Savu pirmo briedi nomedījis Viktors Zelmenis, kurš medī Jēkabpils novadā, mednieku biedrības Mednis platībās. Vēstulē mednieks raksta: “Esmu jauns mednieks. Jau kopš bērnības gāju līdzi medniekiem gaides medībās. Tas vienmēr bija liels piedzīvojums – būt tik tuvu dabai un dzīvniekiem. Ikdienā es dzīvoju pilsētā un ilgu laiku biju no tā visa tālu projām.
Taču tad pirms pāris gadiem mani paaicināja dzinējmedībās kā dzinēju. Uzvirmoja bērnības atmiņas, un, protams, izjūtas nelika vilties, varēju izbaudīt lielu devu adrenalīna. Tā pēdējos trīs gadus regulāri gāju dzinējos un arvien vairāk domāju par to, ka arī pats vēlos kļūt par mednieku, vēlos apgūt ko jaunu. Pētīju pēdas un piedalījos visos ar medībām saistītajos procesos. Klausījos citu mednieku stāstus un centos iegaumēt viņu pieredzi.
Pagājušā gada decembrī beidzot pieņēmu lēmumu – būšu mednieks. Mācību process un eksāmens nemaz nešķita grūts.
Pirmās medības, pirmais šāviens, un bebrs bija nomedīts. Tad cūku medības, un atkal medību dieviete man bija vēlīga. Nu klāt briežu bauris!
Nedēļu pirms medībām uzzināju, ka medībās dosimies uz vairākām dienām. Ar nepacietību gaidīju šo laiku. Beidzot biju mežā kopā ar Kristenu – pieredzējušu mednieku, kas man palīdzēja saprast baura norisi, palīdzēja izdarīt izvēli. Mans satraukums bija milzīgs!
Kristens ļoti labi māk sarunāties ar briežiem, tos piebaurojot. Nepagāja ilgs laiks, kad saklausījām arī vilkus. Adrenalīns bija tik milzīgs! Visas šīs skaņas bija līdz šim iepriekš nedzirdētas un nesaprastas. Jo baurošana skaļāka, jo uztraukums lielāks. Kādu stundu bijām gaidījuši, kad parādījās meža karalis visā krāšņumā! Kristens čukstot visu paskaidroja, kas un kā, un, pats galvenais, uzstāja, ka jāturpina elpot mierīgi!
Ar lielu piespiešanos sakārtoju domas un nomierinājos, cik nu tas bija iespējams… Beidzot biju gatavs šāvienam. Tas bija veiksmīgs, un mans pirmais briežu bullis ir ar skaistu trofeju!”
Kārlis Dadeiks par šaušanas pamatiem. Padomi un ieteikumiem
Abonē žurnālu Medības!
