Kuilis
Mežakuiļi savu dzīvi pavada vienatnē, atšķirti no savas mātes bara. Tiem var būt arī jaunāki adjutanti, kas kuilim seko, nereti veidojot pavisam nelielus bariņus, ja blīvums ir pietiekami liels. Ar baru kuilis lielākoties satiekas tikai riesta laikā. Novērojumi ir dažādi. Ir vietas, kur kuiļus kopā ar baru nemana nekad, bet ir arī situācijas, kad kuilis vasarā barosies kopā ar baru pat tad, ja neviena no sivēnmātēm nemeklējas. Trešajā dzīves gada, kad kuilis ir sasniedzis konkrētu ķermeņa masu, bara cūkas centīsies kuilēnu no bara padzīt. Ārpus riesta laika kopā var savākties arī spēcīgi kuiļi, veidojot nelielu bariņu, lai gan vairāk par trim kuiļiem vienā bariņā reti kad novērots. Tomēr biežāk novēro spēcīgu kuili, kurš turas kopā ar jaunāku pavadoni. Parasti uz lauka vai pie barotavas pirmais ārā nāks jaunais, tikai tad tam sekos vecākais. Riestā, jo spēcīgāks kuilis, jo augstāks ir tā rangs un tas spēj pakļaut citas cūkas. Tomēr ir arī tā, ka, jo vecāks kuilis, jo grūtāk ir noteikt tā vecumu. Kad augumā mazāks kuilis uzveic lielāku, novērojumi liecina, ka uzvarētājs parasti ir vecāks. Ir arī tā, ka jaunākie vecam kuilim neuzbruks, iespējams, tādēļ, ka tas tiem nav konkurents, bet varbūt arī cieņas dēļ.
Kad kuilim jaunā paaudze traucē dzīvot! Reolink kameras tests
Riests
Pētot mežacūku riestu, vācu mednieki ir novērojuši, ka sinhronizētā riestā atrodas tik daudz un dažādu kuiļu vecuma un spēka ziņā, cik barā ir vairoties gatavu sivēnmāšu, un tas konstatēts dažādos baros riesta laikā. Līdz šim gan pārāk maz uzmanības pievērsts dažādiem bioloģiskiem notikumiem dzīvnieku dzīvē. Sinhronizēts riests garantē, ka vienlaicīgi tiks aplektas visu vecumu un lielumu mežacūciņas, neatstājot nevienu neaplektu, tātad riests nebūs jāatkārto un sivēni dzims vienlaicīgi pavasarī. Interesanti ir arī tas, ka vienu sivēnmāti var aplekt vairāki kuiļi, kas nozīmē to, ka viņas pēcnācējiem būs dažādi tēvi.
Skaita pieaugums
Mežacūku skaita pieaugums ir tiešā veidā saistīts ar ziemas barības bāzi, ar laika apstākļiem sivēnu dzimšanas laikā, bet visvairāk atkarīgs no populācijas struktūras. Mūsu platuma grādos liela nozīme tam, vai tajā gadā ozoliem ir zīles, citās valstīs – arī dižskābaržu augļu ražai. No otras puses, svarīgs ir arī lapu koku daudzums medību platībās, kā arī mazākā mērā – mednieku skaits un aktivitāte. Tieši barības pieejamība lielā mērā ietekmē mežacūku skaita pieaugumu, tādēļ arī, cīnoties ar Āfrikas cūku mēri, liels uzsvars tika likts uz to, lai ierobežotu mežacūku piebarošanu. Lai gan jāsaka, ka šiem ierobežojumiem nav tūlītēja efekta, bet labos un piemērotos laika apstākļos tiem var nebūt pat nekādas ietekmes. Tāpat arī liela nozīme ir lauksaimniecības kultūrām un to pieejamībai – tam ir vistiešākais sakars ar mežacūku skaita pieaugumu. Maigāks klimats ar bagātīgu veģetāciju tieši ietekmē mežacūku skaitu apstākļos, kad nav kāda faktora, kas katastrofāli ietekmē populācijas lielumu. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir to mežacūciņu skaits, kas ir agri sasniegušas dzimumgatavību, un tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no barības bāzes. Normālos apstākļos bioloģiskais skaita pieaugums būs konstanti mainīgs. Ja konkrētajā gadā nav bijusi bagātīga ozolzīļu raža, nākamajā gadā būs ievērojami mazāks sivēnu skaits. Vācu pētnieki ir novērojuši, ka pēc zīļu gada katrai sivēnmātei vidēji ir 4,5 sivēni, bet gadā, kad nav zīļu, – trīs sivēni.
Praktisks padoms. Trīs pazīmes, kā atšķirt sivēnmāti no kuiļa vai pērnā
Par aļņu un citu medījamo dzīvnieku apstrādi lasi pielikumā “Medījumu gaļa”
Par vecuma noteikšanu pēc zobiem, ieroču atņemšanu nelojāliem pilsoņiem. “Šauj garām!” #130 epizode
