Pieredze

Stirna nepieņems mazuli, ja tam pieskāries cilvēks. Mīts vai realitāte?0

Kazlēna aizsardzības mehānisms ir gulēt klusi un nekustīgi. Tam nav savas smaržas un plēsējs to nevar atrast, izmantojot ožu.

Stirnām kazlēni atskrien maija beigās, jūnijā un jūlijā. Tieši tajā laikā, kad Latvijā tiek pļauts siens. Iepriekš publicētie materiāli par pļaujas laika draudiem nevarīgajiem stirnu mazuļiem izraisīja sīvu pretspēku un sašutumu no lauksaimnieku puses. Sak, mēs pļaujam no malas pa apli un visiem dzīvnieciņiem ir iespēja aizbēgt un izglābties.

Ar to nepietiek. Stirnēni pirmajās dienās nekur neskrien. Viņu aizsardzības mehānisms paredz pavisam diskrētu uzvedību – gulēt nekustīgi un gaidīt, kad kaza atnāks un pabaros, lai tūdaļ atkal aizskrietu prom. No plēsējiem tos pasargā arī pilnīgs jebkādas smaržas trūkums. Lapsa vai cits gaļēdājs var atrast stirnas kazlēnu, tikai netīšām tam virsū uzkāpjot. Pavisam cita runa ir cilvēku modernie darba instrumenti. Vecajos laikos, pļaujot ar zirga vilkto pļaujmašīnu vai izkapti, stirnas varēja pamanīt laikus un cilvēki piedevām piedomāja pie tā, lai nesagādātu ciešanas tām, toties tagad, straujās lauksaimniecības laikmetā, kad pļauj-mašīnu platums var sasniegt desmit un vairāk metru, stirnas cieš bieži. Stirnēnam nav izredžu, ja vien cilvēks nepacentīsies ieraudzīt zālē paslēpto raibo, bet ļoti mazo ķermenīti un nepaslinkos apturēt tehniku, izkāpt un aiznest stirniņu līdz lauka malai, kur tā būs pasargāta krūmu paēnā.

Video! Reportāža. Glābjot stirnēnu, to nogalina

Lauksaimnieks no Kurzemes Jānis Korpfs šogad ir izglābis no bojāejas siena laukā trīs stirnu kazlēnus. Katru laikus ieraudzījis, izkāpis no pļaujmašīnas kabīnes un pārnesis uz lauka malu. Viņš skaidro, ka nav gribējis atstāt kazlēnu klajā, nopļautā laukā, jo tur viņu nobeigtu un apēstu stārķi. Šādi novērojumi nav retums, un gan lauksaimniekiem, gan medniekiem ir zināms, ka stārķis ir briesmīgs plēsējs. Jūnija vidū sociālā megatīkla Facebook ārēs viņš ievietoja aizkustinošās mazās radības fotogrāfijas. Attēli tapuši, turot stirnēnu rokās. Tūdaļ sekoja komentāri un ieteikumi neķerties dzīvnieciņam klāt ar plikām rokām, jo tagad tas ir nolemts bojāejai – māte sajutīs cilvēka smārdu un pametīs kazlēnu. Mamma gandrīz katram no mums bērnībā mācīja un gudrie veči sacīja, ka nedrīkst putnēnus un dzīvnieku mazuļus ar rokām aiztikt, jo vecāki pārstās par tiem rūpēties. Tāpat saka arī par stirnu mazuļiem. Vai tā ir patiesība vai mīts?

Žurnāliste Robina Boida Scientific American mājaslapā publicētajā rakstā “Putni (un citas būtnes) pamet savus mazuļus pat viegla cilvēka pieskāriena dēļ. Fakts vai izdomājums?” uzbur diezgan klasisku ainu. Vasara. Putna ligzda zemu koka zaros, un bērns, kurš ieraudzījis tikko izšķīlušos putnēnu un vēlas tam pieskarties. Vecāku stingrais Neaiztiec to putnu! attur no tālākās rīcības. Tautā tiek uzskatīts, ka pat visvieglākais cilvēka rokas pieskāriens liks putnu vecākiem pamest olas ligzdā vai atteikties no putnēnu tālākas audzināšanas. Amerikas Ornitologu savienības prezidents Frenks B. Gills skaidro, ka putni nemaz tik viegli nepamet savus mazuļus. Turklāt putniem ir samērā vāji attīstīti ožas centri smadzenēs un diez vai viņi var noteikt cilvēka smaržas paliekas pēc viegla pieskāriena.

