Rīgā 28.februārī, AS “Latvijas valsts meži” telpās notika konference “Medības 2020”, kuras centrālais temats – “Medības. Drošība. Sabiedrība. Valsts”.
Konferences ietvaros Valsts meža dienesta, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, kā arī mednieku organizāciju pārstāvji diskutēja par drošības jautājumiem medībās un ārpus tām.
Konference kļuvusi pat lielisku tradīciju un tā ir iespēja tikties medniekiem, lai spriestu par medniekiem un visai sabiedrībai aktuālām lietām.
Kā atzina viens no konferences organizatoriem, Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis, jurists un mednieks Artūrs Surmovičs, drošības nozīmi medībās nav iespējams pārvērtēt, tāpat kā sabiedrības drošību, kuras veidošanā aktīvi iesaistās arī mednieki visdažādākajās jomās.
“Domājam, ko darām, lai būtu drošībā paši, tuvinieki, klubs un, protams, valsts. Šajā jomā nav lielu vai mazu darbu, katram ir iespēja iesaistīties gan ar domām, gan darbiem,” tā Artūrs Surmovičs.
Par drošību medībās stāstīja Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Viņš uzsvēra, ka biežākie cēloņi nelaimes gadījumiem medībās ir šaušana pa mednieku līniju, šaušana uz neskaidri redzamu mērķi, šaujamieroča neizlādēšana pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas vai pirms nokāpšanas no medību torņa, patvaļīga atrašanās vietas mainīšana, neuzmanīga rīkošanās ar pielādētu šaujamieroci. 2019. gadā konstatēti 38 drošības prasību pārkāpumi un divi nelaimes gadījumi.
“Jēdziens “drošība” attiecībā uz medniekiem un medībām kā tādām jāskata daudz plašāk. Valsts meža dienests vairāk pievēršas drošībai tieši medībās. Sava loma medniekam ir arī sabiedrības drošībā, valsts aizsardzībā. Kas attiecas uz drošībām medībās, noteikumus nepieciešams ik pa laikam pārlasīt. Medībās nevajadzētu eksperimentēt, kā to dažkārt atļaujamies ceļu satiksmē un par pārkāpumu atminamies tikai tad, kad mūs apturējis inspektors. Tad mums nebūs par ko diskutēt no negatīvās statistikas viedokļa,” tā Valters Lūsis.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas inspektors Iļja Buglovs savukārt atgādināja, kāda ir pareiza rīcība pēc medībās notikuša nelaimes gadījuma, kā jāsaglabā pierādījumi un jāsadarbojas ar izmeklētājiem.
Par iespēju medniekiem iesaistīties vispārējā valsts aizsardzībā stāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, kurš arī pateicās medniekiem par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību.
“Ir ļoti svarīgi, lai mēs kopīgi meklētu atbildi uz jautājumu, kā sadarboties. Mums ir svarīga izlūkinformācija, ko var sniegt mednieki, lai cilvēki būtu gatavi pretoties un nesadarboties ar ienaidnieku. Mums ir svarīgi pirmajiem uzzināt, kas notiek pie valsts robežām un valsts iekšienē, tāpēc vēl jo vairāk svarīgs ir ikdienas kontakts un lai mēs viens ar otru sarunājamies,” teica Mārtiņš Staķis.
Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs ir gandarīts, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē Nacionālās drošības likumā ir iekļauta norma, ka militāra apdraudējuma gadījumā jebkuram sabiedrības loceklim, pilsonim, ir jāizrāda pretošanās, nesadarbošanās ar pretinieku, tajā skaitā ar bruņotu pretošanos. Šādas normas iepriekš nekad nav bijis. Šobrīd ir atvērta diskusija par to, kādā veidā mēs katrs esam atbildīgs par kopējo valsts drošību.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs konferencē uzsvēra veiksmīgo sadarbību starp mednieku organizācijām un iekšlietu dienestiem, kopīgiem spēkiem pārvarot tādas civilās krīzes kā mežu ugunsgrēki un pazudušo cilvēku meklēšana.
Dmitrijs Trofimovs pateicās Latvijas Mednieku asociācijai un Latvijas Mednieku savienībai par aktīvo iesaistīšanos jaunā ieroču aprites regulējuma izstrādē.
Valsts sekretārs aicināja turpināt sadarbības attīstīšanu un apzināt tos mednieku asociāciju biedrus, kuri arī turpmāk būtu gatavi sniegt savu atbalstu civilajās krīzēs.
Žurnāla “Medības” galvenā redaktore un Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle Linda Dombrovska savukārt stāstīja par Eiropas un pasaules aktualitātēm medību jomā un kā notikumi tālu aiz valsts robežām spēj ietekmēt mednieku ikdienu Latvijā.
Viens no tuvākajiem izaicinājumiem – svina munīcijas izmantošanas ierobežojumi, kas, visticamāk, kļūs aktuāli jau tuvāko gadu laikā.
Tāpat uztrauc izskanējušie aicinājumi aizliegt medību trofeju eksportu un importu šķietamas dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vārdā, lai gan tieši mednieki ir tie, kuri ar savu darbu un finansu līdzekļiem sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, daudzu sugu pastāvēšana, piemēram, Āfrikā, nemaz nebūtu iespējama, ja nebūtu mednieku ieguldījuma, tikai dabas “aizstāvji” to nevēlas atzīt.
Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis, jurists Artūrs Surmovičs bija iedziļinājies jautājumos, kas skar mednieku klubu, kā biedrību drošību un ar kādām metodēm atsevišķas personas cenšas pārņemt klubu vadību, lai darbotos savtīgās, nevis kluba interesēs.
Šādas rīcības iemesli ir “iekārojamas” medību platības (vai vispār platības), iekšējie konflikti, dokumentācijas neesamība, neatbilstība, biedrības pārvalde totalitārisma vai autoritārisma stilā, necaurspīdīga aktīvu izmantošana, biedrības biedru interešu ignorēšana, zemes un meža īpašnieku interešu ignorēšana, “nācijas tēva” problēma – nemainīgs kluba vadītājs/valde, nevienlīdzīga attieksme.
Vairāk par konferenci – pievienotajā videomateriālā
