērk, vēl kādam ģērētāji ādas bija sabojājuši.
Te gan ir jānodala divu veidu kažokzvēri – lapsas, jenotsuņi atsevišķi, bebri atsevišķi. Tas tādēļ, ka lapsa un jenotsuns nav ēdami un nenodara milzu postījumus mežsaimniecībai. Savukārt bebra gaļa ir lietojama, kā arī ir situācijas, kad medību tiesību īpašnieki pieprasa, lai mednieki medī bebrus postījumu vietās, citreiz pat norādot, ka bebraines ir jālikvidē un visi bebri jāiznīcina.
Par aptaujas rezultātiem bija divējādas sajūtas. Mednieku ētikas kodekss nosaka, ka mednieks medī to, ko nepieciešams vai ko pēc tam izmanto, un iespēju robežās izmanto to, ko ir nomedījis. Medīt vairāk, nekā nepieciešams vai to prasa apstākļi, nav ētiski.
Tādēļ attieksme, ka medījumu gluži vienkārši pamet mežā, man šķiet nepieņemama, jo es personīgi izmantoju katra nomedītā dzīvnieka ādu, izņēmums ir kašķainie, kas tiek iznīcināti.

Tādēļ viedokli vaicāju Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes loceklim un medniekam Artūram Surmovičam, kurš aktīvi piedalījās ētikas kodeksa izstrādē.
“Es saprotu, ka medības dažreiz var radīt grūtības un izaicinājumus, bet, ja mednieks nezina, kā izmantot medījumu vai negrib izmanot to, iespējams, ir jāapsver iespēja medību procesu aizvietot ar šautuves apmeklējumu. Uzliec bebra mērķi un šauj, cik uziet, un nav arī pēc tam galvassāpes par medījuma apstrādi un izmantošanu.
Es pats lapsas medīju ļoti maz (tikai slimās) tieši šī iemesla dēļ – nav daudz iespēju apstrādāt trofeju. Par bebru runājot, ja jāmedī postījumu vietās, ir nepieņemami, ja pārtikā izmantojamu bebru aprok vai izmet. Var izmantot bebra ādu, galvaskausu kā trofeju, gaļu. Ja kāds saka, ka nevienam gaļu nevajag, jautājums – cik daudziem tā ir piedāvāta?
Ja pašam medījumu nevajag, var aizvest uz pārstrādes uzņēmumu un izgatavoto produkciju (konservus) ziedot Ukrainas vai Latvijas iedzīvotāju atbalstam. Starp citu, LMS tagad sadarbībā ar Ukrainas nevalstiskām organizācijām sedz konservu izgatavošanas izmaksas. Sataisi konservus vai desas un piedāvā kolēģiem, jo medību produkcija ir labākais medību vēstnesis starp nemedniekiem.
Manuprāt, daudzi neiedomājas, ka lapsas galvaskauss ir vērtējama trofeja. Iespējams, ka ar zelta medaļu novērtētas lapsas galvaskausa trofejas ir mazākam skaitam mednieku nekā zelta staltbriežu buļļa trofejas! Visi grib staltbriežu ragus, bet cik medniekiem ir sagatavota lapsas trofeja?”
Artūrs Surmovičs arī uzsver, ka medniekam būtu apsveicami daļu produkcijas veltīt labdarībai, taču kā jebkas cits arī labdarība ir jāveic saprāta un savu iespēju robežās. “Es pat teiktu, ka medījuma produkcijas realizēšana nav nekas slikts. Ir daudzi cilvēki, kuri labprāt bauda medījumu, bet paši dažādu iemeslu dēļ nevar vai negrib doties medībās, bet tajā pašā laikā nejūtas ērti, par brīvu izmantojot kāda mednieka piedāvāto produkciju. Šādā situācija visi ir ieguvēji – vieni galdā var likt garšīgu medījumu, otri nosedz medījuma iegūšanas vai pārstrādes izmaksas (kas nav mazas). Jāatceras, ka medības nedz sākas, nedz arī beidzas ar šāvienu. Medījuma apstrāde un izmantošana ir loģisks medību procesa turpinājums. Bet, ja no visa aizraujošā medību procesa saista tikai šāviens, iespējams, piemērotāka vieta ir šautuve.
Es saprotu, ka var būt situācijas, kad nav iespēju medījumu apstrādāt, piemēram, lapsu. Ja lapsa nomedīta un tiešām nav ko ar to darīt, šādos izņēmuma gadījumos vēlams nomedīto dzīvnieku aprakt, nevis pamest mežā vai grāvī. Tā tiek veicināta dažādu slimību izplatība, tostarp arī trihineloze mežacūkām.
Ādas ir skaists dizaina elements – mašīnā, mājā, medniekmājā, birojā! Jebkurā gadījumā, ja nezini, ko ar medījumu vēlāk darīt, tas ir jāņem vērā pirms sprūda mēlītes nospiešanas!”

