Atkal klāt ir maijs un atkal sākas stirnu mazuļu “glābšanas laiks”. Dzīvnieku patversmē Mežavairogi ir nogādāts šogad pirmais stirnēns. No pļavas, kur tas mierīgi gulējis, to aiznesa kāds cilvēks.
“Mums ir zināms viss šis absurdais stāsts. Kāds vīrietis gājis pa ielu un rokās nesis pavisam maziņu stirnēnu. Piegājis pie divām meitenēm, kas nākušas pretī un vaicājis, vai viņas negrib stirniņu, iedevis mazuli un aizgājis projām. Pēc tam kaut kāda sieviete mums pazvanīja un teica, ka vedot šo stirniņu pie mums un pastāstīja par bezjēdzīgo vīrieša rīcību,” sacīja patversmes vadītāja Danuta Priede.
Pēc Danutas Priedes teiktā, šādā situācijā būtu jāsauc policija. Kārtībsargi aprunātos ar lieciniekiem, sameklētu cilvēku, kas stirnu atnesis un noskaidrotu, kur viņš to paņēmis. Vissaprātīgākais būtu dzīvnieku nogādāt vietā, kur māte to varēs atrast. Starp citu, tas, ka dzīvnieks vai putns nepieņems atpakaļ savu mazuli, ja sajutīs cilvēka smaržu, nav patiess. Par to lasiet rakstā Stirna nepieņems mazuli, ja tam pieskāries cilvēks. Mīts vai realitāte?
Šī gada pirmo stirnēnu, kas nonāca Mežavairogos, no dabas paņēma kaut kur netālu no Kleistiem, Imantā. “Gadu no gada mēs mēģinām paskaidrot, ka nevajag aiztikt meža dzīvnieku mazuļus. Nevajag tos paijāt, ņemt rokās, mēģināt pabarot un viennozīmīgi, nevajag tos vest projām no vietas, kur tos atstājusi māte! Man rodas iespaids, ka COVID ierobežojumi ietekmējuši cilvēku domāšanas spējas,” ar nožēlu sacīja Danuta Priede.
Jāpiebilst, ka ik gadu uz šo konkrēto patversmi ved vidēji desmit sirnēnus un vēl vairāk lapsēnu. Un ar šādām “pseidoglābēju” aktivitātēm saskaras gandrīz visas dzīvnieku patversmes Latvijā. Jau daudzkārt ir rakstīts un ik gadu mazuļu dzimšanas periodā mediji nenogurstot atkārto, ka dzīvniekiem ir savi dabiskie aizsardzības mehānismi. Stinru mātītes un zaķenes atstāj savus mazuļus uz laika vienus pašus. Tie guļ nekustīgi zālē, paļaujoties uz maskējošo nokrāsu un to, ka tiem pašiem nav nekādas smaržas. Plēsējs tos nevar saost! Māte – zaķene vai stirna regulāri pabaro, tad atkal iet prom, lai ar savu dabisko smaržu nepievilinātu plēsēju un neparādītu, kur mazulis paslēpts. Ja stirnēns zālē guļ viens, tad nenozīmē, ka tas ir pamests un to nedrīkst aiztikt!
Video. Stirnēns mežā nav jāglābj! No meža aiznesto dzīvnieku mazuļu liktenis vienmēr beidzas traģiski!
Pēc speciālistu teiktā, labākais, ko cilvēks var darīt, atrodot stirnas, zaķa, brieža vai aļņa mazuli, ir klusiņām iet prom, lai neradītu stresu jaundzimušajam. Pēc pāris slēpnī pavadītajām nedēļām stirnas mazulis būs paaudzies un gatavs sekot mātei visās tās gaitās. Tas pats attiecas arī uz lapsēniem. Ja tie migā ir vieni paši, tas nozīmē, ka māte ir devusies medībās, nevis pametusi tos nomiršanai!
Neaiztieciet savvaļas dzīvnieku mazuļus!
Uz Mežavairogiem atvestais stirnēns ir aptuveni divas nedēļas vecs. Tas jau spēj pats grauzt lapiņas un zāli. Pamīšus to baro ar piena maisījumu.
“Mēs maksimāli izvairāmies no kontakta ar dzīvnieciņu, lai tas nepierastu pie cilvēka. Tas, ka tas jau pats var ēst zaļumus, liecina, ka tas nav jaundzimis stirnēns. Tas varētu būt aptuveni divas nedēļas vecs. Līdz ar to dzīvnieka izredzes izdzīvot ir diezgan lielas. Ja viss noritēs veiksmīgi, stirnas mazulis tiks atlaists atpakaļ dabā. Zālēdāju palaišana savvaļā norit daudz vieglāk un sekmīgāk, nekā tas ir ar plēsējiem. Viņu barošanās veida un plašās barības izvēles dēļ. Mēs ļoti ceram, ka šis stirnēns atgriezīsies dabā sveiks un vesels un, ka šogad tas būs vienīgais “izglābtais” stirnu kazas bērns,” sacīja Danuta Priede.
Video. Reportāža. Glābjot kazlēnu, to nogalina
