Viens mednieks stāsta otram:
– Iedomājies, biju Āfrikā. Eju pa tuksnesi, un pēkšņi nez no kurienes milzu lauva izlec un skrien man tieši virsū!
– Nu?!
– Ko, nu? Es – hops – kokā.
– No kurienes tuksnesī koks?
– Ē, tādā situācija ir vienalga, vai tur ir koks.
***
Satiekas divi zaķi. Vienam ķepa ievainota.
– Medībās?
– Medībās.
– Mednieks?
– Mednieks.
– Ievainoja?
– Nē. Uz kājas uzkāpa.
***
Divi veči devās medīt pīles un līdzi paņēma suni. Atgriezās mājās bez medījuma, nosaluši un izmirkuši.
– Jā, nepaveicās mums šodien, – saka viens.
– Ne jau veiksme bija pie vainas. Vajadzēja suni augstāk mest…
***
Mednieks atgriezies mājās un pieķer sievu gultā ar ģimenes ārstu.
– Ko ta jūs te darāt?
– Temperatūru mērām, – atbild dakteris.
Vīrs izņem ieroci no pārvalka:
– Nu, ja tev uz tā termometra nebūs temperatūras skalas, rēķinies ar sekām!
***
– Kāpēc jūs nomedījāt to zaķi, nebūdams mednieku kluba biedrs?
– Un kāpēc tas ēda manus kāpostus, nebūdams manas ģimenes loceklis?
***
Mednieks ezera krastā pie niedrēm ierauga resnu pīli un domā:
– Tik resna, tik taukaina! Kas par kāpostu zupu sanāks!
Pīle paceļas spārnos, mednieks izšauj un netrāpa. Vērojot putnu aizlidojam:
– Phe, vai tad tā ir pīle? Kauli un spalvas! Nekādā jēgā…
**
Lācis sēž upes krastā un mielojas ar savvaļas avenēm. Zaķis otrā krasta māj tam ar ķepu:
– Lāci! Peldi šurp!
– Nepeldēšu. Nav vaļas.
– Lāci, nu peldi šurp. Es tev kaut ko parādīšu.
– Nu nē. Liec mani mierā!
– Lāci ātrāk! Peldi pāri.
Nu, labi. Lācis pieceļas un peld arī uz otru upes krastu. Zaķis:
– Lāci, skaties, kādas skaistas avenes upes otrā krastā!
Joki un medniekstāsti #2. Par slideniem torņiem, mežstrādniekiem un briedi degungalā
***
Zaķis ienāk vilciena kupejā:
– Kurš grib pa purnu?
Lācis atbild:
– Nu, es gribu!
– Ej koridorā. Man tur tikko iedeva.
***
Iet zaķis pa mežu, skatās – šņabja pudele stāv. Forši, ir ko iedzert, iedzēra drusku un iemiga.
Iet lapsa:
– O, dzeramais un uzkoda!
Iedzēra drusku un iemiga.
Iet pa mežu vilks:
– O! Dzeramais, uzkoda un smuka meiča!
Iedzēra dažus malkus un aizmiga.
Pa to pašu taku iet lācis:
– Oho! Dzeramais, uzkoda, meiča un vēl ir kāds, kam pa purnu var sadot!
Izdzēra atlikumu un arī aizmiga.
Te pamodās zaķis. Aplūkoja visu gulošo kompāniju un pārsteigts iesaucās:
– Nu gan es trakas lietas pa cuku esmu sadarījis!
***
Zaķis iet pa mežu tāds bēdīgs. Pretī lācis:
– Ko tu tik nelaimīgs, Garausi?
– Mani iesauc armijā.
– Ņem un pasaki, ka tu neko neredzi,
– Kā tā?
– Tu tak esi šķībacis. Tev noticēs, ka arī akls.
Zaķis ierodas kara komisariātā un dodas pie acu ārstes Lapsas.
Dakterīte nosēdina zaķi un liek tam skatīties uz burtu rindām:
– Redzat apakšējo rindiņu?
– Nē.
– Trešo no apakšas? – jautā Lapsa un atpogā vienu halāta podziņu.
– Nē, – atbild zaķis vairs ne tik pārliecināti.
– Trešo no augšas? – un daktere atpogā vēl divas podziņas.
– O, jā! Dakterīt, tagad redzu! Tas ir brīnums!
***
Zaķis ienāk veikalā un jautā pārdevējai:
– Jums ir ziepes?
– Jā, bet tikai olu ziepes.
– Ui, tas gan čābīgi. Es viscaur gribēju nomazgāties.
Bebru medību sezona. Cik ilgi atļauts medīt ar termālajām ierīcēm? Video bloga #90 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
