Jau ziņojām, ka 23. janvārī noslēgusies 2021./2022. gada vilku medību sezona, kurā nomedīti noteiktie 280 īpatņi. Pērn šis pats Valsts meža dienesta noteiktais nomedīšanas limits (280 vilki) izpildīts dienu agrāk – 22. janvārī. Tas ir viens no rādītājiem, kas liecina, ka šo lielo plēsēju populācija ir ar pieaugošu tendenci. To raidījumā TV3 Ziņas atzīst arī Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Pieaug postījumi lopkopjiem
Sarunā ar ziņu raidījuma reportieri Rūdolfu Krieviņu zemnieku saimniecības Silvas vadītāja un Latvijas Aitu audzētāju asociācijas eksperte Dina Avotiņa stāsta, ka ir pieaudzis arī vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Valsts meža dienesta statistika rāda, ka pagājušajā gadā fiksēti 50 vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem, kuros nogalināti vairāk nekā 140 dzīvnieki – aitas, liellopi, staltbrieži un suņi. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve lēš, ka patiesā aina varētu atšķirties un uzbrukumu varētu daudz vairāk, taču daudzi saimnieki dažādu iemeslu dēļ par tiem nav ziņojuši.
Kā vēsta TV3 Ziņas, pēdējo 20 gadu laikā vilku skaits Latvijā ir pieaudzis gandrīz divas reizes, tādēļ Valsts meža dienests pieļauj iespēju nākamajā sezonā nedaudz palielināt nomedījamo dzīvnieku daudzumu. Mežzinātnes institūta Silava pētnieks Jānis Ozoliņš stāsta, ka varētu tikt izskatīts jautājums nomedīšanas apjomu palielināt līdz 300 īpatņiem, tomēr pastāv bažas, ka arī šāds lēmums uzbrukumu problēmu visticamāk neatrisinās un lopkopjiem turpmāk būs jāmeklē arī citas alternatīvas, kā pasargāt savus mājlopus no lielo plēsēju uzbrukumiem.
Tiesa gan situācija nav daudzsološa, jo, kā stāsta aitkopji, šīs alternatīvas ir dārgas, mazefektīvas un nenes cerētos rezultātus.
Kā rīkoties, ja konstatē nokostu mājdzīvnieku?
Valsts meža dienests aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus, kā arī, ja noticis uzbrukums, par to ziņot VMD attiecīgā rajona virsmežniecībai. Par uzbrukumu jāziņo pēc iespējas ātrāk, lai speciālists var operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei. Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai. Konstatējot noplēstu dzīvnieku, to noteikti ir jānofotografē. Īpašu uzmanību jāpievērš tam, lai informācijā par fotogrāfiju (foto faila rekvizītos) fiksētos notikuma vietas GPS koordinātes. Šim nolūkam pirms foto uzņemšanas jāaktivizē ierīces GPS atrašanās vietas atzīmēšanas funkciju, un nedaudz jānogaida, citādi GPS koordinātes var nefiksēties vai arī fiksēties ar lielu novirzi.
Uzņemot foto ar viedtālruni, lai precīzāk noteiktu atrašanās vietu, vēlams aktivizēt arī mobilo datu pieeju. Android viedtelefonos fotografēšanai ir ērti izmantojama lietotne NoteCam, kas vizuāli uzrāda fotografēšanas vietas koordinātes telefona ekrānā.
Fotogrāfijas, nemainot failu izmērus un oriģinālos nosaukumus, jāsūta uz VMD e-pasta adresi vilki@vmd.gov. Ja GPS koordinātes foto faila rekvizītos fiksēt tomēr neizdodas, tās var pievienot e-pasta vēstulē arī citādā veidā. Tāpat VMD lūdz nepārsūtīt fotogrāfijas caur lietotni WhatsApp, jo šādi zūd faila rekvizītos esošās koordinātes. Šie iesniegtie dati tiks izmantota lielo plēsēju populāciju stāvokļa novērtēšanai.
Avots: TV3 Ziņas
Vilki, lūši, lāči māju tuvumā. Tā jau ir norma!
Medības + pielikumi!