Video! Stirnēns mežā nav jāglābj! No meža aiznesto dzīvnieku mazuļu liktenis bieži beidzas traģiski!

Loģiski, ka šis mīts cilvēku apziņā tiek attiecināts arī uz dzīvnieku mazuļiem. Taču dzīvnieki izjūt saikni ar saviem pēcnācējiem un nepamet tos tik viegli, kā izriet no šī mīta, skaidro dzīvnieku aizsardzības organizācijas Humane Society of the United States savvaļas dzīvnieku glābšanas programmas direktore Laura Saimona. Dzīvnieki un putni pieņem savu mazuli atpakaļ, pat ja tas ir pabijis cilvēka rokās. Protams, ir ieteicams pēc iespējas izvairīties no šādiem kontaktiem, bet, ja tas nav iespējams, no pieskaršanās dzīvniekam nav jābaidās. Labāk ir droši to satvert un pārvietot, nekā riskēt savainot vai nomest zemē mazuli, kuru ir paredzēts glābt. Latvijas mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš norāda, ka šinī jautājumā nevar nedz pilnībā piekrist šim mītam, nedz atmest to. Pirmkārt, dzīvnieku mazuļus bez vajadzības aiztikt vienkārši nevajag. Nedrīkst mīņāties apkārt un mēģināt samīļot vai pabarot stirnu vai citu dzīvnieku pēcnācējus. Tas noteikti kaitēs viņu veselībai un var pat apdraudēt dzīvību. Lai arī mīts, ka cilvēka pieskāriens liks vecākiem atteikties no pēcnācēju audzināšanas, ir izdomājums, to vajadzētu uzturēt, uzsver J. Ozoliņš.

Saistītie raksti

Zīdītājiem oža ir attīstīta labāk nekā putniem, un tie sajūt visai smalkas smaržas nianses. Turklāt katram cilvēkam ir savs ādas aromāts un raksturīgā svīšanas intensitāte. Un tomēr stirnas pieņem savus kazlēnus arī tad, ja cilvēks tiem ir pieskāries. Tikai jaunas un nepieredzējušas kazas, kurām ir pirmais vai otrais kazlēns, varētu uztvert cilvēka smaržas paliekas uz kazlēna ādas kā pietiekami nopietnu draudu pazīmi, lai pamestu kazlēnu. Taču tā notiek ļoti reti. J. Korpfs dalījās savos novērojumos. Pēc tam kad viņš bija pārnesis kazlēnu no zāles, kur tas bija paslēpts, uz laukmali, kaza esot atnākusi un aizvedusi kazlēnu sev līdzi. Katram stirnu mazulim ir sava unikāla balss, kuru kaza atpazīst. Ar smalkiem un salīdzinoši klusiem pīkstieniem viņš sauc mammu, un tā atrod mazuli, pat ja tas vairs neatrodas vietā, kur viņa to paslēpusi. Gadījumā ja nav iespējams izvairīties no pieskaršanās dzīvnieka mazulim, droši var ņemt viņu rokas vai, ja tas ir pietiekami apvēlies un stiprs, mēģināt to pavirzīt prom no lauka neaiztiekot. Uz jautājumu, vai ir nepieciešams savākt zāli un mēģināt ietīt tajā stirnēnu, lai izvairītos no pieskaršanās, J. Ozoliņš atbildēja, ka tas nav nepieciešams.

Līgatnes dabas taku zootehniķe Velga Vītola skaidro, ka labāk ir ievīstīt stirnas kazlēnu kādā auduma gabalā, bet tas nav kritiski svarīgi. Galvenais ir nebāzt viņu sasvīdušā azotē, nebučot un nebužināt, nesmidzināt ar pretodu līdzekļiem, vārdu sakot, censties atstāt pēc iespējas mazāk savas smaržas. Arī V. Vītola apstiprina, ka mītam par pieskaršanos ir praktiska nozīme. Tas tika izdomāts un iedzīvināts tieši tādēļ, lai pasargātu putnu un dzīvnieku mazuļus no cilvēku pārspīlētās mīlestības un vēlēšanās pieskarties. Vecāki pieņems mazuļus, un cilvēka smarža to nemainīs, bet ir pēc iespējas jāsamazina kontakts ar radībiņu. Ja stirnas kazlēns ir palicis laukā, kas jānopļauj, drīkst viņu ņemt rokās, panest gabaliņu tālāk un nolikt drošā vietā. To visu var darīt, tikai jāpieiet lietai saprātīgi, uzsver V. Vītola. Zootehniķe paskaidroja, ka stirnām atnešanās laiks ilgst no maija beigām līdz pat jūlija sākumam. Vasaras otrajā mēnesī kazlēni dzimst, bet reti. Starp citu, tie ir tie, kuriem otrā gada ragi ir pūkaini vēl jūlijā. Tie ir vēlie kazlēni, nevis ģenētiska dabas kļūda, kā domā daudzi mednieki. Pamatā stirnas atnesas jūnijā. Tādēļ siena pļaušanas laikā ir jārēķinās, ka vēl līdz mēneša beigām laukā var būt mazi, vārīgi un no lauktehnikas paglābties nespējīgi stirnu kazlēni.

