– Pēter, tu ko, negaisa laikā uz medībām brauksi? Tu tak skaidrā un klusa dienā neko nomedīt nevari!
– Var būt man paveiksies un zibens nospers bebru…
***
Inspektors: – Vai jums ir zināms, ka zaķu medību sezona ir beigusies?
Mednieks: – Jā, bet es šāvu pašaizsardzības nolūkā.
***
– Vecais, kā tu medī lačus? – jautā jaunais mednieks.
– Es atrodu mežā lielu alu, iemetu akmeni un saucu: u-ūuuu! Ja no turienes arī atskan u-ūuu, izšauju, izņemu no alas lāci un braucu mājās.
Pēc kāda laiciņa mednieks uzzina, ka viņa jaunākais kolēģis ir nonācis slimnīcā, un dodas viņu apciemot.
– Briesmīgi izskaties! Kas notika? – jautā vecākais mednieks.
– Nu kā. Es biju medībās un atradu lielu, lielu alu. Atceroties tavus nostāstus, iemetu tajā akmeni un uzsaucu u-ūuu! No turienes arī atskanēja u-ūuuuu… un izbrauca vilciens…
***
– Pirmatnējie cilvēki ļoti utilitāri uztvēra dzīvi un nedarīja neko tādu, kas nenestu materiālu labumu.
– Un kā tad ar mākslu, ar klinšu zīmējumiem?
– Tās bija medību instrukcijas. Toreiz taču nebija YouTube…
***
Inspektors noķēris mednieku un raksta protokolu.
– Nu un, ka sezona beigusies? Es šauju tikai uz tiem putniem, ko iesāku šaut sezonas laikā, bet līdz galam nenomedīju…
***
Skolā.
– Bērni, uzrakstiet stāstu, kurā būtu izmantoti visu nedēļas dienu nosaukumi!
Jānītis raksta:
“Sestdien tētis aizbrauca uz medībām. Svētdien no viņa nebija ne ziņas, ne miņas, pirmdien viņš pārbrauca mājās un atveda milzīgu zaķi. Otrdien mamma to pagatavoja, un mēs to ēdām trešdien, ceturtdien un piektdien. Sestdien tētis aizbrauca pakaļ vēl vienam zaķim.”
***
Zemnieks ierodas Dabas aizsardzības pārvaldē un saka:
– Manās platībās ir savairojušies murkšķi. Visu labību apēd. Noēdušies uz nebēdu, bet man zaudējumi. Atļaujiet tos apindēt.
– Nē. Sākumā ekspertu komisija paskatīsies.
Komisijas locekļi un zemnieks iet pa lauku, un piepeši komisijas vadītājs jautā:
– Tev ierocis ir līdzi? Skaties, uz lauka lācis sēž!
– Es tak teicu, murkšķi noēdušies…
***
– Ātrā palīdzība? Mans dēls norijis medību patronu! Ko man darīt.
– Nolieciet guļus ar muguru pret sienu.
***
Cilvēks, kam ir medību ierocis, vienmēr atradīs dzīvē mērķi.
***
Ir tāds ticējums. Ja izrādes laikā pie sienas karājas ierocis, beigās tas izšaus. Bet, ja vēl arī slēpes, tad izrāde ir par biatlonu.
***
Vakar biju pie viņa ciemos. Visas sienas nokārtas ar trofejām un izbāžņiem. Istabas stūrī stāv ieroču seifs. Visvairāk mani satrauca tas, ka viņš mani visu laiku sauca par zaķīti…
Ar pistoli pret lāci, vai aizliegts medīt ar pieiešanu, receptes svētkiem? Šauj garām! #132. epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