Artūrs Surmovičs
Artūrs Surmovičs

Latvijas Mednieku ētikas kodekss

# Ētiska attieksme pret nomedīto dzīvnieku ietver arī atbilstošu un cieņpilnu medījuma izmantošanu un eksponēšanu tādā veidā, lai tas nebūtu aizskaroši citiem medniekiem un sabiedrības locekļiem.
# Mednieks medī to, ko nepieciešams vai ko pēc tam izmanto, un iespēju robežās izmanto to, ko ir nomedījis. Medīt vairāk, nekā nepieciešams vai to prasa apstākļi, nav ētiski.

Ko iesākt ar kažokādām?

Tādu jautājumu uzdeva kāds no žurnāla lasītājiem. Nomedī, nodīrā, sasāli, nogādā ģērēšanai, samaksā naudu. Ko tālāk? Te jau runa ir par vēlmi kaut ko patiesi darīt, atbildīgi izturēties pret medījumu. Protams, jebkurš šis risinājums vairāk vai mazāk maksā, bet, kā jau iepriekš minēts, ja nav ko darīt ar ādām, nespied sprūda mēlīti! Izņēmums varētu būt kašķainas lapsas un jenotsuņi, arī caunas. Viss patiesībā atkarīgs no izdomas, vēlmes darboties.
Sasālītu ādu pareizos apstākļos, ja nav ielikta saldētavā, ilgāk par sešiem mēnešiem glabāt noteikti nevajadzētu, tad tās būs sabojātas. Labi izģērētas ādas var glabāties ilgi.

Bebrāda
Bebrāda ir ļoti izturīga. Man mājās vecas, slikti izģērētas ādas uz krēsliem un dīvāniem, arī auto sēdekļa stāv jau gadiem. Tās neplīst, nepūkojas. It īpaši patīkami ir uz automašīnas sēdekļa – ziemā silti, vasarā – vēsi. No 21 bebrādas, kas tika krātas trīs gadus, izgatavoju gultas pārsegu. No bebrādas izgatavots kažoks, jaciņas. Daudzi mednieki no bebrādas sašuj siltas vestes medībām ziemā. Godīgi – nekas nav siltāks par kārtīgu kažokādas apģērba gabalu medībām ziemā. No bebrādas var arī izgatavot paklājus kaut vai guļamistabai. Tāpat var sašūt spilvenu. Apkakles, sēdekļi, aproces. Iespēju ir ļoti daudz. Var mēģināt ielikt informāciju sociālajos tīklos un mēģināt ādas pārdot kaut vai par pašizmaksu, lai nebūtu mīnusos, bet, no otras puses, vai iespējams samaksāt par medībprieku un to novērtēt naudas izteiksmē? Ārzemēs ādu ģērēšana un ādas izstrādājumi ir ļoti dārgi, mums tas ir praktiski bez maksas, tā ka var mēģināt tirgot tur jau izģērētas ādas. Ādas var arī kādam dāvināt jubilejā – gluži vienkārši dāvana nebūs jāpērk veikalā.

Izmantošana
Segas, spilveni
Vestes, jakas, mēteļi
Cepures, mufes
Dizaina elements
Dāvana radiem vai draugiem
Izģērētu pārdošana

Lapsāda, jenotsuņa āda, cauna
Šo dzīvnieku ādas nav tik izturīgas kā bebrādas, toties tieši lapsāda un jenotsuņa āda ir ārkārtīgi siltas. Gaides medībās ziemā nekā nav siltāka un labāka par lapsādas vai jenotsuņa ādas kažoku. Tāpat arī ikdienā var valkāt lapsādas kažoku, it īpaši ziemas laikā. Ārzemēs varbūt ir agresīvi zaļie, kas aplej ar krāsu, bet Latvijā tāds kažoks izraisa tikai sajūsmu.
No šīm ādām var izgatavot apkakles, aproces, atslēgu piekariņus. Protams, izgatavošana maksā naudu, bet to visu var notirgot, uzdāvināt, pats lietot. Tas viss ir tāds mazs, jauks elements, kas liecina par to, ka esi mednieks un atbalsti medniecību.
No 28 lapsādām man Lietuvā pašuva fantastisku segu, kas ne tikai eleganti izskatās, bet arī ir ļoti skaista un silta. Lapsādas arī krāju vairākus gadus, līdz bija iespēja tās izmantot. Kaimiņiene nopirka par pašizmaksu padsmit lapsādas, lai pašūtu sev kažoku. No jenotsuņu ādām ir šūdināti spilveni, kas kalpo jau gadiem, ir arī krāsota apkakle, kas ideāli piemērota ziemas teātra sezonai.
Cerēt, ka kāds no malas atnāks un pateiks, ko darīt, nav labais tonis. Vaimanāt par to, ka neviens neuzpērk, – arī ir stāsts no sērijas vissirslikti.lv. Varbūt šeit pat slēpjas kāda biznesa ideja! Ir daudz lietu, ko var darīt ar ādām, tikai vajadzīga apņemšanās un vēlme darboties. Negribi ķēpāties? Ir viens labs risinājums – nespied sprūda mēlīti!