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Seifu lobijs, tārpainas pīles un mīlestība, kas iet caur vēderu. “Šauj garām!” #181 epizode.
Ekskluzīvi 12 stundas
ME
Medības
Klausies!
Joki un aizkadri #7. Kad nezini, ka Indulis jau filmē…
Ekskluzīvi 1 diena
Sintija Dozberga
Pieredze
Pulsar ražots Latvijā! Daugavpilī tiek attīstītas zaļās tehnoloģijas ierīču ražošanā
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Kur mežā pat elpot nedrīkst? Gita Strode par medībām un dabas aizsardzību. “Šauj garām!” #180 epizode
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Pieredze
Kad lāči pat no signalizācijas nebaidās. Valmieras novads, Brenguļu pagasts
Speciālreportāža 21. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Likums ir, bet neviens nezina, ko tagad darīt. “Šauj garām!” #179 epizode
Ekskluzīvi 17. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Situācija ar alni – kritiska. Haralda Barvika, Jāņa Baumaņa un Artura Surmoviča viedoklis
Ekskluzīvi 12. maijs, 2023
Indulis Burka
Pieredze
Alnis. Interešu sadrusme startp medniekiem un mežsaimniekiem. Vai vajadzīgs aizsardzības plāns?
Ekskluzīvi 10. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Par ložu sijāšanu, sagrozītiem faktiem un gobelēniem. “Šauj garām!” #177 epizode
Ekskluzīvi 3. maijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Kad negaidīti satiec mežacūku baru! Pulsar Merger LRF XP 50 tests
27. aprīlis, 2023
ME
Medības
Virtuve
VIDEO! Recepte. Ķīnas kāposta un brieža gaļas tīteņi
26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kad beigsies čakarāšanās ar mežacūkām? “Šauj garām!” #176 epizode
Ekskluzīvi 26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kā samazināt Latvijas mednieku skaitu trīs reizes? “Šauj garām!” #175 epizode
Ekskluzīvi 19. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Stendu apskats un jaunumi. Izstāde Outdoor Riga 2023
Ekskluzīvi 15. aprīlis, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
VIDEO! Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu. II daļa
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieks vienkāršais – Oskars Lauciņš. “Šauj garām!” #174 epizode
Ekskluzīvi 12. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #5. Ieroča un munīcijas izvēle
Ekskluzīvi 6. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Medības naktī ar pieiešanu. Kāpēc tas nav droši? Reģistrācijas žurnāls. “Šauj garām!” #173 epizode
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Slazds līdz pusei ūdenī un šaušana šaušanas pēc! “Šauj garām!” #172 epizode
Ekskluzīvi 29. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Ekskluzīvi 22. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Sezonas kartes, bebru piebarošana un kad katastrofa nav nekas īpašs. Šauj garām!” #170 epizode
Ekskluzīvi 15. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu
Speciālreportāža 14. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #2. Ieplecošana – trīs pozīcijas
Ekskluzīvi 14. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
“Mednis” ir izdējis trešo olu! Mežacūkām nebūs savilcēju. “Šauj garām!” #169 epizode
Ekskluzīvi 8. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Ja nomedī nepareizi, tad aprok! Dobeles trofeju izstādes secinājumi. “Šauj garām!” ekstra #38
Ekskluzīvi 7. marts, 2023
Sintija Dozberga
Aprīkojums
Bore Snake – rīks medniekiem, kam patīk kopt ieroča stobru
Ekskluzīvi 3. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Šauj garām! dalībniekiem #32. Juris Lazdiņš par dažādām problēmām – ekskluzīva informācija par Medni
Ekskluzīvi 2. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vai policija medniekus padara par pārkāpējiem? “Šauj garām!” #168 epizode
Ekskluzīvi 1. marts, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
Bez uzraudzības atstāti klaiņojoši suņi iedzen jūrā briežu teļu! Aculiecinieka video
25. februāris, 2023

Lasītākie