Joprojām neidentificētā nāvējošā suņu slimība jau skārusi trīspadsmit no astoņpadsmit Norvēģijas administratīvajiem reģioniem. Vairāki desmiti suņu ir saslimuši, 25 miruši, turklāt tiek pieļauts, ka bijuši arī citi gadījumi, par kuriem nav zināms.
Tikmēr atbildīgie dienesti joprojām nezina saslimšanas cēloni. Visiem inficētajiem suņiem novērojama asiņaina caureja un vemšana. Suņu īpašnieki Norvēģijas atbildīgajām iestādēm un veterināriem ziņo, ka slimības attīstība notiek vienas dienas laikā. No rīta suns ir vesels, bet vakarā smagi slims.
Pirmie gadījumi tika konstatēti Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Ir skartas arī citas lielās pilsētas, piemēram, Bergene, Tronheima.
Zviedrijas laikraksti ziņo, ka viens suns ar līdzīgiem simptomiem nogādāts klīnikā Zviedrijā pēc piedalīšanas suņu izstādē Tronheimā, kas arī ir slimības skarto Norvēģijas pilsētu sarakstā.
Suņu īpašnieki visā Eiropā, sevišķi Skandināvijas valstīs, tiek brīdināti atturēties no ceļojumiem uz Norvēģiju ar saviem četrkājainajiem mīluļiem, nepiedalīties medību pārbaudēs, izstādēs un citos kinoloģiskos vai publiskos pasākumos, kur paredzama suņu klātbūtne.
Norvēģijas Pārtikas Drošuma iestāde, sadarbībā ar Norvēģijas Veterinārijas institūtu un Veterinārijas koledžas Mazo dzīvnieku klīniku jau pagājušajā nedēļā sāka saslimšanas cēloņu meklēšanu.
Pirmo trīs mirušo suņu ķermeņu autopsijās pētnieki atraduši divu tipu baktērijas Providencia alcalifaciens un Clostridium perfringens, kas varētu būt pie vainas, taču konkrēts saslimšanas cēlonis nav konstatēts. Veicot sekciju, visiem trīs suņiem konstatēta asiņošana tievajās zarnās, kas izslēdz salmonellas un žurku indes ietekmi. Joprojām turpinās plaša spektra izmeklējumi, kas iekļauj vīrusu, sēnīšu, baktēriju un parazītu infekciju testus.
Norvēģijas Pārtikas drošības iestādes pārstāvis Ole-Hermans Tronerūds preses pārstāvjiem teica: “Pagaidām nav skaidrs, vai runa ir par atsevišķiem gadījumiem vai par epidēmiju.”
Norvēģijas Pārtikas drošības iestāde ir izveidojusi anketu, ko veterinārārsti varēs izmantot, lai iztaujātu īpašniekus un noskaidrotu suņa inficēšanās iespējamos apstākļus un slimības norisi. Pētījumi turpināsies. Tikmēr atbildīgās iestādes aicina suņu īpašniekus atturēties no kontaktiem ar citiem suņiem, dodoties uz klīniku, obligātā kārtā ziņot par vizīti iepriekš, bez vajadzības arī bez suņa neapmeklēt veterinārās ārstniecības iestādes.
Norvēģijas Pārtikas drošības iestāde apstiprina, ka līdzīgi simptomi nav konstatēti citu sugu dzīvniekiem un nav līdz šim nekas neliecina, ka infekcija varētu būt bīstama cilvēkam.
Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) vadītāja Māra Viduža aicina suņu īpašniekus ievērot augstāko piesardzības līmeni. “Tā kā ierosinātājs nav zināms, ir jāpieņem, ka tas ir ārējā vidē un ir ļoti noturīgs arī ārpus suņa ķermeņa, proti, ka tā pārnešanai pietiek ar netiešu saskari, un dzīvniekus var inficēt, atnesot nejauši slimību pat ar apaviem un drēbēm. Ja sunim novēro vemšanu un caureju, bez kavēšanās jādodas pie sava veterinārārsta.”
LVB ieteiktie biodrošības pasākumu ir līdzīgi tiem, kas jāievēro cūku audzētājiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri, proti, ir jāveido dezinfekcijas barjera, paklājus piesūcinot ar plaša spektra dezinfekcijas līdzekļiem, ko var iegādāties veterinārajās aptiekās un klīnikās. Un, protams, suņu īpašnieki Latvijā ir aicināti neapmeklēt Norvēģiju kopā ar savu suni, kamēr slimības cēlonis nav noskaidrots.