Izmantošana
Segas, spilveni
Vestes, jakas, mēteļi
Cepures, mufes
Dizaina elements
Dāvana radiem vai draugiem
Izģērētu pārdošana

Problēma

Daudzi sūdzas, ka tajās dažās ģērētavās, kas darbojas Latvijā un Lietuvā, bieži ādas tikušas sabojātas, atdotas neīstās, piedevām vēl vienā gadījumā seska vietā atdota caunāda. Ādas esot caurumainas, savēlušās, nekvalitatīvas. Protams, liela nozīme ir tieši pirmapstrādei, cik kvalitatīvi tā veikta, tomēr situāciju neuzlabo ģērētavu bezatbildīga rīcība, kad sajauktas un sabojātas ādas, bet paņemta samērā liela samaksa par pakalpojumu.

Lapsādas sega
Foto: Linda Dombrovska

Medījamie dzīvnieki: ko saka lapsa

Žurnāla Medības pielikums. Selekcija un piebarošana!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Seifu lobijs, tārpainas pīles un mīlestība, kas iet caur vēderu. “Šauj garām!” #181 epizode.
Ekskluzīvi 11 stundas
ME
Medības
Klausies!
Joki un aizkadri #7. Kad nezini, ka Indulis jau filmē…
Ekskluzīvi 1 diena
Sintija Dozberga
Pieredze
Pulsar ražots Latvijā! Daugavpilī tiek attīstītas zaļās tehnoloģijas ierīču ražošanā
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Kur mežā pat elpot nedrīkst? Gita Strode par medībām un dabas aizsardzību. “Šauj garām!” #180 epizode
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Pieredze
Kad lāči pat no signalizācijas nebaidās. Valmieras novads, Brenguļu pagasts
Speciālreportāža 21. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Likums ir, bet neviens nezina, ko tagad darīt. “Šauj garām!” #179 epizode
Ekskluzīvi 17. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Situācija ar alni – kritiska. Haralda Barvika, Jāņa Baumaņa un Artura Surmoviča viedoklis
Ekskluzīvi 12. maijs, 2023
Indulis Burka
Pieredze
Alnis. Interešu sadrusme startp medniekiem un mežsaimniekiem. Vai vajadzīgs aizsardzības plāns?
Ekskluzīvi 10. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Par ložu sijāšanu, sagrozītiem faktiem un gobelēniem. “Šauj garām!” #177 epizode
Ekskluzīvi 3. maijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Kad negaidīti satiec mežacūku baru! Pulsar Merger LRF XP 50 tests
27. aprīlis, 2023
ME
Medības
Virtuve
VIDEO! Recepte. Ķīnas kāposta un brieža gaļas tīteņi
26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kad beigsies čakarāšanās ar mežacūkām? “Šauj garām!” #176 epizode
Ekskluzīvi 26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kā samazināt Latvijas mednieku skaitu trīs reizes? “Šauj garām!” #175 epizode
Ekskluzīvi 19. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Stendu apskats un jaunumi. Izstāde Outdoor Riga 2023
Ekskluzīvi 15. aprīlis, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
VIDEO! Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu. II daļa
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieks vienkāršais – Oskars Lauciņš. “Šauj garām!” #174 epizode
Ekskluzīvi 12. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #5. Ieroča un munīcijas izvēle
Ekskluzīvi 6. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Medības naktī ar pieiešanu. Kāpēc tas nav droši? Reģistrācijas žurnāls. “Šauj garām!” #173 epizode
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Slazds līdz pusei ūdenī un šaušana šaušanas pēc! “Šauj garām!” #172 epizode
Ekskluzīvi 29. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Ekskluzīvi 22. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Sezonas kartes, bebru piebarošana un kad katastrofa nav nekas īpašs. Šauj garām!” #170 epizode
Ekskluzīvi 15. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu
Speciālreportāža 14. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #2. Ieplecošana – trīs pozīcijas
Ekskluzīvi 14. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
“Mednis” ir izdējis trešo olu! Mežacūkām nebūs savilcēju. “Šauj garām!” #169 epizode
Ekskluzīvi 8. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Ja nomedī nepareizi, tad aprok! Dobeles trofeju izstādes secinājumi. “Šauj garām!” ekstra #38
Ekskluzīvi 7. marts, 2023
Sintija Dozberga
Aprīkojums
Bore Snake – rīks medniekiem, kam patīk kopt ieroča stobru
Ekskluzīvi 3. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Šauj garām! dalībniekiem #32. Juris Lazdiņš par dažādām problēmām – ekskluzīva informācija par Medni
Ekskluzīvi 2. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vai policija medniekus padara par pārkāpējiem? “Šauj garām!” #168 epizode
Ekskluzīvi 1. marts, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
Bez uzraudzības atstāti klaiņojoši suņi iedzen jūrā briežu teļu! Aculiecinieka video
25. februāris, 2023

Lasītākie